Pašā Somijas galvaspilsētas Helsinki centrā jūras krastā atrodas īpaši aizsargājama cilvēku maz skarta teritorija – applūstošas pļavas.
Pašā Somijas galvaspilsētas Helsinki centrā jūras krastā atrodas īpaši aizsargājama cilvēku maz skarta teritorija – applūstošas pļavas. Tur mājvietu atradušas daudzas putnu sugas. Pļavas no aizaugšanas pasargā regulāra to noganīšana.
Par vienu no Jelgavas un rajona dabas bagātībām – Lielupes palieņu pļavām – “Ziņas” jau rakstījušas. Tās iekļautas Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā, un pašlaik tiek izstrādāts jauns to aizsardzības un apsaimniekošanas plāns, tāpēc jo interesantāk iepazīties ar citu valstu pieredzi dabas bagātību saglabāšanā. Nesen ar Latvijas Dabas fonda gādību iepazīties ar Somijas pieredzi applūstošo pļavu saglabāšanā bija iespējams to pilsētas un rajona pašvaldību pārstāvjiem, kuru administratīvajās teritorijās atrodas “Natura 2000” īpaši aizsargājamās dabas vērtības – palieņu pļavas.
Palīgā dodas govis
Kā “Ziņām” atzīst Helsinku Vīki rajona “LIFE – Daba” projekta vadītāja Marjo Priha aizsargājamās teritorijas, kas atrodas pilsētas centrā jūras krastā, aizņem aptuveni 300 hektāru. Pašlaik tās aizaugušas ar niedrēm, ko veicinājis tuvējās Vantas upes piesārņojums ar minerālvielām. Lai atjaunotu pļavu dabisko izskatu, pirms vairākiem gadiem minētajai vietai izstrādāts aizsardzības un apsaimniekošanas plāns un, līdzīgi kā Lielupes palieņu pļavas Jelgavā, tā iekļauta Eiropas īpaši aizsargājamo teritoriju “Natura 2000” sarakstā. Līdzību ar Lielupes palieņu pļavām ir pārsteidzoši daudz. Tajās pavasara un rudens migrācijas laikā uzturas ļoti daudz ūdens un bridējputnu. Pēc Helsinku pļavu dabiskā izskata atjaunošanas tur atsākušas ligzdot tās pašas putnu sugas, kuras pagaidām vēl mitinās arī pie mums. Pagaidām – tādā nozīmē, ka arī Jelgavā un citviet Latvijā palieņu pļavas, tās neapsaimniekojot, pamazām aizaug ar krūmiem un tajās ieviešas pļavām neraksturīgi augi. Tas savukārt izraisa tur ligzdojošo putnu sugu skaita samazināšanos. M.Priha stāsta, ka no niedrēm pļavas 30 hektāru teritorijā atbrīvotas, mehāniski izpļaujot. Lai notiktu tālākā to dabiskā apsaimniekošana, slēgts līgums ar kādu zemnieku saimniecību, kas uz turieni ganību sezonā atgādā pārdesmit vietējās Austrumsomijas šķirnes govju, kas domātas gaļas iegūšanai, un nelielu aitu ganāmpulku. Tās izmantot pļavu noganīšanā ir izdevīgi, jo govis nav nepieciešams slaukt un arī to nosvērtais raksturs ir īpaši piemērots vietai, kur uzturas daudz cilvēku.
Aizsargāt – nenozīmē aizliegt
Tas, ka Helsinkos pļavas ir īpaši aizsargājama dabas teritorija, nenozīmē, ka tā slēgta iedzīvotāju apmeklējumiem. “Tieši otrādi, mēs esam ieinteresēti, lai pilsētnieki un ciemiņi šo vietu apmeklētu pēc iespējas vairāk,” uzsver Marjo. Atbildīgās pašvaldības iestādes laikus parūpējušās par atbilstošu tūrisma infrastruktūru. Pirmkārt, tā kā Helsinkos, tāpat kā daudzviet Skandināvijā, cieņā ir pārvietošanās ar velosipēdiem, blakus aizsargājamajai teritorijai iekārotas vienkāršas, tomēr pietiekami plašas un ērtas divriteņu novietnes. Otrkārt, visā pļavu teritorijā ierīkotas koka dēļu laipas, soliņi, kur atpūsties dabas vērotājiem, un īpaši novērošanas paaugstinājumi, no kuriem labāk tālskatī aplūkot pļavu iemītniekus. 30 hektāru teritorija, kur pļavas jau atbrīvotas no niedrājiem un ganās govis, apjozta ar tā saucamo elektrisko ganu. Tas, protams, nepasargā no cilvēku iekļūšanas, taču notur noteiktajā platībā ganāmpulku. Jāpiebilst, ka Marju neatceras nevienu (!) gadījumu, kad kādam divkājainim ienāktu prātā doties uz savu galvu kaut kur niedrāju biežņā vai sadzert tubrālības ar kādu mājdzīvnieku. Tā kā noganītajās pļavās uzturas daudz vairāk putnu sugu, to malā ierīkots aptuveni divdesmit metru augsts novērošanas tornis.
Populārākais atpūtas veids
Uzturoties teritorijā, varēja manīt, ka pēc darba vērot putnus mēdz ļoti daudz helsinkiešu. Līdz pļavām viņi dodas ar divriteni un ar tālskati pāris stundu ļaujas šim priekam. Līdzīgi kā citās valstīs, arī Somijā putnu vērošana pēdējos gados kļuvusi ļoti populāra. Iedzīvotāju interesi par dzīvo dabu veiksmīgi izmanto somu vides aizsargātāji. Galu galā tas ir ikvienas pašvaldības interesēs – nodrošināt iedzīvotājiem iespēju harmoniski un veselīgi atpūsties. Iepazīties ar dabu īpaši aktīvi ierodas skolēni. Turklāt iespējams piesaistīt arī visai ievērojamus ES finanšu līdzekļus.
Protams, līdzību ar Jelgavas Lielupes palieņu pļavām ir daudz. Taču pie mums, īstenojot līdzīgu to apsaimniekošanas plānu, varam saskarties ar dažām problēmām. Galvenā ir īpašumtiesību jautājums. Helsinku pļavas ir pašvaldības īpašums, tāpēc tās apsaimniekot iespējams plānveidīgi, nekavējot laiku ilgstošās saskaņošanās ar zemes īpašniekiem. Bet par to citreiz.
