Lai apzinātu, kāds ir zemes stāvoklis mūsu rajonā, cik to ietekmējuši dažādi augsnes virskārtas degradācijas veidi, seminārā Svētes un Glūdas pagasta pārstāvji vienojās, ka vispirms nepieciešama augsnes agroķīmiskā izpēte.
Lai apzinātu, kāds ir zemes stāvoklis mūsu rajonā, cik to ietekmējuši dažādi augsnes virskārtas degradācijas veidi, seminārā “Zemes stāvokļa inventarizācijas un tās kvalitātes pazemināšanās risku izvērtēšanas sākšana” Svētes un Glūdas pagasta pārstāvji vienojās, ka vispirms nepieciešama augsnes agroķīmiskā izpēte.
Semināra sākumā ANO Latvijas biroja vadītāja Silvija Kalniņš, iepazīstinot ar projektu, tā saistību ar Jelgavas rajonu, aicināja klātesošos pagastu pārstāvjus aktīvi iesaistīties projektā.
Latvijas Universitātes augšņu pētnieks Guntis Tabors pastāstīja par mūsu rajona zemes degradācijas izpausmju veidiem.
SIA “InfoSab” rīkotājdirektors Ansis Grantiņš, informējot par Svētes un Glūdas pagastos plānotajiem inventarizācijas darbiem, skaidroja, kā paredzēts iesaistīt pagasta zemes īpašniekus un kādi būs viņu ieguvumi no projekta. Zemes lietotāji izteica atbalstu, lai veiktu augsnes agroķīmisko izpēti, un atzina, ka ir gatavi dalīties ar saviem datiem. Viņi izteica vēlmi salīdzināt tos ar projektā gūtajiem.
Problēmas rada bebri
Svētes pagasta zemnieku saimniecības “Kalna ķepali” vadītājs Jānis Eveliņš aicina domāt par meliorācijas sistēmu uzturēšanu un bebru problēmu. Viņš uzsver, ka meliorācijas grāvju apaugums dzīvniekiem kalpo kā barības bāze, līdz ar to šajās vietās rodas bebru būvēti aizsprosti, tādējādi paaugstinās ūdens līmenis. Attīrīt meliorācijas sistēmas no apauguma ir viens no risinājumiem. Otrs – medīt bebrus. Tomēr jāņem vērā, ka apaugums kalpo kā aizsargjosla pret vēja eroziju.
Zemgalē lielākoties ir nitrātu jutīgas teritorijas, tāpēc stingri jāievēro labas lauksaimniecības prakses nosacījumi. Lauksaimnieki atzīst, ka mēslošanas devas tiek precīzi aprēķinātas, jo minerālmēslu izmaksas ir augstas.
Jātīra meliorācijas sistēmas
Bebru izveidotie aizsprosti maina ūdens līmeni meliorācijas sistēmās un līdz ar to apkārējos laukos. Viens no risinājumiem būtu palielināt bebru medību limitu, lai ierobežotu to skaitu, kā arī tīrīt meliorācijas grāvjus.
Pastāv arī upju aizsērēšanas problēma. Šis process paildzina plūdu periodu. Ieteikums – palielināt valsts atbalstu, lai novērstu plūdus, tas ir, tīrītu upes. Liela nozīme arī pēdējos gados atjaunotajām mazajām hidroelektrostacijām (HES). Pēc zemes lietotāju domām, HES ūdens regulēšana izraisa caurplūduma samazināšanos un upju aizsērēšanu.
Kooperējoties labāk apsaimniekot koplietošanas grāvjus (kopšana, remonts, ūdens līmeņa papildu regulēšana u.c.). Projekts varētu kalpot kā kooperatīva sākšanas iniciators. Tomēr izskanēja bažas par dokumentu sagatavošanas sarežģītību, kas ir arī viens no iemesliem, kādēļ zemes īpašnieki nav gatavi šādai sadarbībai.
Pārāk platas aizsargjoslas
Zemes lietotāji uzskata, ka dažviet noteiktas nepamatoti platas aizsargjoslas, jo tajās ir saimnieciskās darbības ierobežojumi (piemēram, gar Bramberģes strautu 10 metru, jo tas ir valsts meliorācijas grāvis, taču lauksaimnieki uzskata, ka pietiktu ar četru metru aizsargjoslu).
Viena no Zemgalei raksturīgām parādībām ir pārrobežu upes, kuru aizsargjoslas platums ir 50 metru, turklāt Lauku atbalsta dienesta atbalsta maksājumu noteikumos sacīts, ka šajā joslā nedrīkst būt apaugums (koki), bet jābūt zālājam. Zemnieki uzskata, ka šī prasība nav pamatota.
Palieņu pļavas netiek appļautas, jo nesaņem valsts atbalstu, ja zemesgabala robeža gar upi mazāka par 100 metriem.
Nepieciešama augšņu izpēte
Diskusijās secināts, ka nepieciešama mūsu rajona augšņu izpēte, diskusija par saimniekošanas izdevīgumu, pieaicinot gan īpašniekus, gan nomniekus (modelēt, cik jāiegulda zemē un ko var no tās iegūt, nomas maksai jābūt stimulējošai).
Ieteikts modelēt situācijas, saimniekošanas veidus, ieguldījumu zemē, labuma gūšanu no tās, izmaksas, lai rosinātu abu pušu saprātīgu diskusiju.
***
Ieteikumi normatīvo aktu grozījumiem un nākamo semināru tēmām
– Semināra dalībnieki vienojās, ka nepieciešams reglamentēt nomas ilgumu.
– Ja valsts nosaka apgrūtinājumus, kas ierobežo saimniecisko darbību, tad jānodrošina adekvāta atlīdzība ikgadējas kompensācijas veidā (īpaši tas attiecas uz apgrūtinājumu par naftas un gāzes vadu).
– Projekta laikā jāizpēta derīgo izrakteņu ierobežojošo un atbalstošo normu ietekme uz saimniekošanu un vidi (ainavas saglabāšanu).
– Tā kā nacionālas nozīmes lauksaimniecības zemes (īpaši vērtīgās) nevar transformēt un to apsaimniekošanā jāievēro noteikta augu seka, zemes lietotājiem nepieciešams valsts atbalsts šo platību uzturēšanā (piemēram, subsīdiju veidā).
– Palieņu pļavas nesaņem valsts atbalstu, ja zemesgabala robeža gar upi mazāka par 100 metriem, šo robežu vajadzētu samazināt.
– Diskusijā lauku saimnieki uzsvēra, ka vajadzētu organizēt semināru par bioloģiskās lauksaimniecības iespējām Zemgalē. Viņi labprāt uzklausītu ieteikumus, kā saimniekot ekonomiskāk, ievērojot vides aizsardzības prasības.
– Secināts, ka nepieciešami papildu pētījumi un ekspertu ieteikumi par augsnes sablīvēšanos, paskābināšanos un organisko vielu saturu tajās, projekta laikā apskatīt dažādo zemes struktūru, vēja ietekmi uz to. Lai sagatavotu šos jautājumus, sākta sadarbība ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācībspēkiem.
***
Galvenie zemes degradācijas veidi un iespējamie risinājumi
Vēja erozija
Vēja erozija ir izteikta vieglās smilts augsnēs, piemēram, pavasarī auglīgā virskārta tiek aizpūsta, ja zeme nav nosegta.
Viens no veidiem, kā cīnīties pret eroziju smilts augsnēs, ir to neapstrādāt rudenī. Arī aizsargjoslas gar upēm un grāvjiem ir nozīmīgas, lai samazinātu eroziju.
Punktveida piesārņojums
Bijušajā dārzkopības sabiedrībā Svētes pagastā, kur atrodas aptuveni 600 privātīpašumu, pašreiz notiek intensīva apbūve, bet nepieciešamā infrastruktūra, lai attīrītu notekūdeņus, nav izveidota, tādējādi piesārņojums nonāk Svētes upē.
Plānots, ka 2008. gadā šī problēma tiks risināta ar infrastruktūras sakārtošanas projektu. Otrs nozīmīgs piesārņojuma drauds ir naftas un gāzes vadi, kas šķērso Svētes pagasta teritoriju. Zemes lietotājiem nav pārliecības, ka iespējamas avārijas gadījumā tiks nodrošināta atbilstoša rīcība.
Augsnes sablīvēšanās
Šī problēma ir aktuāla platībās, kur intensīvi un ilggadīgi audzē rapsi, cukurbietes, kviešus. Tā nav aktuāla augsnēs ar vieglu granulometrisko sastāvu.
Svarīgi panākt, lai zālāju audzēšanai būtu lielāki atbalsta maksājumi, jo pareizas augu sekas ievērošana palīdz novērst sablīvēšanos, kā arī vēja eroziju.
Paskābināšanās
Augsnes paskābināšanās aktualizējusies, jo rajonā tās tikpat kā netiek kaļķotas. Daudzi zemnieki, kas nodarbojas ar intensīvo lauksaimniecību, rūpējas, lai šo problēmu novērstu.
Organisko vielu (OV) satura samazināšanās
Tā kā galvenais lauksaimnieciskās darbības veids ir graudaugu un rušināmkultūru audzēšana, nevis lopkopība, šī problēma ir aktuāla. Trūkst organiskā mēslojuma, tiek lietoti minerālmēsli, kas nevar uzlabot OV saturu augsnē, samazinās augsnes auglība. Arī pretveldres preparāti samazina salmu masu, bet salmu iestrādāšana augsnē ir viena no iespējām, kā uzlabot tās auglību.
