Zemgales reģiona attīstības padomes sēdē pārrunāti ar plānošanas reģionu nolikumiem, izpildinstitūcijām un sadarbības komisiju darbību saistīti jautājumi.
Zemgales reģiona attīstības padomes sēdē pārrunāti ar plānošanas reģionu nolikumiem, izpildinstitūcijām un sadarbības komisiju darbību saistīti jautājumi.
“Ziņas” jau rakstīja, ka 1. augustā stājās spēkā grozījumi Reģionālās attīstības likumā, kas paredz plānošanas reģioniem piešķirt juridisko statusu. Tādējādi tiek nostiprināta to loma publiskās pārvaldes sistēmā, kas nozīmē lielākas iespējas aizstāvēt reģionu intereses valsts politikas izstrādes un īstenošanas procesos. Reģioni arī pilnvērtīgi varēs iesaistīties ES līdzekļu apguvē.
Zemgales attīstības aģentūras direktors Raitis Vītoliņš stāsta, ka Zemgales plānošanas reģions atbilstoši likuma prasībām augusta pirmajā pusē reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā kā juridiska persona. Politiķi arī atbalstījuši nepieciešamās izmaiņas reģiona attīstības padomes un aģentūras nolikumos.
Izskatīts arī jautājums par reģiona sadarbības padomi. Proti, viena no būtiskākajām plānošanas reģionu funkcijām būs nodrošināt pašvaldību un valsts pārvaldes iestāžu darba savstarpējo koordināciju un saskaņotību. Lai to īstenotu, katrā reģionā paredzēts izveidot sadarbības padomi, kuras sastāvā būs pašvaldību un ministriju pārstāvji. Zemgalē padome paredzēta desmit cilvēku sastāvā. Nepieciešamības gadījumā tā jautājumu izlemšanai varēs piesaistīt nozaru profesionāļus. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) ieceri par sadarbības padomes funkcijām izklāstīja valsts sekretāra vietnieks Artis Stucka un valsts sekretāra vietnieka pienākumu izpildītāja Zanda Kalniņa – Lukaševica. Diskusijas par Zemgales reģiona sadarbības padomi turpināsies septembra pirmajā pusē.
RAPLM Komunikācijas nodaļas vadītājs Jānis Buholcs atgādina, ka juridiskā statusa piešķiršana plānošanas reģioniem ir pārejas posms ceļā uz pilntiesīgām reģionālajām pašvaldībām. Tās tiks izveidotas līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2009. gadā.
