Kanoists Andrejs Šudeiķis ir kreisās puses airētājs, Gatis Pranks – labās puses. Abi – Jelgavas Bērnu un jaunatnes sporta skolas trenera Sergeja Bobkova audzēkņi.
Kanoists Andrejs Šudeiķis ir kreisās puses airētājs, Gatis Pranks – labās puses. Abi – Jelgavas Bērnu un jaunatnes sporta skolas trenera Sergeja Bobkova audzēkņi. 2004. gadā viņi sākuši airēt vienā laivā, 2005. guvuši pirmos panākumus, 2006. izcīnījuši sudraba medaļas Atēnās, Eiropas U – 23 čempionātā divniekā 1000 metru distancē. Par nākamā gada uzdevumu izvirzīta kvalificēšanās dalībai olimpiskajās spēlēs, bet tas nozīmē, ka jābūt vismaz starp sešiem – astoņiem labākajiem Eiropas braucējiem.
Kāds raksturs ir puišiem, kuri spēj izvirzīt tik lielus plānus? “Pats galvenais – mērķtiecība,” treneris apstiprina, ka abiem jauniešiem tā piemīt vienādā mērā, taču ceļš uz mērķi un arī raksturi stipri vien atšķiras. Varbūt tieši tāds ir ideāls pāris divnieka laivā? “Nevaru teikt, ka vienmēr, bet šajā gadījumā – jā,” treneris piezīmē, ka Andrejs pašlaik ir Latvijā labākais kreisās puses airētājs, Gatis – labās, un kanoe divniekā lomu spēlē arī šī fizioloģiskā īpatnība.
No peldētājiem un orientieristiem
Andrejs pie kanoistiem atnācis 1997. gadā, divpadsmit gadu vecumā. Pirms tam trīs gadus bijis treneres Anželikas Paegles audzēknis peldēšanas sporta skolā, bet tad… “Andrejs gāja vienā klasē ar manu dēlu, tolaik daudzi tās zēni atnāca airēt, un vairākiem tas arī padevās,” treneris atceras izvēles sākotnējos iemeslus un arī kolēģu peldētāju puspajokam teiktos pārmetumus par “talanta pārvilināšanu”. Talants tiešām ātri vien sevi apliecināja arī laivā, un trīs gadus vēlāk, kad atnāca Gatis, Andrejs jau bija izteikts sava vecuma kanoistu līderis Latvijā.
“Līdz astotajai klasei biju dažādas aktivitātes pamēģinājis, mazliet vairāk ar orientēšanās sportu aizrāvies, bet kaimiņš trenējās airēšanā, un es sadomāju pamēģināt,” Gatis stāsta, ka vispirms izvēlējies smailīti, taču tajā lāgā neesot varējis noturēt līdzsvaru, tāpēc pirmos trīs mēnešus bieži peldējies pret savu gribu. “Tad man piedāvāja, vai negribu kanoe laivā, un jau pēc nedēļas varēju braukt vieniniekā.”
“Gatis atrada savu līdzsvara bāzi, citiem vārdiem – savu laivu,” piebilst Sergejs Bobkovs.
Labu laiku jaunieši savus talantus attīstījuši paralēli. Abi piedalījās 2003. gada pasaules junioru čempionātā Japānā, kur Andrejs izcīnīja piekto vietu, bet Gatis divniekā ar Igoru Eismontu – trīspadsmito. Vēl pēc gada treneris dažos mačos pamēģināja viņus sasēdināt vienā laivā. “Lai gūtu augsta līmeņa panākumus vieniniekā, jābūt supertalantam. Divniekā apvienojas abu labākās īpašības,” Sergejs atzīst, ka viņš arī savas trenera prasmes, zināšanas un darba šajā situācijā var abiem sniegt vairāk.
Pilsētnieks ar laucinieku
Treniņos, kas notiek ik dienu (gatavojoties atbildīgām sacensībām – pat divas reizes dienā) abi puiši ir kopā, bet ārpus tiem – katram sava dzīve, vaļasprieki, draugi un draudzenes.
“Andrejs ir pilsētnieks, Gatim mājās lauku saimniecība, kas prasa darba rokas. Sākumā gandrīz vai bija tā, ka viņš nāca uz treniņu atpūsties,” treneris neslēpj, ka Gatim turklāt augstākās sportiskās formas sasniegšana prasa vairāk darba, nekā Andrejam.
“Tā ir,” piekrīt Gatis, un izklausās, ka viņš ir mierā ar situāciju, kāda mēdz būt gan dzīvē, gan sportā: vienam panākumos vairāk darba, citam – dabas dota talanta. Tomēr atklājas, ka treniņi gluži bez “savstarpējām emocijām” nepaiet. “Uznāk tādi brīži, kad šķiet – ja Andrejs tikpat daudz darba pieliktu, cik es, būtu divreiz labāks rezultāts,” Gatis neslēpj. “Viņš ir ļoti nopietns, dažreiz pārāk. Nu kas tur tik traks, ja šodien neiet, – rīt atkal ies labāk,” uz to optimistiski pasmaida Andrejs.
Sports un studijas
Gatis beidzis Jelgavas 1. ģimnāziju, Andrejs mācījies 5. vidusskolā un absolvējis Murjāņu Sporta ģimnāziju. Šogad abi būs otrā kursa studenti. Gatis tepat Jelgavā – LLU Lauku inženieru fakultātē, Andrejs – LU Ekonomikas un vadības fakultātē Rīgā. Pirmais mācību gads aiz muguras, šogad varētu būt vieglāk. Pārcilājot atmiņā pirmo patstāvīgo gadu pēc skolas, Gatis atceras, ka mācījies arī naktīs. Andrejs savukārt piemin ziemas mēnešos uznākušās domas par darbu, lai varētu tikt pats pie savas naudas, kā tas pieaugušam cilvēkam pienāktos. Bet viss acīmredzot nostājas līdzsvarā, kad pavasarī tiek Lielupē atkal ielaistas laivas.
“Pagājušajā gadā U – 23 čempionātā Bulgārijā puiši izcīnīja sesto vietu, šogad bija uzdevums tikt trijniekā, un tas ir izpildīts,” treneris ar savu audzēkņu centieniem pašlaik ir apmierināts. Nupat pasaules čempionātā Ungārijā gan nav īsti veicies tā, kā gribētos. “Pēc trešās vietas priekšbraucienā patrāpījās ļoti spēcīgs pusfināls, bet pēc tam B finālā Andrejs ar Gati palika sestie. Zaudēja tādiem sportistiem, ko iepriekšējās sacensībās bija pieveikuši,” Sergejs spriež, ka sava ietekme bijusi kā nogurdinošajai sacensību sezonai, tā arī Eiropas medaļai, pie kādām abi “vēl nav pieraduši”. Bet tas, protams, nozīmē, ka ceļā līdz olimpiādei būs jātiek uz vēl augstāka sportiskās meistarības pakāpiena – kā fiziski, tā emocionāli.
***
Andrejs Šudeiķis
– Dzimis 1985. gadā
– Mācījies Jelgavas 5. vidusskolā, absolvējis Murjāņu Sporta ģimnāziju
– Studē LU Ekonomikas un vadības fakultātes II kursā
– Ar kanoe airēšanu sācis nodarboties 1997. gadā
– Augstākais panākums – Eiropas U – 23 čempionāta sudraba medaļa
***
Gatis Pranks
– Dzimis 1986. gadā
– Beidzis Jelgavas 1. ģimnāziju
– LLU Lauku inženieru fakultātes II kursa students
– Ar kanoe airēšanu sācis nodarboties 2000. gadā
– Augstākais panākums – Eiropas U – 23 čempionāta sudraba medaļa
