Lasot, klausoties un redzot, kas pēdējā laikā virmo ap tā saucamo Latvijas diplomāta Baltkrievijā lietu, nepamet sajūta, ka viss jau reiz bijis un reiz redzēts.
Lasot, klausoties un redzot, kas pēdējā laikā virmo ap tā saucamo Latvijas diplomāta Baltkrievijā lietu, nepamet sajūta, ka viss jau reiz bijis un reiz redzēts. Nekas jauns šajā pasaulē tik bieži vis neparādās. Arī tas, kā rodas šādi diplomātiskie skandāli. Jo īpaši nekas negaidīts nebūs tiem, kas dzīvojuši Padomju Savienībā. Laiku pa laikam padomju plašsaziņas līdzekļi ar milzīgu troksni un pompu pēc iespējas publiskāk demonstrēja kārtējo imperiālistisko valstu diplomātu neglītās izrīcības. Tolaik gan tas parasti tika režisēts kā kāda kapitālistiskās valsts diplomāta spiegošanas mēģinājums. Tad nu varējām redzēt, kā viltīgie padomju pretizlūkošanas dienesti īpaši pārdomātas operācijas laikā varonīgi paņem “pie dziesmas” imperiālisma ļauno aģentu (kas, protams, maskējies diplomāta baltās avs ādā) un pie reizes atmasko arī pašmāju nodevēju (parasti tas drīz vien publiski televīzijas kamerās sāka liet gaužas asaras par saviem maldu ceļiem).
Teju vai precīzi pēc tāda paša scenārija veidots sižets bija redzams jūlija beigās, kad 25. jūlijā pulksten trijos naktī Baltkrievijas varas iestāžu pārstāvji iekļuva Latvijas diplomāta dzīvoklī Minskā un veica kratīšanu. Atbilstoši žanram kratīšanas laikā Baltkrievijas atbildīgo dienestu darbinieki izņēma diplomāta atsevišķas personiskās mantas. Vienīgi šajā pasaulē nekas nestāv uz vietas un žanrā parādās jauninājumi. Šoreiz mūsu diplomāts nav vēlējies no vietējā nodevēja saņemt kādu īpaši slepenu informāciju par, piemēram, Minskas Traktoru rūpnīcā uzkonstruētu sevišķi slepenu jaunākā tanka modeli. Baltkrievu drošībnieki nakts melnumā palīda zem Latvijas diplomāta segas viņa dzīvoklī, lai uzzinātu, ar ko tad viņš īsti guļ. Protams, tas jau nekas, ka šāda Baltkrievijas iestāžu rīcība ir novērtējama kā rupjš Vīnes 1961. gada konvencijas par diplomātiskajiem sakariem pārkāpums. Galvenais, Rietumu pasaules valdošās morāles noziedzīgais vieplis Baltkrievijas darbaļaudīm būs parādīts. Ņemot vērā to, ka homoseksuālisms kā krimināli sodāma darbība joprojām ir šīs valsts tiesībsargu arsenālā, izvēlēts tieši šāds “špionu” sižeta atvasinājums.
Jāatgādina, ka ne mēs pirmie, ne arīdzan pēdējie esam trāpījušies diplomātisko intrigu vērpetēs. Vien atliek pabrīnīties par kaimiņvalsts (neticas, ka iztika arī bez kādas citas) veiklo izdomu salikt lielā rasola bļodā Latvijas diplomāta privāto dzīvi ar jezgu ap Rīgas “praidu”, tuvojošās Saeimas vēlēšanas un vēlmi vietējam Baltkrievijas iedzīvotājam parādīt, cik tie Rietumi ir bezdievīgi netikumiski. Nopietni runājot, paies laiks, un, līdzīgi kā no neaizmirstamiem laikiem diplomātijas intrigās pieņemts, viss nostāsies savās vietās. Situācija tiks noskaidrota, domstarpības atrisinātas, noskanēs klusākas vai skaļākas lielgabalu zalves no visām pusēm, un lietas tālāk ritēs savu gaitu. Līdzīgas un daudz izsmalcinātākas metodes izmantojusi ikviena valsts, kurai tas bijis nepieciešams kādas iekšpolitiskas vai ārpolitiskas problēmas atrisināšanai. Atliek vien cerēt, ka mūsu ārlietu resors un diplomātu korpuss notikušo ņems vērā uz priekšdienām.
