Par to, kā Jelgavas slimnīcas Dzemdību nodaļā palīdz mātēm, ja bērns pasaulē nācis ar smagām iedzimtām kaitēm un kā vecāki tiek sagatavoti smagajam triecienam, atbild Jelgavas slimnīcas Dzemdību nodaļas neonataloģe Baiba Skudra.
Par to, kā Jelgavas slimnīcas Dzemdību nodaļā palīdz mātēm, ja bērns pasaulē nācis ar smagām iedzimtām kaitēm un kā vecāki tiek sagatavoti smagajam triecienam, atbild Jelgavas slimnīcas Dzemdību nodaļas neonataloģe Baiba Skudra.
Ārste neslēpj, ka arvien vairāk dzimst bērni ar dažādām novirzēm. Saruna ar vecākiem bieži paliek otrajā plānā, jo vispirms tiek sniegta palīdzība bērnam. Kas šo sarunu veic? Nu, protams, dakteris. Arī vecmātes atrod laiku iegriezties biežāk. Bet šajā situācijā vispusīgas palīdzības nav. “Es neesmu psihologs. Varu runāt ar sirdsbalsi, intuīciju, bet ne kā speciālists. Ilgi runājam, pēc tam pašai nepieciešams psihologs,” atzīst B.Skudra.
Tomēr ciešanas, ko vecāki pārdzīvo, ir specifiskas un vispusīga palīdzība būtu jāsaņem, ja vien viņi tam nepretojas. Gadās arī tā. Palīdzība nepieciešama arī ārstiem un vecmātēm, jo katru neveiksmi viņi smagi pārdzīvo. “Bija pat gadījums, kad vecmāte vēlējās aiziet no darba. Bailes par savām spējām, nedrošība, sajūta, ka tu nekam nederi. Kad bērnam ir kādas problēmas, vecāki bieži vaino mediķus. Bet dzemdības ir process, kurā visu vienmēr nevar prognozēt. Vēlāk, sasummējot detaļas, bieži izskatās citādi. Mums arī ir nepieciešams garīgs atbalsts. No pieredzes vēroju, ka grūtās situācijās vairāk par psihologu spēj palīdzēt kapelāns. Jelgavā slimnīcā pagaidām nav pieejami ne psihologa, ne kapelāna pakalpojumi. Rīgā, strādājot Bērnu klīniskajā slimnīcā, veiksmīgāk esmu spējusi sadarboties tieši ar kapelāni, ne ar psihologiem,” tā pieredzē dalās B.Skudra.
Ja sapņu mazuļa vietā piedzimis citāds bērns, vecākiem ir šoks, dusmas, izmisums, neziņa. Palīdzēt nespēj arī radinieki, kas paši ir izmisuši. Turpmākajā dzīvē daudz kas atkarīgs no vecāku intuīcijas, uzņēmības, mīlestības, veiksmīgas vai neveiksmīgas sadarbības ar mediķiem, bet būtu labi, ja jau sākumā viņi varētu saņemt atbalstu, kas palīdzētu sakārtot domas, koncentrēt spēkus un sajust, ka viņu situācijā tiek sniegts pārdomāts un sistematizēts atbalsts.
