Kārtējo nedēļu no plašsaziņas līdzekļu uzmanības loka nenozūd ar iekšlietām saistītas aktualitātes.
Kārtējo nedēļu no plašsaziņas līdzekļu uzmanības loka nenozūd ar iekšlietām saistītas aktualitātes. Šķiet, problēmsituācijas uzliesmojuma gaidās kāds lēnām pilina eļļu iekšlietu ministra Dzintara Jaundžeikara lauciņā. Blēži uniformās, ikdienā līdz ar dienesta biedriem saukti par policistiem, odiozi atrādījušies sabiedrībai Limbažu, Ogres, Balvu un Valmieras rajonā, taču tie ir tikai plašāk zināmie gadījumi.
Trešdien ministrs rīkojās ar barga mācītāja atvēzienu un, izpelnoties pretrunīgu novērtējumu likuma ievērošanas kontekstā, izsita divus krēslus zem augstu policijas ģenerāļu sēžamvietām, no amatiem padzenot Valsts policijas priekšnieku Jāni Zaščirinski un Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieku Aivaru Griguli. Lēmums gan tika pamatots ar situāciju iekšlietu sistēmā un nepilnībām darba organizēšanā, taču nav šaubu, ka tā galvenais katalizators bijušas plašu sabiedrības rezonansi izpelnījušās traģēdijas Balvos un Valmierā. Tomēr “mācītāju” partiju pārstāvošais ministrs atklāti pasludināja, ka politisku atbildību neuzņemsies un amatu neatstās, lai gan šajā situācijā pagrūti nodalīt arī Jaundžeikara atbildību par situāciju ne pirmo dienu pārraudzītajā jomā. Taču ministrs aizstāvoties atrunājies, ka “vainojama sistēma”, nevis viņa darbība.
Pat norobežojoties no vispārzināmā politiskās tehnoloģijas piegājiena, ka augstu kungu mešana no amatiem gandrīz vienmēr izpelnās sabiedrības atzinību, uz radušos situāciju der paraudzīties arī caur citu prizmu. Pirmkārt, Balvos pēc pierādījumu viltošanas lietā, kurā par cilvēka sabraukšanu dzērumā apsūdzēts policists, šajā nebūt ne vieglajā nodarījumā vainotie braucošā pļēgura mundiera brāļi ne tikai nav padzīti no darba (izņemot pašu stūrējošo dzērāju), bet piedevām vēl pārcelti darbā uz citiem rajoniem un turpina nēsāt uzplečus, taču viens no viņiem – bijušais Balvu rajona Ceļu policijas priekšnieks – vienā mierā devies pelnītā atpūtā pa mierīgo izdienas pensijas taciņu…
Otrkārt, saistībā ar Valmieras traģēdiju līdz šim nez kādēļ izmisīgi spēlēts vienos vārtos, uzliekot virkni disciplinārsodu un īpaši koncentrējoties uz šāvēja darbavietu – Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centra – vadību. Taču vienlaikus ēnā tiek atstāts arī – lai cik briesmīgi neskanētu – pašu nozieguma upuru līdzvainīgums savā nāvē. Jā, tā pati liktenīgā un rupjā nolaidība, kas prasīja divas dzīvības! Grūti iedomāties, kā iespējams, policijas iecirknī pārmeklējot aizturēto, neatrast apģērbā paslēptu pistoli, un, ja atbildība tiek uzvelta uz vairāku policijas struktūru vadību, tad pēc elementāras loģikas tikpat līdzatbildīgam jābūt arī iekšlietu ministram.
Aktīva rīcība, īpaši policijas un bruņoto struktūru jomā, neatkarīgi no lietderības allaž mēdz dot politiskās dividendes. To savulaik pēc ložmetēju zādzības izmantoja bijušais Rīgas pils saimnieks Guntis Ulmanis, un paspīdēt prata arī kādreizējais iekšlietu ministrs Ziedonis Čevers, par neglītu publisku izrunāšanos sarājot tā laika IeM valsts sekretāra vietnieku. Paredzams, ka pēc formalitāšu nokārtošanas valdības līmenī policijas priekšniecībā parādīsies divas vakances, arī Valsts policijas priekšnieka krēsls. Jaundžeikara kungs šim amatam nolēmis virzīt personu, kas bruņota ne vien ar steku, dienesta šaujamieroci un patronu aptverēm, bet arī ar “svaigām idejām un progresīvāku domāšanu”. Šoreiz minēto kvalitāšu “trūkuma” konstatēšanai ministram bija nepieciešams gandrīz desmit mēnešu, turklāt pa starpai pietrūka dūšas ar dzelzs mietu no IeM sistēmas patriekt saujiņu negodprātīgu vīru uniformās. Tā ka par progresīvas domāšanas deficītu der aizdomāties arī ministrijā.
