Multiplā skleroze ir hroniska neizārstējama centrālās nervu sistēmas slimība, kas bojā nervu šķiedras galvas un muguras smadzenēs. Veselas tās var salīdzināt ar kabeli, ko no ārpuses apņem izolējoša kārta – mielīna apvalks.
Multiplā skleroze (MS) ir hroniska neizārstējama centrālās nervu sistēmas slimība, kas bojā nervu šķiedras galvas un muguras smadzenēs. Veselas tās var salīdzināt ar kabeli, ko no ārpuses apņem izolējoša kārta – mielīna apvalks. Tas sekmē informācijas apmaiņu starp smadzenēm un ķermeni. MS gadījumā mielīna apvalks tiek bojāts. Bojājumi rodas haotiski dažādās nervu sistēmas vietās, tāpēc slimību sauc par multiplo sklerozi. To dēļ pamazām var parādīties kustību, jušanas, redzes, runas un citi traucējumi.
Kā rodas MS
Kaut gan slimība daudz pētīta, tās iemesli precīzi nav zināmi. Bet ir dažas hipotēzes par to, kas veicina MS attīstību. Bijuši mēģinājumi to saistīt ar dažādu vīrusu un bērnu slimībām, bet pagaidām specifisks vīruss, kas izraisa MS, nav konstatēts. Sākuma stadijā simptomi ir maz izteikti, tādēļ agrīna diagnostika apgrūtināta.
Kā norit slimība
MS norise katram slimniekam ir individuāla. Tās gaita atkarīga no iekaisuma procesa smaguma un mielīna bojājuma ātruma.
Vai iespējama ārstēšana
Tā kā slimības cēlonis nav zināms, tieša tās ārstēšana diemžēl nav iespējama. Taču modernā medicīna spēj ar specifiskiem medikamentiem izmainīt organisma aizsardzības spējas un labvēlīgi ietekmēt slimības norisi, taču šādas ārstēšanas izmaksas ir diezgan augstas.
