Latvijas Lauksaimniecības universitāti neapmierina MK darba grupas lēmums noraidīt augstskolas un Zemkopības ministrijas lūgumu atteikt nodot privatizācijai valsts nekustamo īpašumu K.Helmaņa ielā, kas iznomāts SIA «Alis».
Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU) neapmierina MK darba grupas lēmums noraidīt augstskolas un Zemkopības ministrijas (ZM) lūgumu atteikt nodot privatizācijai valsts nekustamo īpašumu K.Helmaņa ielā, kas iznomāts SIA “Alis”. Uz MK tiks virzīti divi dažādi projekti.
Strīdīgais objekts – zemesgabals 1552 kvadrātmetru platībā ar ēku, kurā izvietots veikals, – atrodas līdzās LLU Veterinārmedicīnas fakultātei. Tas ir valsts īpašums, kas ar ZM rīkojumu nodots LLU lietošanā, skaidro LLU Preses daļas vadītājs Juris Kālis.
Savulaik universitāte finansiālu apsvērumu dēļ objektu iznomājusi uzņēmējam Imantam Kanaškam piederošajai firmai “Alis”, kas tur atvērusi veikalu “Otto”. Nomas līgums noslēgts līdz 2015. gada 19. decembrim, paredzot, ka šajā laikā gaidāma Veterinārmedicīnas fakultātes veterinārmedicīnas studiju programmas jauna akreditācija atbilstoši ES direktīvām.
Līgums ir slēgts ar domu, ka pēc tā darbības beigām objekts varētu būt nepieciešams jaunu laboratoriju izveidei. Taču nomnieks SIA “Alis” to ierosinājis privatizēt.
ZM izveidotā ekspertu komisija, iepazinusies ar situāciju, nav atbalstījusi šā īpašuma nodošanu privatizācijai un sagatavojusi attiecīgu Ministru kabineta rīkojuma projektu, kas nosūtīts Valsts kancelejai. Savukārt pie Ministru kabineta izveidotā darba grupa, kas gatavo atzinumus par valsts nekustamo īpašumu nodošanu privatizācijai, nolēmusi neatbalstīt atteikumu privatizēt šo objektu. Tā iznomāšana LLU budžetā ik gadu dod papildu ienākumus – gandrīz 10 000 latu. Savukārt darba grupas sēdē dominējis viedoklis, vai tad LLU tā ir kāda nauda.
10 000 LLU ir nauda
Mācību iestādes rektors Juris Skujāns atzīst, ka universitātei tā ir nozīmīga summa. Desmit gados papildienākumi sasniedz gandrīz 100 000 latu. Un diez vai kāds no darba grupas būtu ar mieru atteikties no tādas naudas. Laikā, kad augstskolu finansējums no valsts budžeta ir nepietiekams, papildienākumi ir būtiski. Pēc LLU aprēķiniem, 2006. gadā studiju procesa nodrošināšanai piešķirtais valsts budžeta finansējums 5 070 109 latu apmērā par 1 508 964 latiem atpaliek no optimālā finansējuma. Turklāt šāds deficīts veidojas situācijā, kad LLU ik gadu mācību un zinātniskā darba nodrošināšanai saņem arī papildu finansējumu no subsīdiju naudas, kam atbalstu sniegusi ZM. LLU arī piesaista ES struktūrfondu līdzekļus, attīsta sadarbību ar sociālajiem partneriem – dažādiem komercuzņēmumiem, izmanto stipendiju fondus.
“Tomēr ar to nepietiek, lai atbilstoši mūsdienu prasībām attīstītu materiāltehnisko bāzi un studentu prakšu vietas, radītu pienācīgus sadzīves apstākļus un pildītu jaunākās likumdošanas prasības, piemēram, veiktu studentu obligāto vakcinēšanu pret infekcijas slimībām pirms došanās mežā vai fermās,” pausts LLU informācijā.
LLU vadība un tās augstākā lēmējinstitūcija Konvents vairākkārt uzsvēruši, ka universitātes finansiālajā darbībā būtisku atbalstu varētu sniegt efektīva nekustamo īpašumu apsaimniekošana ar nosacījumu, ka juridiski tie pieder augstskolai. Tādā gadījumā LLU varētu brīvi rīkoties ar saviem īpašumiem, gūt ekonomisku labumu, līdzīgi kā to dara pašvaldības. Vairs nebūtu jāuztraucas, ka kāds uzņēmējs var iekārot vienu vai otru augstskolas lietošanā nodotu objektu.
Būs divi projekti
LLU direktors Andrejs Garančs stāsta, ka privatizācijas pieteikumu firma “Alis” iesniegusi pavasarī. Šajā laikā noticis aprakstītais situācijas izvērtējums no ZM puses. Arī pie Ministru kabineta izveidotā darba grupa jautājumu skatījusi divas reizes, otrajā nosveroties par labu privatizācijas atļaušanai. A.Garančs, kas sēdē piedalījās kā LLU pārstāvis, nezināja, kad jautājumu varētu skatīt valdībā.
ZM Budžeta un finanšu departamenta direktora vietnieks Pēteris Kalaneps, kas sēdē pārstāvēja ZM, stāsta, ka uz Ministru kabineta komiteju tagad tiks virzīti divi varianti – ZM projekts un minētās darba grupas izvirzītais variants. Galīgā lēmuma pieņemšana par K.Helmaņa ielas objekta atļaušanu vai neatļaušanu privatizēt ir ministru ziņā. Savukārt pēc tam mēneša laikā pieņemto lēmumu var apstrīdēt administratīvā kārtībā.
P.Kalaneps neņemas prognozēt iznākumu. Šajā gadījumā, kad ne vien būve, bet arī zeme pieder valstij, situācija ir atšķirīga. Piemēram, nebija pamata iebilst pret veikala ēkas privatizāciju Mātera ielā 26, jo zeme, uz kuras tas atrodas piederēja privatizācijas iniciatoram privātīpašniekam Vulfam Kozlinskim. Arī dažos citos gadījumos LLU varētu rasties grūtības ar Valsts iekārtas pārvaldes likuma pantiem pierādīt savas tiesības, prognozē P.Kalaneps.
Vērtēšanas kritēriji – vairāki
Ar Ministru prezidenta rīkojumu izveidotās darba grupas vadītājs Ekonomikas ministrijas Juridiskā departamenta Privatizācijas nodaļas vadītājs Kaspars Lore stāsta, ka privatizācijas ierosinājuma saskaņošanas procedūras gaitā saņemts iebildums un atbilstoši instrukcijai par valsts īpašuma objektu un zemesgabalu nodošanu privatizācijai pievienots ZM privatizācijas atteikuma projekts. Darba grupa vērtējusi šā dokumenta un situācijas atbilstību virknei kritēriju (minētajai instrukcijai, likumam par privatizācijas pabeigšanu, Administratīvā procesa likumam). Konstatēts, ka ēka K.Helmaņa ielā pilnībā iznomāta uz lielu termiņu, tās konfigurācija ir piemērota veikala izvietošanai. Attiecībā uz norādi par telpu nepieciešamību laboratorijas nolūkiem K.Lore pauž, ka LLU nav varējusi dokumentāli pierādīt plānus tur izvietot laboratorijas, kā arī uzrādīt finansiālā risinājuma projektu laboratoriju izveides gadījumā.
K.Lore nevarēja pateikt, kad jautājumu varētu skatīt Ministru kabineta komitejā. Minētajā darba grupā iekļauti Ekonomikas ministrijas, Privatizācijas aģentūras, Tieslietu ministrijas un Valsts kancelejas pārstāvji.
