Jauna būvmateriālu veikala ienākšana izmainīs apgrozījuma struktūru starp tirgus dalībniekiem, bet citādi vismaz pagaidām pārējos lielveikalus būtiskas izmaiņas neskars. Tālāko nākotni rādīs laiks.
Jauna būvmateriālu veikala ienākšana izmainīs apgrozījuma struktūru starp tirgus dalībniekiem, bet citādi vismaz pagaidām pārējos lielveikalus būtiskas izmaiņas neskars. Tālāko nākotni rādīs laiks.
Lietpratēju prognozes pēc “K-rauta” būvmateriālu lielveikala atvēršanas galvenokārt ir vispārīgas, lai ievērotu lojalitāti pret visiem tirgus dalībniekiem un kādu neaizskartu. Arī ierindas pircēji atzīst, ka cenu ziņā šis tas ir lētāks, bet šis tas dārgāks nekā citviet, lai galarezultātā pie vidējām izmaksām vien nonāktu.
Mērķis – kļūt par līderi
Somijas tirdzniecības uzņēmuma “Kesko” meitasuzņēmumam Latvijā “Rautakesko” ir tālejoši plāni. Tā stratēģija paredz izveidot Latvijā ap 30 veikalu. Jelgavā atvērtais “K-rauta” būvmateriālu, mājas un dārza preču lielveikals ir uzņēmumam ceturtais. Trīs darbojas Rīgā, piektais nākammēnes tiks atvērts Liepājā. Šoruden uzņēmums atzīmēs desmit gadu darbību Latvijā, un veikalu izveide notikusi palēnām. Nākamgad lēciens varētu būt straujāks,– prognozē uzņēmumā.
“Rautakesko” valdes priekšsēdētājs Guntis Sokolovskis atzīst, ka viens no būtiskākajiem ienākšanas faktoriem Jelgavā saistīts ar pilsētas izaugsmi. Sava nozīme tās attīstībā, protams, ir Rīgas tuvumam. Arī citviet uzņēmuma veikalu izveide saistīta ar reģiona attīstību. Tiesa, pagaidām izaugsmes tempus citviet grūti salīdzināt ar Rīgu.
Vērtējot attīstību kopumā un līdera pozīcijas būvmateriālu tirgū Rīgā, G.Sokolovskis atzīst, ka izaugsmes potences ir lielas. Pašlaik daudzie uzņēmumi par apgrozījuma apjomu un peļņas iespējām nevar sūdzēties, jo būvmateriālu tirdzniecība līdz ar būvniecības attīstību strauji palielinās. Pašlaik pietiek visiem. Protams, ir uzņēmumi, kas vairs īsti nedomā par to, kas būs nākotnē, dzīvo šodienai, saņem stabilus ienākumus un gaida. Bet tas ir tikai normāli. Kad situācija mainīsies, sāksies vai nu specializācija konkrētās preču vai pakalpojumu grupās, vai sadarbība ar tirgus līderiem, vai arī sakārtošanas procesā viņi no tā vienkārši izies,– lēš G.Sokolovskis, vienlaikus paužot pārliecību par sava uzņēmuma perspektīvām. “K-rauta” ieguldītās investīcijas (Jelgavā lielveikala būvniecība un iekārtošana izmaksājusi nepilnus četrus miljonus latu) nevarot līdzināties citu ieguldījumiem, neviens arī nevarot atvērt tik lielu veikalu ar tik plašu preču klāstu.
Šā gada pirmajā pusē “Rautakesko” būvmateriālu tirdzniecības uzņēmums strādājis ar 17 miljonu latu apgrozījumu, nodrošinot vairāk nekā 70 procentu pieaugumu, salīdzinot ar attiecīgo laika posmu pērn. Veiksmīgos darbības rādītājus uzņēmums skaidro ar pareizi izvēlētu stratēģiju. Arī turpmāk tas tiekšoties atvērt jaunus lielveikalus, lai iegūtu lielāku tirgus daļu un kļūtu par līderi.
Visiem varētu būt par šauru
Aptaujātie būvmateriālu tirgotāji “K-rauta” atvēršanu vērtē kā normālu parādību un pauž, ka viņus tas īpaši nesatrauc, jo katrs tomēr ieguvis savu klientu loku. Turklāt būvapjomi aug un turpinās augt, līdz ar to palielināsies arī būvmateriālu veikalu apgrozījums. Pārlielupes daļas veikalnieki domā, ka viņu ierindas apmeklētāju loks varētu būt mazāks pirmajās divās nedēļās pēc jaunā tirdzniecības centra atklāšanas, kamēr interesenti ar to iepazīsies.
Vienlaikus ne viens vien tirgotājs vērtē, ka Jelgavas tirgus nav tik plašs, lai tik daudzi būvmateriālu veikali draudzīgi sadzīvotu un visiem būtu labi. “Noteikti kāds cietīs. Kurš tas būs – mazie vai lielie veikali –, rādīs laiks,” spriež “Nelss” lielveikala vadītāja Ilze Liekne. Aviācijas ielas “Kuršu” veikala menedžeris Vairis Lasmanis atgādina vispārējas likumsakarības. Proti, kad nāk iekšā lielie tirgotāji, mazie sāk nīkuļot. Tā notiek ikvienā jomā. Tiesa, zināmus pārmaiņu meklējumus mazo būvmateriālu veikalu vidū varēja vērot vēl pirms pēdējā lielveikala atvēršanas. Vairāk tas varētu skart mazākās tirgotavas, kas nav “pieslējušās” kādam tirdzniecības tīklam vai aiz kuriem “nestāv” savi būvuzņēmumi.
Pagaidām neviens no mazajiem īsti nevēlējās runāt par iespējamām pārmaiņām. Savukārt lielie veikali jūtas pārliecināti. Tiesa, ne ar visiem “Ziņām” izdevās sazināties. “Varbūt mums nav tik daudz dizaina preču, taču gan cenu, gan būvniecības materiālu ziņā esam spēcīgi,” saka Rūpniecības ielas lielveikala “Kurši” vadītāja vietnieks Aigars Čivželis. Savu tirdzniecības centru viņš raksturo kā tautas klases veikalu. Būtiski, ka uzņēmumam ir pietiekami plašs veikalu tīkls, kas ļauj saņemt lielākas atlaides no piegādātājiem un līdz ar to piedāvāt izdevīgākus nosacījumus pircējiem. Jaunie, modernie tirdzniecības centri vairāk pieskaitāmi sestdienu un svētdienu veikaliem. Būvniekiem vairāk patīkot tie, kur ar smago mašīnu var iebraukt bezmaz vai iekšā.
Cenas un kompetence
Divas galvenās lietas, kas saistībā ar būvmateriālu veikaliem uztrauc patērētājus, ir nemitīgais cenu kāpums un darbinieku kompetences pazemināšanās. Cenu celšanos jauna tirgus dalībnieka ienākšana nepiebremzēs. Arī šajā jomā, kaut gan algas ir zemas, ne vienā vien pozīcijā esam pietuvojušies rietumvalstu līmenim, tomēr būvmateriālu tirgotāji atzīst, ka cenu kāpums kādu laiku vēl turpināsies. Kā galveno iemeslu viņi norāda ražotājus un piegādātājus. Taču arī paši tirgotāji neatsakās no sava peļņas procenta vairošanas.
Zemākas cenas nozīmi patērētāju skatījumā apliecina uzņēmuma “Avotiņi” šovasar pilsētas pievārtē atvērtā būvmateriālu tirdzniecības bāze. “Nespējam visus apkalpot, tik liels ir pieprasījums,” saka filiāles vadītājs Vladimirs Zitāns. Atsevišķās preču grupās ir arī deficīts, trūkst cementa, vairāku celtniecības bloku veidu.
Būvmateriālu tirgotāji piekrīt, ka vajadzēs raudzīties, kā jaunajā veikalā manipulēs ar cenām, un attiecīgi izstrādāt savu stratēģiju. Jau pirmās atklāšanas dienas parādīja, ka, piemēram, “Nelss” atsevišķām precēm cenu pazemināja vairāk, nekā bija “K-rauta” atklāšanas akcijas cenas. Ierindas pircēji pēc jaunā lielveikala apmeklēšanas galvenokārt atzīst, ka tas Jelgavā nav lētākā gala veikals. Būvniecības pārstāvji teic, ka cenas veidotas līdzīgi kā citviet – kaut kas ir lētāks, kaut kas dārgāks, bet galarezultātā konkrētās grupas preču komplektācijas izmaksas ir līdzīgas citām tirgotavām.
Bez apmācības neiztikt
Klientu piesaiste un pārdale lielā mērā būs atkarīga ne vien no preču un pakalpojumu klāsta, bet arī no komandas kompetences, apkalpošanas kultūras. Būvmateriālu veikali pagaidām nepieder pie tiem, kam atrast darbiniekus sagādātu lielas problēmas, tomēr labi cilvēki ir uz izķeršanu. Līdzīgi kā citās apkalpojošajās jomās, arī šeit līmenis un darbinieku kompetence ir kritusies. Patērētājs ievēro gan paviršo attieksmi, gan pieredzes un izpratnes trūkumu par attiecīgo produkcijas veidu, gan virkni citu nianšu. Arī reklāmiskais pasniegšanas veids, ko daži piekopj, lielākoties izraisa atturību, nevis uzticību.
No aptaujātajiem vienīgi “Kuršu” veikali pauda pārliecību par savu komandu, ko jauna tirgus dalībnieka ienākšana neesot ietekmējusi. A.Čivzelis piekrīt, ka darbinieku profesionalitātes problēmas nozarē pastāv un pastāvēs, tomēr vispārējā darbinieku migrēšana no viena darba devēja pie cita veikalus neesot skārusi.
I.Lieknes skatījumā darbinieku problēma sāk kļūt par valstisku problēmu, vienīgi pagaidām attiecīgā līmenī netiek risināta. Atšķirībā no pārējiem “Nelss” organizē strādājošo apmācību. “Pirmos mēnešus darbinieks ir pavisam “zaļš”, vēl pēc trīs mēnešiem jau ieguvis pārliecību par savām spējām, un nav izslēgts, ka tiek pārvilināts vai arī aizbrauc strādāt uz ārzemēm,” par ikdienu stāsta veikala vadītāja. “Nelss” darbinieku aizvilināšanu no radniecīgiem uzņēmumiem nepraktizējot.
“No atlases viedokļa būtu ideāli, ja visi darbinieki būtu ar pieredzi, orientētos preču klāstā… Bet praksē tā gluži nav,” arī “Rautakesko” Personāla attīstības vadītājs Andris Šillers stāsta, ka mūsdienās bez strādājošo apmācības un papildu ieguldījuma neiztikt. Jelgavas lielveikala personāls daļēji nokomplektēts no darbiniekiem, kas dzīvojuši Jelgavā, bet strādājuši Rīgā. Daļa personāla komplektēta migrācijas rezultātā. Daļa nāk no citām jomām. Turpmāk, iespējams, migrācija skars arī jauno veikalu, jo ikvienā vietā daļa darbinieku vienkārši ir tādi, kas migrē vienmēr, līdz nonāk uzņēmumā, kur tā vērtības atbilst viņu vērtībām. Tā izveidojas pastāvīgais stabilo darbinieku kodols. Savukārt daļa turpinās staigāt. Strādājošo noturībā liela loma ir virknei nosacījumu, tostarp struktūrvienības vadītājam, apstākļiem, motivācijai. “Rautakesko” to ņemot vērā, bet darbinieku meklēšana notiekot nepārtraukti. Nepieciešama tā sauktā “aizmugure”, rezerve, lai atrastu pareizo darbinieku.
