Jelgavā jau desmit gadu kuplās ģimenes savā lokā pulcina lielo ģimeņu centrs «Spiets». Nu jau tajā mājo vairāk nekā divi desmiti pilsētas un rajona ģimeņu, kurās aug trīs un vairāk bērnu.
Jelgavā jau desmit gadu kuplās ģimenes savā lokā pulcina lielo ģimeņu centrs “Spiets”. Nu jau tajā mājo vairāk nekā divi desmiti pilsētas un rajona ģimeņu, kurās aug trīs un vairāk bērnu. Jūlija nogalē “spietēni” sanāca kopā, lai draugu un labvēļu pulkā nosvinētu desmito dzimšanas dienu.
Pēc desmit gadu ilgas “spietošanas”, kur pagadās, organizācija beidzot radusi mājvietu Pasta ielā 44. Lielo ģimeņu centram tagad ir telpas, kur tiek svinēti Ziemassvētki, Māmiņu diena un vecākiem organizētas dažādas tikšanās.
Visgodīgāk – atsevišķi
Lielo ģimeņu centra “Spiets” idejas autore un dibinātāja ir Inese Pakrēsle. Sākumā viena, bet ar gadiem viņas domubiedru un atbalstītāju pulks krietni audzis.
Pirms aptuveni 15 gadiem, kad Ineses ģimenē bija piedzimis ceturtais bērniņš, viņa tika uzaicināta iestāties daudzbērnu biedrībā “Dēkla”, kas tolaik atradās “Jundas” telpās. Bijusi organizācijas revidente, taču nesaskaņu un tur redzēto nelikumību dēļ no “Dēklas” aizgājusi. Turpat “Jundā” draudzīgā bariņā dzīvojusi arī Latvijas Bērnu fonda Jelgavas nodaļa, kas Inesi aicinājusi pie sevis. Arī tur četri gadi pagājuši, darbojoties revidentes amatā.
Kad gaidījusi piekto bērniņu, citu daudzbērnu mammu atbalstīta, viņa izlēmusi, ka jāveido atsevišķa organizācija – lielo ģimeņu centrs. Un 1996. gada jūlijā nodibinājās “Spiets”. Tajā laikā Inese darbojusies arī organizācijā “Daugavas Vanagi”, ar kuras palīdzību meklēti sponsori ārzemēs. Vēl tagad pilsētā ir ģimenes, kas saiknes ar draugiem ārzemēs nav sarāvušas un uztur ļoti labas attiecības.
“Sākums bija ļoti grūts. Telpu nebija, mitinājāmies manā nelielajā divistabu dzīvoklītī, kurā dzīvoja pašas pieci bērni un visiem satilpt bija grūti. Toreiz vēl daudzbērnu ģimenēm dalījām talonus, ar kuriem uz noteiktām vietām varēja iet pēc pusdienām,” stāsta Inese un rāda žurnālus ar parakstiem un datumiem, kur rūpīgi uzskaitīta talonu izsniegšanas un saņemšanas kārtība.
“Bija cilvēki, kam skauda, kas tenkoja un apmelojo, ka taloni piesavināti un izmantoti nelikumīgi, taču man visi lietiskie pierādījumi saglabājušies. Es neturu ļaunu prātu uz viņiem, jo toreiz bija grūti laiki visiem,” teic I.Pakrēsle.
Pirmsākumos biedrībā iesaistījušās ap 15 ģimeņu, bet pakāpeniski to skaits audzis. Pavisam apritē bijuši ap 400 cilvēku no 69 ģimenēm. Citas, kur bērni izauguši, atsijājušās, citas nākušas vietā. Tagad “Spiets” apvieno 25 daudzbērnu ģimenes no Jelgavas un rajona, kurās vidēji ir četri pieci bērni.
Paši savā mājā
Inese stāsta, ka palīdzība atrisināt telpu jautājumu pašvaldībai lūgta vairākus gadus, bet atbalsts beidzot sagaidīts pērn, kad Dome daudzbērnu ģimeņu biedrībai tās piešķīra Pasta ielā 44. Pēc deviņiem gadiem daudzkārtējie lūgumi saklausīti.
“Tā bija lielākā dāvana, kas vien varēja būt. Tagad mums ir pašiem savas mājas. Jūtamies novērtēti, atkal gribas strādāt ar lielu sparu, un galvenais, ka ir vieta, kur visiem sanākt. Šogad mums bija ļoti skaisti Ziemassvētki savās telpās. Bērni tika aicināti rakstīt Ziemassvētku vecītim un norādīt dāvaniņu, kādu vēlētos. Pateicoties Ministru kabineta darbiniekiem, viņi arī savas sapņu dāvanas saņēma. Dzīvojam draudzīgi ar saviem kaimiņiem – citu biedrību pārstāvjiem,” stāsta Inese.
Jau ilgus gadus “Spietam” ir labas attiecības ar kolēģiem no Lēdurgas, kur arī tiek pulcinātas kuplās ģimenes.
“Viņi saņem ļoti labus humānās palīdzības sūtījumus no Vācijas un labprāt padalās ar mūsu ģimenēm. Cenšamies un darām visu, lai palīdzētu mazajiem skolnieciņiem sagatavoties jaunajam mācību gadam. Meklējam sponsorus un atbalstītājus, bet Jelgavā ar atsaucību ir ļoti grūti,” secina I.Pakrēsle.
Ēkas pagrabstāvā divām organizācijām ierādīta viena kopīga telpa, kurā glabājas kristīgo organizāciju organizētie humānās palīdzības sūtījumi no ārvalstīm. “Spietā” mēdz iegriezties arī citas ģimenes, kurām vajadzīga palīdzība – apavi un drēbes. Mazlietots apģērbs tiek dāvināts slimnīcas bērnu nodaļas mazākajiem pacientiem, kas palikuši bez vecākiem.
Ar smaidu sejā vadītāja atceras laikus, kad ģimenes svinējušas Ziemassvētkus Uzvaras parkā un uz soliņa dalījuši dāvanas, jo nebija pašiem savas mītnes un atsaucīgo, kas uzņemtu ģimenes. Klāt nākuši sveši cilvēki, kopā gājuši rotaļās un svinējuši Ziemassvētkus.
Paldies māmiņām
“Spieta” ģimenēs aug vidēji četri pieci bērni.
“Mūsu pulkā ir gan lieli, gan mazi. Ir bērni invalīdi, bērni aizbildniecībā un tādi, kas paņemti adopcijā. Ir laimīgas un nelaimīgas ģimenes. Cik nav vajadzējis visu spēkiem glābt kādu ģimeni no dziļas krīzes vai vecākus no smagas depresijas. Kopā izrunājamies, vecākiem palīdzu iekārtoties darbā,” stāsta I.Pakrēsle.
“Spieta” saimē tiek gaidītas arī citas ģimenes, kas grib būt aktīvas, radošas un darboties.
“Man prieks, ka neesmu viena, un tas, kas “Spietam” ir šodien, nebūtu iespējams bez mana lielākā palīga un atbalsta – māmiņām. Paldies viņām par to,” teic I. Pakrēsle.
Pēc svētkiem atkal darbs
Pateicoties aģentūras “Kultūra” direktora vietnieces Intas Englandes atsaucībai, lielo ģimeņu centrs “Spiets” desmit gadu jubileju varēja nosvinēt kultūras namā “Rota”. Uz svinībām tika lūgti arī atbalstītāji, draugi, kolēģi, sadarbības partneri. Tālāko ceļu bija mērojuši kolēģi no Rēzeknes – Ozolmuižas folkloras kopa “Ūzeļeņi”. Arī tajā apvienojušās kuplās latgaļu ģimenes, vecākā dalībniece ir sirmā vecvecmāmiņa seno tautasdziesmu teicēja Anna Ivone, bet jaunākā – viņas astoņgadīgā mazmazmeitiņa, arī Anna. Ar tautas garamantām jaunā paaudze jau no mazotnes tiek radināta pie tēvzemes mīlestības.
Vēlējumus jubilejā teica Domes pārstāvji, atbalstītāji, ģimeņu veselības veicināšanas centrs “Sirdsdegsme” no Lēdurgas, kaimiņorganizācijas, ar kurām Pasta ielā tiek dalīts viens jumts, un citi viesi. Bet nu, kad laba vēlējumi pasacīti, dejas solis izraisīts un balsis izvingrinātas, atkal laiks ķerties pie darba.
“Domāju, ka desmit gadu nav daudz, un mēs vēl sevi pierādīsim,” teic lielo ģimeņu centra “Spiets” vadītāja.
