Lai gan vairākās vietās nolijis, mežos joprojām saglabājas ceturtās un piektās klases degamības rādītājs, kas atbilst ļoti augstai un īpaši augstai ugunsbīstamībai mežā.
Lai gan vairākās vietās nolijis, mežos joprojām saglabājas ceturtās un piektās klases degamības rādītājs, kas atbilst ļoti augstai un īpaši augstai ugunsbīstamībai mežā. Šovasar Zemgales virsmežniecība reģistrējusi jau 81 meža ugunsgrēku, izdeguši 67 hektāri meža.
Zemgalē vietām vēl saglabājas 5. klases mežu degamības rādītājs, kas atbilst īpaši augstai ugunsbīstamībai. Valsts meža dienesta Ugunsapsardzības daļas vadītājs Arnis Gertners informē, ka Latvijā vēl ir reģioni, kur nopietni nav lijis jau gandrīz divus mēnešus. Arī pēc lietus zeme atkal ātri izžūst, tāpēc ugunsbīstamība mežos saglabājas.
Zemgales virsmežniecības atbildīgais dežurants Valdis Stradiņš “Ziņām” sacīja, ka šajā gadā Jelgavas, Bauskas un Dobeles rajonā izcēlies 81 ugunsgrēks 67,4 hektāru platībā. Aizvien gruzd mežs Vecumnieku pagastā, kur zemsedze šovasar izdegusi 17 hektāros, un tas ir lielākais šajā gadā Zemgales virsmežniecībā reģistrētais ugunsgrēks.
Arī mūsu rajonā Sidrabenes pagastā pirms dažām dienām dega kāds privātais mežs, bet Kalnciemā mežu tuvumā liesmojušas pļavas.
Karstais un sausais jūlijs šogad īpaši saspringts bijis ugunsdzēsējiem. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšniece Inga Vetere atklāj, ka pagājušā gada jūlijā valstī reģistrēti 688 ugunsgrēki, bet šogad jau 1708, no tiem 955 rajonos un 753 lielākajās pilsētās.
Jūlijā ugunsgrēkos gāja bojā astoņi cilvēki (2005. gadā – četri). Arī šajā mēnesī vērojama tā pati tendence, kas visos iepriekšējos, – palielinās traģisko ugunsgrēku skaits tieši lauku rajonos.
Jelgavā gan, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju, ugunsgrēku skaits par 55 procentiem samazinājies. Par pieciem procentiem mazāks tas bijis Ventspilī, bet visās pārējās pilsētās un rajonos audzis.
