Augusts ir tomātu laiks. Šogad, pateicoties saulei un karstajam laikam, tajos uzkrājušās īpaši daudz vērtīgu vielu. Izmantosim šo iespēju un ēdīsim tomātus svaigus, gatavosim salātos un citos ēdienos.
Augusts ir tomātu laiks. Šogad, pateicoties saulei un karstajam laikam, tajos uzkrājušās īpaši daudz vērtīgu vielu. Izmantosim šo iespēju un ēdīsim tomātus svaigus, gatavosim salātos un citos ēdienos.
Latvijas klimatiskajos apstākļos tomāti izaug un ražo tikai vasaras otrā pusē. Tas ir ļoti īss laiks, tādēļ jāizmanto izdevība, kad tie ir, un jācenšas katru dienu iekļaut savā ēdienkartē. Uztura speciālisti iesaka gadā apēst vismaz 20 kilogramu tomātu.
Vērtīgs un veselīgs
Tomāti ir ļoti vērtīgi dārzeņi. 200 gramu svaigu tomātu nodrošina cilvēka organismam nepieciešamo C vitamīna dienas devu, 100 gramu – karotīna devu (A provitamīnu). Tomātos ir kalcijs, magnijs, mangāns, dzelzs, kobalts, molibdēns, cinks, jods. Tie ir sevišķi nozīmīgi uzturā, jo šīs vielas ir ļoti nepieciešamas asins sastāva atjaunošanai, kaulaudu attīstībai, dažādu dziedzeru sekrēcijai. Tomātos ir cilvēka organismam nepieciešamie augu olbaltumi, ogļhidrāti, šķiedrvielas, arī ūdens. Sarkanais bumbulis ir īsta vitamīnu bagātība, kas ietver aptuveni 13 vitamīnu, 17 minerālvielu, dažādas organiskās skābes, flavonoīdus un fitoncīdus – dabīgos augu hormonus, organiskās skābes, ēteriskās eļļas. Agrāk uzskatīja, ka tomātos galvenokārt ir skābeņskābe, kas traucē sāļu maiņu organismā, tāpēc daudzi ierobežoja tomātu lietošanu uzturā vai pat pilnībā no tiem atteicās. Tagad pierādīts, ka tajos ir daudz organismam nepieciešamās ābolskābes un citronskābes, bet skābeņskābe ir niecīgā daudzumā.
Jo karstāka vasara, jo labāki
Tomātu aromātu un garšu nosaka aptuveni 400 dažādu gaistošu vielu kokteilis, ko ietekmē daudzi faktori – klimats, šķirne, audzēšanas metode un citi. Jo vairāk saules, jo vairāk C vitamīna un cukura, kas rada tomātu tipisko garšu un aromātu. Kad augļi kļūst gatavi, palielinās vitamīnu un cukura saturs, savukārt, tomātiem pārgatavojoties, tas samazinās. Tomāti satur daudz ūdens – līdz pat 96 procentiem. Tie ir diētisks produkts, jo 100 gramos tomātu ir tikai 21 kilokalorija.
Zaļi tomāti var sabojāt dūšu
Tomātiem ir vairākas gatavības pakāpes. Zaļus pārtikā lietot nevajadzētu, jo to sastāvā ir indīgā viela – alkaloīda solanīns (tas pats, ko satur saulē turēti un veci kartupeļi), kas, tomātam gatavojoties, noārdās. Solanīna daudzums 100 gramos tomātu var būt līdz pat 30 miligramiem. Par toksisku devu uzskata jau 25 miligramus, kas lietotājam var izraisīt galvassāpes, sliktu dūšu, caureju, vēdergraizes, krampjus un līdzīgas problēmas. Tāpēc zaļus tomātus izmanto tikai skābēšanai un marinēšanai, tomēr, arī šādi pagatavotus, tos nav ieteicams ēst daudz. Zaļgansārti tomāti istabas temperatūrā nogatavojas divu nedēļu laikā, bet tie satur vairāk skābes un mazāk ogļhidrātu (cukuru). Pārgatavojušies tomāti satur daudz tā saucamās dzintarskābes, kas arī nav veselīga cilvēkam.
Veselībai un enerģijai
Tomātus kopš seniem laikiem plaši izmanto uztura medicīnā. Sarkanos lieto pret mazasinību, jo tie satur folijskābi un organisko dzelzi. Bagātīgais kālija sāls daudzums stiprina sirds un asinsvadu sistēmu, stabilizē sirds ritmu, tādējādi mazinot infarkta risku, uztur tonusu, tāpēc tomātus iesaka regulāri lietot uzturā sirds slimniekiem un arī sirds slimību profilaksei. Svaigos tomātos ir daudz fitoncīdu, kas sekmē nedzīstošu brūču un trofisko čūlu sadziedēšanu. Lielais organisko skābju daudzums veicina gremošanu un organisma attīrīšanu no toksīniem, tāpēc tomātus iesaka cilvēkiem, kuriem ir kuņģa un zarnu trakta problēmas. Gatavi tie, tāpat kā šokolāde, satur laimes hormonu serotonīnu, kas vairo enerģiju un labsajūtu.
Sarkaniem – jā, zaļiem – nē
No tomātiem gatavo dažādus ēdienus svaigā vai karsētā veidā. Tomātu dažādā forma un krāsa ir neaizvietojama, dekorējot ēdienus, tas ierosina ēstgribu. Šajos dārzeņos atrodams likopēns, kas samazina ādas, prostatas un zarnu vēža risku, kā arī uzlabo ādas veselību. Ja pilnībā grib izmantot visas tomātos esošās labās vielas, pārmaiņus tie jāēd gan svaigi, gan cepti, gan vārīti kopā ar nelielu daudzumu eļļas, sviesta, margarīna, krējuma vai citu taukvielu, kas veic karotīnu transportfunkciju organismā. Neparasts ir atklājums par likopēnu – tas ir daudz iedarbīgāks, ja tomātus cep, vāra vai citādi karsē. Tas gan samazina C vitamīna daudzumu, bet jau pēc divu minūšu karsēšanas likopēna koncentrācija palielinās tieši par vienu trešdaļu. Šā iemesla dēļ aizvien lielāku popularitāti iegūst tomātu mērces, kečupi, sula, dažādos veidos konservēti tomāti, jo tie satur daudz likopēna.
Ir cilvēki, kam garšo zaļi un nenogatavojušies tomāti. Taču tie veselībai nav draudzīgi, tāpat kā marinētu vai skābētu zaļo tomātu šķidrums, no kura lietošanas jāatsakās.
Receptes ierosmei
Pildīti tomāti
300 g maltas gaļas
Puse sīpola
2 olas
1,5 ēd. karotes majonēzes
5 tomāti
1 ēdamkarote cietā siera
Sāls, melnie pipari – pēc garšas
Uz pannas sacep malto gaļu, pievieno sasmalcinātus un nedaudz apceptus sīpolus, sagrieztas, cieti novārītas olas, garšvielas, majonēzi un visu samaisa. Svaigiem, vidēji lieliem tomātiem nogriež cepurīti, izgrebj mīkstumu. Tukšos tomātus pilda ar sagatavoto masu, uzliek vāciņus un kārto uz cepešpannas, pāri pārkaisa rīvētu sieru. Cep cepeškrāsnī 15 – 20 minūšu. Pasniedz karstus.
Pikantās muciņas
3 vidēji tomāti
2 ēdamkarotes biezpiena
1 ēdamkarote majonēzes
Sālītas siļķes fileja
50 g ūdens
1 tējkarote citrona sulas
1 tējkarote cukura
1 lauru lapa
5 smaržīgie pipari
2 krustnagliņas
1 ēdamkarote medus
Siļķu fileju mērcē aukstā ūdenī. Pagatavo marinādi: verdošam ūdenim pievieno lauru lapu, piparus, krustnagliņas, cukuru un vāra divas minūtes.
Siļķes fileju sagriež gabaliņos, kārto traukā, pārlej ar marinādi un liek uz dienu ledusskapī. Stundu pirms tomātu pildīšanas siļķu gabaliņus izņem no marinādes un pārlej ar medu.
Tomātiem nogriež cepurīti, izņem mīkstumu, sasmalcina un labi sajauc ar biezpienu un majonēzi. Masu pilda tomātos, bet siļķes gabaliņus kārto virsū. Dekorē ar zaļumiem.
***
Interesanti
– Par tomātu dzimteni tiek uzskatīta Centrālā un Dienvidu Amerika. Andu kalnu pakājē tos audzējuši inki un maiji. Kolumba laikā tomātu sēklas reizē ar kartupeļiem tika ievestas Eiropā, un tie, tāpat kā kartupeļi, ilgus gadus audzēti kā krāšņumaugs.
– Savukārt Itālijā “pomadori” jeb zelta āboli parādījās tikai 16. gadsimtā. Toties tagad itāļu virtuve bez tomātiem nevar iztikt, un tā ir viena no ēdiena pamatsastāvdaļām. Ar Itālijas virtuvi gan vairāk asociējas plūmju tomāti un “dāmu pirkstiņi”, jo šīm šķirnēm ir izsmalcināta garša, tie ir mazāk ūdeņaini nekā parastie apaļie un ideāli piemēroti konservēšanai.
***
Katram Latvijas iedzīvotājam gadā būtu jāpatērē 171,4 kilogrami dārzeņu, tostarp (kg)
Kāposti 29,7
Burkāni 21,2
Tomāti 17,8
Gurķi 17,4
Galda bietes 13,4;
Sīpoli 11,0;
Ķirbji un kabači 8,5
Skābi kāposti 9,2
Citi dārzeņi un zaļumi 43,2
***
Zināšanai
– Labi tomāti ir cieti, stingri, koši sarkani. Jo spilgtāka sarkanā krāsa, jo vairāk tomātos likopēna, kas ir veselībai draudzīgs. Dzeltenajos šīs vielas nav.
– Tomātus nevar saldēt, jo tie satur daudz ūdens, kas sasalstot saārda tomātu šūnu maigo struktūru. Ja tomāti sāk bojāties, var pagatavot biezeni, ko var droši sasaldēt un glabāt saldētavā pusgadu.
– Konservēšanai labāk der mazie un ovālie tomāti. Ilgstošai uzglabāšanai labāki ir mazie ķiršu tomātiņi.
– Ieplaisājušus tomātus var apbērt ar rupjo sāli, tad tie nesapelēs.
– Vairums importēto tomātu un bieži vien arī vietējo tiek novākti zaļi un pēc tam nogatavināti mākslīgi – speciālās gāzes kamerās. Tas bumbulim piešķir bālu skatu un ūdeņainu garšu.
– Ilgāk svaigi uzglabājas tomāti, kas novākti ar visu ķekaru.
– Lai noņemtu tomātam miziņu, kātiņa vietā iegriež mazu krustiņu, ieliek sietā, aplej ar vārošu ūdeni, tad ar aukstu, un miza pati viegli atdalās.
– Ledusskapis nogalina tomātu aromātu, tāpēc labāk tos uzglabāt istabas temperatūrā.
– Ja tomātus ēd ar olīveļļu vai linsēklu eļļu, organisma spēja absorbēt likopēnu palielinās par 70 procentiem.
