Kutelīga un sāpīga tēma. Ap to savijas liels pretrunu un demagoģijas kamols.
Kutelīga un sāpīga tēma. Ap to savijas liels pretrunu un demagoģijas kamols. Ar apbrīnojamu uzstājību humānisma vārdā sabiedrībai sistemātiski uzspiež iecietību pret izvirtību, alkoholismu, narkomāniju un pat ciniskām slepkavībām. Noteikti atradīsies arī aizstāvji – nu kam negadās iedzert? Visi taču esam tikai cilvēki! Kā vārdā šis parazītiskais viltus humānisms tiek sludināts un uzspiests? Protams, mani apvainos naivumā kā sazvērestību teoriju piekritēju. Tomēr man tā vien liekas, ka nāves soda atcelšanu iniciējusi un atbalsta starptautiskā noziedzības mafija, lai tai būtu vieglāk vervēt pasūtījumslepkavas. Par “darbu” tiek labi samaksāts, un, ja nu tādu slepkavu tomēr noķer, dzīvība taču tiek garantēta.
Tas tiek maskēts ar humānisma un cilvēkmīlestības patētiku. Pat vēl vairāk – apelēts pie Dieva, ka tikai viņam ir tiesības lemt par cilvēka dzīvību! Kad politiķi, kurus komandē “naudas maisi” vai fanātiski ideologi noorganizē un pasludina kādu kārtējo vai pat “svēto” karu ar šaušanām un spridzināšanām, kad iet bojā miljoniem nevainīgu, kārtīgu un godīgu cilvēku, tad gan ar Dieva “problēmu” viss ir kārtībā! Un kā ir ar “legālajām slepkavībām” – abortiem?
Kuru aprindu interesēs tā sauktajā civilizētajā pasaulē aizvien vairāk izplatās narkomānija, par alkoholismu nemaz nerunājot? “Eiropā”, uz kuru tā tiecamies, narkotikas propagandē un pat legalizē!
Ikviens dārzkopis zina – ja nezāles netiks nežēlīgi izravētas, tās ātri vien pārņems visu dārzu un nomāks kultūraugus. Tas attiecas arī uz cilvēku sabiedrību. Pamēģiniet aiztikt kādu pīpmani, kuru nevīžības dēļ notiek tik daudzas ugunsnelaimes, tiek bojāta gan sava, gan citu veselība. Tūliņ brēks un apelēs pie cilvēktiesībām. Smēķēšana ir narkomānijas pirmā stadija. Pīpmanis, tāpat kā jebkurš narkomāns, ir bezkaunīgs, bezatbildīgs un nevīžīgs egoists. Pamēģiniet kādam pīpmanim to pateikt, labākajā gadījumā tiksiet nolamāts. Pēdējā laikā gan ir donkihotiski mēģinājumi pīpmaņus ierobežot, taču, manuprāt, šī bezcerīgā cīņa ātri vien izčākstēs, jo tabakas ražošana un tirdzniecība, līdzīgi kā ar narkotikām, ir alkatīgu “naudas maisu” zelta ādere. Un, kamēr tīņu vidū smēķēšana būs “stilīgums”, pīpmaņi aizvien tiks atražoti.
Manuprāt, pret visiem, kuru rīcībā ir šaujamieroči, vajadzētu attiecināt striktu “sauso likumu”. Nekādu promiļu. Visus iedzert tīkojošos no policijas un tamlīdzīgām institūcijām bez žēlastības vajadzētu patriekt. Taču tā atkal ir utopija, jo alkoholisms sabiedrībā ļoti iesakņojies un, kā to bieži redzam, pat likumdevēju un valdības locekļu aprindās.
Mani atkal apvainos radikālismā un pat vecuma marasmā, bet narkomāni un alkoholiķi paši brīvprātīgi zaudējuši cilvēktiesības. Par tiem vienīgi varētu nedaudz apžēloties un pakļaut piespiedu ārstēšanai – varbūt kāds atkal kļūs par cilvēku. Bet to jau pārprastais “humānisms” un demokrātija nepieļaus. Tādēļ būsim iecietīgi, pacietīgi un ļausim alkoholiķiem, narkomāniem, izvirtuļiem, huligāniem un pat slepkavām netraucēti dzīvot un viņu uztverē priecāties!
Manuprāt, sabiedrībai būtu laiks atjēgties un neapstrīdamos gadījumos, sevišķi attiecībā uz recidīvistiem, nāves sodu atjaunot. Polijā jau to sapratuši, neņemot vērā ES “kungu” uzbrēcienus. Varbūt arī Latvijai pietiktu drosmes?
Saīsināti no www.delfi.lv
