Šīsdienas gaviļnieks Alvis Ilgažs strādā Lauku atbalsta dienestā, kur Atbalsta departamenta Lauku attīstības daļā ir vecākais referents.
Šīsdienas gaviļnieks Alvis Ilgažs strādā Lauku atbalsta dienestā, kur Atbalsta departamenta Lauku attīstības daļā ir vecākais referents. Pašlaik viņš kā darba grupas vadītājs nopietni testē sistēmu, kurā būs dati par nokautajiem vai eksportētajiem mūsu valsts liellopiem, bet, runājot par vārdadienas svinībām, Alvis teic, ka to sāks atzīmēt darba kolektīvā, savukārt nedēļas nogalē domā priecāties kopā ar draugiem Jelgavā.
Piecus gadus Alvis sevi uzskata par jelgavnieku. Pērn absolvēja LLU Lauksaimniecības fakultāti, un iegūtās uzņēmējdarbības zināšanas lieti noder, strādājot Lauku atbalsta dienestā. “Darbā patīk ērtie apstākļi un jaukais kolektīvs. Mani pienākumi ir sniegt atbildes reģionālo lauksaimniecības pārvalžu darbiniekiem, kas arī strādās ar liellopu gaļas realizēšanas sistēmu. Pirms tam piedalījos rokasgrāmatas “Papildu valsts tiešo maksājumu par liellopiem un aitu mātēm saņemšanai 2006. gadā” izveidē,” atklāj jaunais speciālists.
Brīvais laiks kopā ar draudzeni šovasar aizritējis pie jūras, jo Alvim patīk ūdens un saules prieki.
Puisis stāsta, ka pēc pamatskolas beigšanas Gulbenē mācīties devies uz Smiltenes tehnikumu. Tur apguva uzņēmējdarbības lauksaimniecībā specialitāti, bet vēlāk turpināja studijas tajā pašā specialitātē LLU Lauksaimniecības fakultātē Jelgavā. “Studēt bija viegli, jo patika gan process, gan joma, kurā izglītojos. Ieguvu daudz jaunu draugu.”
Vārdu šīsdienas gaviļniekam izvēlējās mamma, jo viņas brāli sauca Alfs. “Mamma gribēja, lai arī mans vārds sāktos ar burtu a un nebūtu pārāk garš.” Uz jautājumu par sava vārda nozīmi viņš atbild Gunnara Treimaņa vārdiem: “Talantīgs, taču neatminams. Pats nezina, kurp doties. Ir dziļi vientuļš, jo daudzi viņu nesaprot. Apveltīts ar taktu un eleganci. Iedvesmas mirkļi līdzinās īstai kaislību svētlaimei – gluži kā ēnu un tumšu nojautu stāvoklim. Neizārstējams intelektuālis. Nonākot biznesā, apjūk un nevar atrast īsto āderi. Alvis iet mazliet pa priekšu sabiedrībai, kurā apgrozās.”
Lai gan tas ir diezgan rets vārds, divus vārda brāļus gaviļnieks pazīst. Viņus raksturo kā optimistus, jo puiši vienmēr ir smaidīgi. “Pats arī esmu liels optimists, bet tas varbūt vairāk raksturīgs Strēlniekiem, jo dzimšanas diena man ir decembrī. Esmu jautrs un bieži smaidu, taču varu būt arī nopietns.”
Vārdadienas Alvis parasti svin tuvinieku lokā. Nekādas lielās svinības gan nerīkojot, bet jāatzīmē ir, pārliecināts puisis: “Kad biju mazāks (mācījos vēl pamatskolā), vasarās uz maiņām ar brāļiem dzīvojāmies pie vecmammas. Tad katru gadu centos, lai ap savu vārdadienu būtu tur, jo viņa vienmēr cepa garšīgu kūku. Citādi paliktu bešā, bet man taču tā garšo saldumi, it sevišķi bērnībā!”
Apkārtējos gaviļnieks visvairāk novērtē draudzīgumu, tuvajiem cilvēkiem piemīt kopīgas īpašības un intereses.
