Simtgades laukums Dobelē tomēr būs

Pirms astoņiem gadiem, sagaidot Latvijas simtgadi, Dobeles novada pašvaldība lēma, ka par godu Latvijai laukums pie novada domes jāpārbūvē un jāizveido Simtgades laukums. To īstenot bija plānots ar ziedotāju un pašvaldības finansējumu, kas tomēr neizdevās. Ideja gan netika atmesta, un šogad izsludināta konkursa par labiekārtota laukuma ar vides objektu “Nameja gredzens” izbūvi pirmā kārta.

Veidos Nameja gredzenu
Dobeles novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Laila Šereiko stāsta, ka laukuma pārbūves koncepta pamatā ir dzejnieces Ineses Zanderes ideja, kuru tālāk attīstījis tēlnieks Ģirts Burvis, kurš tolaik uzvarējis metu konkursā. I. Zandere Simtgades laukumu iztēlojusies kā Zemgali, kuru caurvij upītes, kas savijas Nameja gredzenā, tādējādi simbolizējot vienotību, uz kuru esam tiekušies, dibinot savu valsti. L. Šereiko rāda, ka laukuma vidū, kur tagad ir automašīnu stāvvietas, iemirdzētos Nameja gredzens: “Upes veidojumā būs izvietoti soliņi laivu formā. Pats vides objekts būs izgaismots un ar ūdeni. Ir arī daudz stādījumu, kas no jauna tiks izveidoti. Es domāju, ka tā būs ļoti laba zona, kur atpūsties.” Kā norāda Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja, projektam paredzētas trīs kārtas, tādējādi ne vien pārbūvējot laukumu pie kādreizējās Dobeles rajona padomes un Dobeles novada domes ēkas, bet arī sakārtojot daudz plašāku teritoriju. Turklāt neesot pamata satraukumam, ka vietu automašīnām kļūšot mazāk. Stāvvietu būšot pat mazliet vairāk, vien citādi izvietotas.

Izmaksās ap diviem miljoniem
Vēsturiskā kinoteātra “Daile” ēka, kas jau daudzus gadus stāv tukša un ir ļoti sliktā vizuālā un tehniskā stāvoklī, šajā projektā gan neesot iekļauta. Dobeles novada domes priekšsēdētājs Ivars Gorskis skaidro, ka vēsturiskajai kinoteātra ēkai neesot iespējams piesaistīt Eiropas fondu finansējumu. Turklāt nevienai no pašvaldībai nepieciešamajām telpām šī specifiski veidotā ēka īsti neatbilstot.

Laukuma pārbūves pirmās kārtas izmaksas tiek lēstas apmēram 1,8 miljoni eiro, 800 000 eiro no tā segs Eiropas fondu nauda. “Pārējais ir pašvaldības finansējums, ko mēs, protams, plānojam kā aizņēmumu. Tas ir, apmēram, viens miljons eiro novada un pilsētas attīstībā. Visus šos trīs gadus esam vairāk atmaksājuši aizdevumus, nekā aizņēmušies. Aptuveni miljonu eiro vairāk ik gadu mēs atdevām, nekā aizņēmāmies, gatavojoties ES fondu apguvei. Un šis ir laiks, kad atkal var piesaistīt ES finanšu līdzekļus, realizēt un atkal aizņemties,” skaidro I. Gorskis.

Visa projekta izmaksas neatklāj
Laukumā pie novada domes satiktie iedzīvotāji gan uzskata, ka šis neesot īstais brīdis būvēt “skaistuma objektus”, jo ir daudz citu lietu, ko vajadzētu steidzamāk sakārtot. I. Gorskis stāsta, ka šis nebūs vienīgais objekts, kam tiks prasīts aizņēmums Valsts kasē, un arī ne vienīgais, ko šajā gadā plānots uzsākt. Pārbūvējot laukumu, būšot arī praktiski ieguvumi: “Gan tiks nomainītas apakšzemes komunikācijas, gan arī sakārtots pilsētas centrs, jo mēs redzam, ka tas laukums ir ļoti neglīts. Tas faktiski ir padomju laika mantojums, kas noteikti ir jāsakārto.”

Cik izmaksās viss projekts, priekšsēdētājs neatklāj, jo neesot zināms, kad varētu īstenot projekta otro un trešo kārtu. Izsludinātajam laukuma izbūves pirmās kārtas konkursam var pieteikties līdz 27. janvārim. Ja tas noslēgsies veiksmīgi, būvdarbi, kuru laikā plānota arī laukumā esošā komunikāciju nomaiņa, varētu sākties agrā pavasarī. Projektu “Dobeles pilsētas publiskās ārtelpas attīstība” iecerēts īstenot no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam pasākuma “Publiskās ārtelpas attīstība”.

Jelgavas novada jaunieši ievēl savu domi

Decembra izskaņā aizvadītas otrās Jelgavas novada Jauniešu domes vēlēšanas, kurās piedalīties varēja jebkurš Jauniešu domes loceklis, kandidējot uz priekšsēdētāja, vietnieka un citiem atbildīgiem amatiem, informē Jelgavas novada dome.

Jelgavas novada jauniešu dome jau otro gadu aktīvi strādā, lai veidotu ciešāku saikni starp jauniešiem un lēmumu pieņēmējiem, kā arī aizstāvētu jauniešu intereses. Šogad tā pulcē 24 dalībniekus no dažādām novada skolām, jauniešu iniciatīvu centriem un biedrībām, tādējādi nodrošinot plašu pārstāvniecību.

Šogad priekšsēdētāja amatā ievēlēts biedrības “Tuvu” jauniešu pārstāvis Matiass Roberts Lagzdiņš, par priekšsēdētāja vietnieku – Ozolnieku jauniešu iniciatīvu centra pārstāve Eva Valtere, par sekretāri – Herta Ozola no Ozolnieku vidusskolas. Apstiprināti arī vairāku darba grupu vadītāji – par sabiedriskajām attiecībām atbildīgais būs Aleksandrs Čarparevs (Elejas jauniešu iniciatīvu centrs), izglītības jautājumus pārraudzīs Roberts Briģis no Zaļenieku pagasta, labklājības jautājumus pārzinās Raivis Madžulis no Svētes jauniešu iniciatīvu centra, kultūras lietas uzticētas Elvisai Gabrānei no Ozolnieku jauniešu iniciatīvu centra, sporta un veselības jautājumus koordinēs Baiba Strika no Ozolnieku vidusskolas, par attīstības jautājumiem atbildīgā būs Katrīna Brika-Dravniece no Ozolnieku vidusskolas.

Saskaņā ar Jauniešu domes nolikumu jaunais tās sastāvs savus pienākumus pildīs un izvirzītos mērķus realizēs līdz oktobrim.

“Jelgavas novada Jauniešu dome ir izveidojusi spēcīgu un motivētu vadības komandu, kas turpinās strādāt pie jauniešu interešu pārstāvēšanas un saiknes stiprināšanas starp jauniešiem un lēmumu pieņēmējiem. Šī komanda ir apņēmības pilna attīstīt jauniešu iniciatīvas, organizēt pasākumus un veicināt jauniešu iesaisti dažādos sabiedrībai nozīmīgos projektos”, teic Jelgavas novada Jaunatnes lietu nodaļas vadītājs Valters Siksna.

Demontē trīs pārbrauktuvju posteņus

VAS “Latvijas dzelzceļš” Jelgavā demontēs pārbrauktuvju posteņus Tērvetes ielā 81H, Garozas ielā 58C un Garozas ielā 43A, informē Jelgavas pašvaldība.

“Latvijas dzelzceļš” pēdējos gados pakāpeniski atsakās no dzelzceļa pārbrauktuvju fiziskās kontroles, kad pie tām pastāvīgi uzturas dežurējošais personāls. Virkne pārbrauktuvju ar intensīvu satiksmi visā Latvijas teritorijā jau tiek uzraudzītas attālināti, tādējādi ar tehnoloģiju palīdzību tiek optimizēti resursi, informē “Latvijas dzelzceļa” preses sekretāre Agnese Līcīte.

Arī pārbrauktuves Jelgavā, kurās demontēs pārbrauktuvju posteņus, tiek attālināti uzraudzītas no stacijas “Jelgava”, līdz ar to ēkas vairs nepilda savas funkcijas.

“Pārbrauktuvju centra dežuranti ar videonovērošanas sistēmas palīdzību seko līdzi situācijai dzelzceļa pārbrauktuvēs un nepieciešamības gadījumā veic atbilstošas darbības, lai novērstu avārijas situācijas. Ar tehnoloģiju palīdzību ir iespējams fiksēt arī autotransportu, kas sliežu ceļu šķērsojis pie aizliedzošā sarkanā signāla,” ieviesto tehnoloģiju priekšrocības un attālinātās vadības iespējas mūsdienās raksturo A. Līcīte.

Ēku demontāžas laikā no 6. līdz 10. janvārim satiksmes ierobežojumi noteikti Garozas ielā posmā no Aviācijas ielas līdz Biešu ielai un posmā no Rubeņu ceļa līdz Prohorova ielai. Savukārt no 6. līdz 24. janvārim satiksmes ierobežojumi būs spēkā Tērvetes ielā posmā no Pogu lauku ceļa līdz Salnas ielai. Ēku demontāžas darbus veiks SIA “E Būvvadība”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Zemgales Ziņas”. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta”, kurā “Zemgales Ziņas” sadarbojas ar laikrakstiem “Latvijas Avīze”, “Staburags”, “Dzirkstele”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.