2001. gada «Liepājas dzintara» konkursa dalībnieku vidū netrūka skaļu vārdu, bet pirmo vietu –, pēc tā laika sistēmas, augstāko vērtējumu – ieguva divus gadus vecs blūzroka kolektīvs «Driving South».
2001. gada “Liepājas dzintara” konkursa dalībnieku vidū netrūka skaļu vārdu, bet pirmo vietu –, pēc tā laika sistēmas, augstāko vērtējumu – ieguva divus gadus vecs blūzroka kolektīvs “Driving South”. Festivāla 30 gadu jubilejas svinībās pagājušās nedēļas nogalē viņi gan nepiedalījās, “Driving South” jau labu laiku vairs nepastāv, tās ģitārists Edgars Rubenis no jelgavnieka kļuvis par rīdzinieku un blūzu, ar ko viņš, pēc četrus gadus seniem izteikumiem, “sāka skatīties mūzikā”, papildinājušas citas muzikālas intereses.
Kā “Driving South” jutās uz senākā un tradīcijām bagātākā rokfestivāla konkursa skatuves – kā jaunuļi, kas kopā muzicē vien pāris gadu, vai arī valdošā izjūta bija nešaubīgums, ka tas, ko viņi vēlas vēstīt, izskanēs pārliecinoši (Edgars, viens no spējīgākajiem Madonas ģitāristu sesijas audzēkņiem, jau bija saņēmis atzinību kā labākais sava instrumenta spēlmanis festivālā “Sinepes un medus”)?
“Pašpārliecības trūkumu mums toreiz laikam nevarēja pārmest, jo divu gadu periods līdz tam bija ļoti intensīvs,” atceras Edgars. “Bijām arī nopietni gatavojušies “dzintaram”. Tajā pašā laikā, protams, pirmā vieta bija pārsteigums. Togad konkursā piedalījās arī “R.A.P.”, “Mary Jane” – grupas ar ilgāku darbības pieredzi un plašāku klausītāju loku. Viņi bija skaļāki, modernāki, uz jauniešu auditoriju tendēti, vairāk skanēja pa radio,” mūziķis atzīst, ka, par spīti pārliecībai par saviem spēkiem, uzvara nebija nekas droši gaidīts, taču piekrīt – pirmo vietu nodrošināja žūrijas spēja distancēties no popularitātes un atraktivitātes auras, kas apvija ne viena vien konkursanta sniegumu, un pamatkritērija godā atstāt spēles profesionalitāti.
“Driving South” pēdējais koncerts ekskluzīvā kārtā notika pagājušā gada janvārī. Toreiz sagadījās tā, ka Rīgā bija visi trio dalībnieki – Edgars, Artis Orubs un Paulis Grīnhofs. Bet regulāras koncertdarbības beigas var datēt ar 2003. gadu. Iemesls nebija strīdi, vienkārši jaunas muzikālas intereses. Artis un Paulis devās studēt džezu uz Amsterdamu. Edgaram, kas tagad, starp citu, kļuvis par Āgenskalna iemītnieku, aiz muguras kultūras sakaru studijas Kultūras akadēmijā, viņa ikdiena ir dalība dažādās formācijās – gan tādās, kur kā profesionāls sesijas mūziķis pelna maizi, gan tādās, kas veidotas paša radošajām izpausmēm.
Starp pēdējām kā nesenākais vairs nepastāvošais minams eksperimentālā roka projekts “Rydgal”, kura radošo kodolu Edgars veidoja kopā ar dziesmu autoru Mārtiņu Jansonu (viņš “deķīti” vairāk esot vilcis uz muzicēšanu “Depeche Mode” garā, Edgars – uz ģitāriskāku, roķīgāku pusi, bet abus vienojusi tāda autoritāte kā “Radiohead”). Tagad to turpina duets “Mona de Bo”, kurā bungas spēlē Edgars Eihmanis. Šo to no tā, kas pirms gadiem izskanēja, raksturojot Detroitas roka sensāciju “The White Stripes”, var teikt arī par “Mona de Bo”. Amerikāņu brāļa un māsas precedents abiem Edgariem gan neesot bijis tiešs šāda dueta dibināšanas pamudinājums, bet līdzība ir ne tikai askētiskajā instrumentārijā (bungas un ģitāra). Tāpat kaut kas no garāžroka pirmatnības, taču psihedēliskāk un eksperimentālāk. Stilu kokteilis, kurā sajaucies viss, kas dēvējams par mūsdienu jeb jauno rokmūziku. E.Rubenis teic, ka pēc “Driving South” blūzroka, ar ko viņš “sāka skatīties mūzikā”, turpmāko atklājumu un ietekmju uzskaitījums līdzinātos rokmūzikas vēstures kursam, tāpēc grūti minēt līdzības, lai tiem, kas viņa pašreizējo projektu nav dzirdējuši, radītu uzvedinošas asociācijas ar “Mona de Bo” muzicēšanas virzienu. “Pagrieziena punkts, protams, bija “Radiohead”, taču nosaukt tikai to būtu pārāk vispārināti, lai rastos priekšstats par to, ko spēlējam. Klausīties “Radiohead” man nozīmē to pašu, ko savulaik citai paaudzei nozīmēja “Led Zeppelin”.”
Neordinārās muzicēšanas manieres dēļ “Mona de Bo” rūpīgi izvēlas vietas, kur spēlēt, tāpēc koncertu nav daudz, taču tie bijuši pamanāmi. Nesenākās uzstāšanās reizes ir amerikāņu grupas “Battles” “iesildīšana” Andrejsalā, kā arī muzicēšana tepat Jelgavas pusē – sarīkojumā “Rozaa peldbaseins” Nākotnes kultūras namā.
Tie, kas nav izmantojuši kādu iespēju “Mona de Bo” sniegumu baudīt klātienē, ieskatu viņu grūti aprakstāmajā skaņu mākslā var gūt, klausoties dziesmas interneta draugu kopā “Myspace”: www.myspace.com/monadebo.
