Daudzās mūsu rajona lauku mājās šīs nedēļas sākumā viesojies neparasts ciemiņš – francūzis Žaks Kloto, kas kopā ar ēzeli Du Du jau 15 gadu kājām ik gadu divus mēnešus apceļo Eiropu.
Daudzās mūsu rajona lauku mājās šīs nedēļas sākumā viesojies neparasts ciemiņš – francūzis Žaks Kloto, kas kopā ar ēzeli Du Du jau 15 gadu kājām ik gadu divus mēnešus apceļo Eiropu. Šīs vasaras ceļojums noslēdzās vakar LLU zirgkopības mācību centrā “Mušķi” Ozolnieku novadā.
Ž.Kloto dzīvo Francijas mazpilsētiņā Mondumerkē, kur viņam pieder izdevniecība. “Ceļoju kopš jaunības dienām, no 40 gadu vecuma – kopā ar ēzeli, kam jau apritējuši 19 gadu un kas ir manas ap 55 kilogramus smagās bagāžas nesējs,” stāsta Ž.Kloto. Kungam interesē vēsture un vienkāršu ļaužu dzīvesstāsti, tos viņš fiksē diktofonā un pierakstos un ik pēc diviem gadiem izdodot grāmatā.
Francūža šīs vasaras ceļojums sākās jūnijā, vispirms viņš devās uz Berlīni Vācijā, tālāk uz Poliju, Lietuvu un Latviju. No mūsu valsts robežas kungs ceļojumu turpināja uz Pilsrundāli, pēc tam uz Viesturu pagastu, Staļģeni, Garozu, bet pirms divām dienām apmetās “Mušķos”. Tur ļoti patikuši cēlie zirgi, viņš uzņemts atsaucīgi un laipni, varējis atstāt ēzeli, lai dotos apskatīt Rīgu. Okupācijas muzejā pārliecinājies, ka ceļā sastapto latviešu stāsti par lielvaru slogu bijuši patiesi.
Ceļotājs atklāj, ka maršrutam izvēlas mazāk apdzīvotas vietas, kur sajūsmina plašie lauki, ainavas un daba. Francijā valdot liela šaurība, tur zeme dārga un mājas ceļ tuvu citu citai. Ceļojot kungs iegriežas lauku sētās, kur allaž cienāts ar maltīti. Nakšņo gan parasti savā teltī, divu mēnešu laikā tikai divās mājās viņam piedāvāta naktsmītne. Arī ēzelītis Du Du neesot izvēlīgs – viņam pietiek ar zāli, bet nereti labi ļaudis bagāžas nesēju pamielo ar kādu burkānu kilogramu.
Uz jautājumu, ko mūsu un tuvējo valstu vietēji saka, ieraugot interesanto ceļotāju, Ž.Kloto atbild, ka pirmie pretī skrien bērni: “Viņi kliedz – ēzelis, ēzelis! Bet angļu valodu nedaudz prot vien jaunie, vecāka gadagājuma ļaudis runā tikai krieviski, un tad saprašanās neizdodas.” Ar vietējiem jārunājas ik pēc 200 metriem katrās mājās, tāpēc tas nedaudz nogurdinot. Kad vīrs piestāj kādā kafejnīcā, cilvēki smejoties sakot: “Franču duraks!” Bet Francijā ēzeļi dzīvo daudzās sētās, un tur ierasts doties nedēļu ilgās pastaigās. Francijā gadu vecu ēzeli var nopirkt par 300 eiro, šie mājdzīvnieki ir labi palīgi dārza kopšanā, bet citiem tie ir mīļdzīvnieki baudai un labpatikai.
Ceļojuma laikā dienā noiet pat 25 kilometrus. Vai tas nenogurdina ēzeli? “Pajautājiet viņam pašam!” smej Žaks, rādot uz labi kopto un apaļīgo Du Du.
Ēzeļi īpaši patīk bērniem, jo tie esot tikpat mīļi kā kaķi, nav agresīvi, ir klusi, uzticīgi un pacietīgi “uzklausa” saimnieku.
Ž.Kloto atklāj, ka izaudzinājis meitu un dēlu, nu viņam ir trīs mazbērni, bet draudzene nedodas līdzi ceļā darba dēļ. Šovasar izdevies piepildīt bērnības sapni – kājām atnākt līdz Baltijas valstīm. Tiesa, Igaunijas apskati laika trūkuma dēļ nācies atlikt uz citu gadu. Viņa skolas gados Francijā par Baltijas vēsturi nekas nav mācīts, tolaik uz Latviju nemaz nav ļauts braukt.
Uz jautājumu par noieto attālumu Žaks smaidot attrauc, ka kilometrus neskaita: “Divi mēneši,” viņš smejoties nosaka, atklājot, ka arī pulksteni nenēsā, jo pareizu laiku parāda saule.
