Viens no vadošajiem estrādes mūzikas izpildītāju kolektīviem Jelgavā septiņdesmitajos, astoņdesmitajos gados bija orķestris «Gamma».
Viens no vadošajiem estrādes mūzikas izpildītāju kolektīviem Jelgavā septiņdesmitajos, astoņdesmitajos gados bija orķestris “Gamma”. Tajā spēlēja divdesmit līdz trīsdesmit mūziķu kas savulaik tas guva atzinību gan koncertos, gan festivālos.
Sešdesmito gadu vidū, pirms televīzijas ēras sākuma, kad publika ļoti vēlējās uz skatuves skatīt ko dzīvu un interesantu, Jelgavas mūziķi – trīs brāļi Jānis, Vladislavs un Pēteris Romanovski – ar Gruzijā Suhumu filharmonijā izveidotu koncertansambli krustām šķērsām izbraukāja Krieviju, Ukrainu un citas padomju impērijas malas. P.Romanovskis atceras: “Vai tā bija Vorkuta, Murmanska vai pilsēta Ukrainas dienvidos, visur biļetes bija izpārdotas – anšlāgs. Darbs Suhumi filharmonijā mums iemācīja profesionālu attieksmi pret mūziku.” Līdzīga vieglās un džeza mūzikas attīstība notika arī Latvijā. Tādēļ 1971. gadā, kad no saviem koncertklejojumiem mājās Jelgavā atgriezās J.Romanovskis, viņam radās doma dibināt deju orķestri pilsētas kultūras namā. Vecākā brāļa iecerē iesaistījās jaunākie – Pēteris un Vladislavs –, kā arī trompetists Georgs Sniķeris, saksafonists Alvils Altmanis, trombonists Mihails Veškins, ģitārists Eduards Sarvi un daži citi.
Viens no diviem
Pēkšņi vēl jaunos gados no dzīves aizgāja Jelgavas Mašīnbūves rūpnīcas dziesmu ansambļa vadītājs Rūdolfs Šteins, un J.Romanovskis saņēma piedāvājumu pārņemt arī šāī kolektīva vadīšanu. Tā galu galā no jaundibinātā pilsētas kultūras nama orķestra un Jelgavas Mašīnbūves rūpnīcas dziesmu ansambļa izveidojās viens spēcīgs kolektīvs – “Gamma”, kas arī turpmāk darbojās ar minētās rūpnīcas atbalstu.
Pirmā lielākā uzdrīkstēšanās orķestrim bija festivāls “Liepājas dzintars 1972”, kur orķestris parādījās ar nosaukumu “Gamma” un kļuva par laureātiem. Kā atceras P. Romanovskis, lielākais panākums bija 1974. gads Kauņas festivālā “Dzintara trompete”, kurā piedalījās kolektīvi ne tikai no Baltijas, bet arī Polijas un Ungārijas. Kāds poļu kolēģis toreiz piedāvājies nopirkt no Pētera viņa basģitāras pastiprinātāju. Labu skaņu aparatūru iegādāties tolaik bija sarežģīti, tādēļ bija ļoti svarīgi, ka kaut ko paši var uzlabot. Acīmredzot Pēterim, mājās ķimerējoties, bija izdevies kas tāds, kas patika poļu kolēģim. Tehniskajās lietās vēlākos gados izcils bija Normunds Šnē, kas, būdams labs ģitārists, orķestrī izvēlējās ļoti svarīgo skaņu operatora darbu. “Normund, vai tu nesabojāsi savu absolūto dzirdi!” viņam puspajokam pārmeta orķestra mūziķi. Taču, vērojot, mūziķa spīdošo izaugsmi var domāt, ka “Gammas” laiks Normundam ir bijis auglīgs.
No skolas uz skatuvi
“Gammas” sastāvs mainījās diezgan strauji. No Jelgavas Mūzikas vidusskolas nāca jauni zēni, kuriem mūsu “vadošās lokomotīves”, ieskaitot pat rīdziniekus Gunāru Rozenbergu un Egīlu Straumi, ierādīja, kā būtu jāspēlē. Reiz Mūzikas vidusskolas puiši Andris Buholcs un Jānis Tauriņš atveduši uz orķestri savu skolasbiedru Žoržu Siksnu, kurš tolaik mācījās klarneti, bet sarīkojumā kaut kur dzimtajā Kroņauces pusē bija tīri tā nekas uzdziedājis. “Gammā” Žoržs nodziedāja pāris gadu. Kad vadītājs J.Romanovskis aizveda savu solistu uz Rīgu pamācīties pie pazīstamā estrādes dziedātāju pedagoga Leonīda Zahodņika, ziņa par Žoržu nonāca pie Raimonda Paula, kas viņu uzaicināja uz “Modo”
Vasarās “Gammai” bija koncertturnejas pa visu Latviju. Pēc koncertiem parasti – dejas, kurās spēlēja orķestra mazais sastāvs. Astoņdesmito gadu beigās “Gamma” kā orķestris beidza pastāvēt. Tas pārveidojās par kapelu, daži orķestra mūziķi estrādes žanrā muzicē vēl šodien. Kā atzīst tagadējā profesionālā Jelgavas bigbenda vadītājs Raitis Ašmanis, “Gamma” bija viņa orķestra priekštecis.
***
Fakti orķestra “Gamma” biogrāfijā
Izveidots 1971. gadā, beidza pastāvēt 1987. gadā.
Orķestra dibinātājs un vadītājs Jānis Romanovskis.
Lielākie panākumi: Galvenā balva Kauņas estrādes un džeza mūzikas festivālā “Dzintara trompete” 1974. gadā, balvas “Liepājas dzintarā” 1972., 1973. un 1974. gadā.
Galvenā balva džeza festivālā Baltkrievijā, Vitebskā 1976. gadā.
1980. gadā soliste Gaida Geršebeka, uzstājoties kopā ar “Gammu”, kļūst par laureāti padomju dziesmu festivālā Dzintaru koncertzālē.
1980. gadā piedalās Maskavas Centrālās televīzijas šovā “Šire krug!” (“Lielāku apli!” – krievu val.)
Pazīstamākie mūziķi, kas ir darbojušies “Gammā”, – diriģents Normunds Šnē, dziedātāji Jānis Sproģis un Žoržs Siksna, Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors un Jelgavas Mūzikas vidusskolas pedagogs Georgs Sniķeris, komponisti un saksofonisti Alvils Altmanis un Egīls Straume, operas soliste Rudīte Ruško, trompetists Gunārs Rozenbergs, saksofonists Viktors Pivņenko un vairāki citi.
