Plašāku informāciju par katlumājas un koģenerācijas stacijas būvniecību SIA «Jelgavas koģenerācija» sniegs nākamnedēļ.
Plašāku informāciju par katlumājas un koģenerācijas stacijas būvniecību SIA “Jelgavas koģenerācija” sniegs nākamnedēļ.
Šiem objektiem iznomāto pašvaldības zemi privatizēt nevarēs.
“Ziņas” jau rakstīja, ka Jelgavas Dome šonedēļ iznomāja zemi SIA “Jelgavas koģenerācija”. Uz aicinājumu informēt par katlumājas un koģenerācijas stacijas projekta realizācijas termiņiem un izmaksām, kā arī konkretizēt aplēses par siltumenerģijas tarifa ierobežošanu pilsētā un faktorus, kāpēc attiecīgais zemesgabals izvēlēts kā izdevīgākais projekta realizācijai, SIA “Jelgavas koģenerācija” administrācija ar preses sekretāres Guntras Matisas starpniecību pagaidām sniedz vispārīgu atbildi. Tajā norādīts, ka saskaņā ar pagājušā gada rudenī izstrādāto un pašvaldības atbalstīto Jelgavas siltumapgādes sistēmas attīstības stratēģiju no 2006. līdz 2008. gadam Lielupes labajā krastā paredzēts izbūvēt jaunas siltuma ražotnes ar gāzes katliem un koģenerācijas iekārtām ar elektrisko jaudu divu megavatstundu apmērā. Tas došot iespēju racionalizēt siltumtīklu shēmu un slēgt atsevišķus virszemes maģistrālo tīklu posmus, kur ir patēriņam neatbilstoši liels diametrs un ievērojami siltuma zudumi.
Katlumāju un koģenerācijas staciju izbūvē paredzēts ieguldīt 2,4 miljonus latu. Projekta termiņi un izmaksas ir aptuvenas un darba gaitā var mainīties,– norāda preses sekretāre. Pašlaik “Koģenerācija” risinot ar jaunās stacijas būvniecību saistītus jautājumus un precīzāku atbildi varēšot sniegt nākamnedēļ.
Septembra beigās uzņēmuma pārstāvji dosies uz Vāciju risināt projekta jautājumus.
“Ziņas” ievēroja, ka Domes ceturtdien pieņemtajā lēmumā nav piebildes par to, ka zeme SIA “Jelgavas koģenerācija” tiek iznomāta bez tiesībām to privatizēt un atsavināt. Bet tajā pašā dienā pieņemtajā lēmumā attiecībā uz konkursu par tiesībām nomāt zemi Dobeles šosejā norādīts uz tās izpirkšanas ierobežojumu. Tādējādi iespējams, ka SIA “Jelgavas koģenerācija”, operatīvi noslēdzot ar pašvaldību zemes nomas līgumu, līdz 31. augustam vēl var pieteikties uz zemes privatizāciju un iegūt to savā īpašumā. Tas savukārt var novest pie tā, ka pašvaldībai būs apgrūtināta autonomo funkciju realizācija siltumapgādē, jo privātā firma, kam iznomāts pilsētas siltumtīklu uzņēmums, varēs diktēt savus nosacījumus, kas varētu nebūt izdevīgi patērētājiem.
Pašvaldības preses sekretārs Jānis Zemene atbild, ka zemesgabals Aviācijas ielā 47 iznomāts saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 22. pantu. Tajā noteikts, ka lēmumu par valstij vai pašvaldībai piederoša neapbūvēta zemesgabala nomu ar apbūves tiesībām pieņem attiecīgi Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome). Ja tiek iznomāts valstij vai pašvaldībai piederošs neapbūvēts zemesgabals ar apbūves tiesībām, ēkas (būves) īpašniekam nav tiesību prasīt attiecīgo zemesgabalu nodot privatizācijai vai atsavināšanai. Zemesgabala nomas termiņš nedrīkst būt ilgāks par 12 gadiem. Pēc tam likums to atļauj pagarināt. “Normas, kas iestrādātas likumā vai Ministru kabineta noteikumos, parasti netiek atrunātas lēmumos, tomēr darīt var abējādi,” norāda J.Zemene.
