Šis garīgajā pasaulē ir īpašs gads. Ne tikai materiālo, bet arī garīgo iespējo laiks, kad vairāk varam izjust Dieva žēlastību.
Šis garīgajā pasaulē ir īpašs gads. Ne tikai materiālo, bet arī garīgo iespējo laiks, kad vairāk varam izjust Dieva žēlastību. To apliecināja arī vienotība, kas svētceļniekus pavadīja ceļā uz Aglonu, kur 15. augustā tika atzīmēti Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki.
31. jūlijā no Jelgavas uz Aglonu devās deviņdesmit svētceļnieku. Sākumā mums pievienojās pa vienam diviem, Skaistkalnē bijām jau simts, bet Dunavā, ar prāmi ceļoties pāri Daugavai, mūsu pulks bija izaudzis līdz 150 cilvēkiem. Tā bija vislielākā svētceļnieku grupa, kas ieradās Aglonā.
Svētceļniekus no Jelgavas vadīju jau ceturto gadu. Patiess prieks, ka viņu pulks aug un atšķirībā no citiem gadiem tajā bija daudz vairāk bērnu un jauniešu. Gandarījums arī par tiem, kas svētceļojumā devās pirmo reizi, un tādu nebija mazums. Cilvēks pieradis visu kontrolēt, saprast, taču divu nedēļu laikā, ko pavadījām ceļā, viņi tika salauzti. Miesa sāka stenēt, pukstēt, bet sirds pielija ar prieku. Ikdienā pieraduši pie dīvāna, televizora, dušas, svētceļojuma laikā bija izbrīnīti, ka var arī citādi, viņi sajuta Dieva izstaroto mīlestību.
Dieva žēlastība mūs pavadīja ik uz soļa. Laika apstākļi bija daudzveidīgi, bet svētceļniekiem labvēlīgi. Piedzīvojām gan lietu, gan vēju, gan sauli, taču nebija pārāk karsts. Arī no citām likstām tikām pasargāti. Protams, neiztikām bez noberztām kājām. Bet kas tas par svētceļojumu, ja nav tulznu!
Iemesli, kāpēc cilvēki nolēmuši doties svētceļojumā, bija atšķirīgi. Vieni vēlējās pabūt ar Dievu, citi to uztvēra kā izklaidi. Kāds puisis nolēma mērot tālo ceļu, lai, izstāstot piedzīvoto, atdarītu vecmāmiņai, kas vecuma dēļ uz Aglonu doties vairs nevar. Bija interesanti vērot, kā cilvēki mainās. Pirmajā dienā visi bija mazliet agresīvi, otrajā kļuva mierīgāki, bet trešajā jau dziedāja līdzi. Grupa bija ļoti vienota.
Šogad svētceļojuma galvenā tēma bija psalms “Tavs vārds ir manu kāju spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem”. Aglonā svētceļniekus ievedu 12. augustā, bet pats devos atpakaļ uz Jelgavu, lai garīgā svētceļojumā būtu kopā ar tiem, kas dažādu apsvērumu dēļ nevarēja pievienoties mūsu pulkam. Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos Aglonā nepiedalījos, taču vislielākos svētkus piedzīvojām ceļā. Dievs izmaina cilvēka sirdi, līdz ar to mainās visa dzīve.
Otrdien pievakarē svētceļnieki tika atvesti mājās, un šodien viņi sanāk kopā, lai dalītos izjūtās un atklāsmēs. Es gan ar viņiem kopā varēšu būt tikai neilgu brīdi, jo šo sestdien pieci pāri vēlas savu mīlestību apliecināt Dieva priekšā. Manuprāt, laulības baznīcā pašlaik lielākoties izvēlas stipri cilvēki, kam svarīga tradīcijas apziņa un kas uz dzīvi raugās pamatīgāk.
Rīt, kā jau svētdienā, cilvēkus uzrunāšu dievkalpojumā. Vispirms Jelgavā, bet pēc tam Kalnciemā.
