Jau trešo gadu, pulcējot cilvēkus no malu malām, sestdien Tērvetē atkal tika svinēti Zemgaļu svētki. Augšāmcēlusies bija arī Tērvetes pils, kuras pakājē interesenti vēroja improvizētu Saules kauju.
Jau trešo gadu, pulcējot cilvēkus no malu malām, sestdien Tērvetē atkal tika svinēti Zemgaļu svētki. Augšāmcēlusies bija arī Tērvetes pils, kuras pakājē interesenti vēroja improvizētu Saules kauju.
Ar spožu saulīti, skanot dūdām un zuzinot bitēm, sestdienas pusdienlaikā Tērvetē tika atklāti trešie Zemgaļu svētki ar devīzi “Zem bites spārna”.
Senvēstures muzeja sētā, kur rosījās bitenieki, sastapām gan tikai trīs biškopjus ar savu piedāvājumu. Viņi atzina, ka biteniekiem šis bijis gana ražīgs un labs gads, arī svētkos darba daudz, jo cilvēku interese par medu un tā produktiem bija ļoti liela. Dažāda medus degustāciju piedāvāja Latvijas Biškopības biedrība. Bet spēcīgākie un drosmīgākie apmeklētāji varēja izmēģināt kokā kāpšanu ar vēsturiskā dzēņa palīdzību, ko pirms 600 gadiem senlatvieši izmantojuši, rāpjoties pie stropa pēc medus. Ne vienam vien miesās spēcīgam vīram dzēnis tomēr nebija palīgs. “Neapgūstot smalko kāpšanas tehniku, kokā ar to tik viegli netikt,” apstiprināja Biškopības biedrības prezidents Armands Krauze.
Lielu skatītāju interesi guva Vilces pagasta bioloģiskās zemnieku saimniecības “Droši vesels” dziednieces Valentīnas Uzares piedāvātās ārstnieciskās ziedes, kas gatavotas uz bišu vaska bāzes. Valentīnas kundze atzīst, ka cilvēki arvien vairāk atgriežas pie dabas veltēm un izprot to ārstniecisko spēku, tādēļ arī interese par šiem produktiem tik liela.
“Niedru lijas” viduslaiku sētā gardēži varēja nobaudīt pēc senas receptes gatavotas mandeles – mērcētas vīnā, viļātas astoņās dažādās garšvielās un uz uguns grauzdētas. To gatavotājs Kaspars Sīmanis stāsta, ka šis 16. gadsimtā bijis kungu našķis, kas baudīts īpašos godos.
Šogad daudziem par lielu brīnumu bija augšāmcēlusies Tērvetes pils, varēja apskatīt seno laiku apmetnes un iepazīties ar senču tradīcijām – miltu bīdelēšanu, rotu darināšanu, trauku un ieroču meistarojumu, senlatviešu ēdienu gatavošanu, tērpu darināšanu un citām nodarbēm. Bija sastopami kā latviešu, tā lietuviešu senču tradīciju piekritēji.
Viens no svētku akcentiem – improvizēta Saules kauja pilskalna pakājē. No vēstures avotiem – kauja pie Saules 1236. gada 22. septembrī bija lielākā Zobenbrāļu ordeņa militārā sakāve Livonijā visā tā pastāvēšanas laikā (1202 – 1237). Lietuviešu un zemgaļu spēki pilnībā iznīcināja ordeņa un tā sabiedroto spēkus. Tomēr šīs nozīmīgās kaujas vieta nav precizēta, un historiogrāfijā par to valda atšķirīgi uzskati. Vieni vēsturnieki norāda, ka Saules kauja notikusi uz ziemeļiem no Šauļiem Lietuvā, citi – ka Latvijā, Bauskas rajona Vecsaules pagastā. Šis senais notikums jau kopš 19. gadsimta – latviešu un lietuviešu nacionālās atmodas laikiem – valdzinājis vēsturnieku un senatnes interesentu prātus.
Zemgaļi atvaira uzbrukumu Tērvetes pilij. Pēc vēstures stāstiem – tā palikusi neieņemta. Dažus gadus pirms apmetnes pamešanas zemgaļi savu vareno pili nodedzinājuši.
Organizētāji uzskata, ka svētki izdevušies ar īsteni jūtamu seno zemgaļu dvašu. Ko piedāvās nākamie, vēl nav zināms.
Informācijas centra vadītāja Ilona Šteinberga teic, ka apmeklētāju bijis krietni vairāk nekā pagājušajā gadā, viņu vidū arī ļoti daudz ārvalstu viesu un tūristu. Pērn Zemgaļu svētkus apmeklēja ap trim tūkstošiem cilvēku.
