Meitenes pirmā vizīte pie ginekologa ir tēma, kas katrai mātei jāizrunā ar meitu. Nekautrējoties, neuzstājot un nemoralizējot. Par to, kad un kā vislabāk to darīt, stāsta ārste rezidente ginekoloģijā Jolanta Pujāte.
Meitenes pirmā vizīte pie ginekologa ir tēma, kas katrai mātei jāizrunā ar meitu. Nekautrējoties, neuzstājot un nemoralizējot. Par to, kad un kā vislabāk to darīt, stāsta ārste rezidente ginekoloģijā Jolanta Pujāte.
Bērna pubertātes vecums sākas jau astoņu gadu vecumā, kad ir tā dēvētais agrīnais periods, tam seko vidējais (12 – 14 gados) un vēlīnais (14 – 18 gados). Šoreiz vairāk tiek aicināti ieklausīties vecāki, kuru meitas sasniegušas vēlīno pubertātes vecumu. Par šiem jautājumiem plaši runāts arī ārstu konferencē “Reproduktīvā veselība Eiropā un pasaulē” maijā Ķīpsalā. To apmeklēja arī daktere J.Pujāte.
Lielo pārmaiņu periods
Pubertāte jeb dzimumnobriešanas periods ir viens no nozīmīgākajiem un sarežģītākajiem mūžā – meitenes un zēni sasniedz dzimumgatavību un reprodukcijas spēju. Šī ir dabiska attīstības stadija, kurā bērns pakāpeniski kļūst par pieaugušu cilvēku gan bioloģiski, gan funkcionāli. Pubertāte ir ļoti individuāls un problemātisks process. To, cik spilgti tas izpaudīsies, nosaka vairāki faktori, kas nav atkarīgi nedz no jauniešu sociālā, nedz materiālā stāvokļa. Šajā laikā jaunieši strauji aug, un notiek pārmaiņas visās orgānu sistēmās, kas ietekmē arī tālāko attīstību – pārorientē domāšanu un pasaules uztveri, rada emocionālas izmaiņas, veido jaunu uzmanības modeli, palīdz apjaust savu lomu un vietu sabiedrībā.
“Mūsdienās daudzu jauniešu organisms attīstās pārlieku strauji, un tas kļuvis ne tikai par medicīnisku, bet arī par sociāli ekonomisku problēmu. Tā izpaužas ar pārlieku agrīnu seksuālo aktivitāti, pusaudžu grūtniecību un abortiem,” norāda ārste.
Tas, cik veiksmīgi pubertāte sāksies un turpināsies, lielā mērā atkarīgs no tā, kā noritējuši dzīves periodi pirms dzimumnobriešanas. Pubertātes sākšanos, norisi un iespējamo novirzi ietekmē arī daudzi citi faktori, piemēram, pārslimotas smagas kaites; mātes grūtniecība un dzemdību norise; uzturs (badošanās, aptaukošanās); finansiālie un sadzīves apstākļi (nepilnas ģimenes); kultūras, izglītības līmenis; fiziska pārslodze, stress.
Jo lielāki kļūst bērni, jo lielāku brīvību un neatkarību viņi gūst, taču, pārāk maz uzmanības viņiem veltot, varam nodarīt pāri bērnam un sev.
Meitene pārtop par sievieti
Mātei ar meitu attiecības jāuztur nemitīgi un jākļūst par draudzenēm. Meita jau laikus jāsagatavo procesam, kad viņas ķermenī notiks pārmaiņas. Par to noteikti ar pusaudzi jāsāk runāt jau 10 un 11 gadu vecumā, tas jādara nekautrējoties un nemulstot. Mammas vietā var būt vecākā māsa vai cita uzticīga persona. Ir daudz patīkamāk informāciju saņemt no pazīstama un tuva cilvēka, nevis dzirdēt no apkārtējiem vai lasīt žurnālos.
“Pētījumi liecina, ka 15 – 16 gadu vecu jauniešu grupā biežākie informācijas avoti par pusaudžu fizioloģiskajām pārmaiņām ir jauniešu un sieviešu žurnāli – 35 procenti, brošūras, bukleti – 34, ginekologs – 20, skola, vecāki – 11 procentu.
Bēdīgi, ka tieši no vecākiem bērni iegūst vismazāk informācijas. Pusaudža vecumā notiek pakāpenisks hormonālās sekrēcijas kāpums (palielinās sievišķo dzimumhormonu produkcija, smadzeņu centra jutīgums uz hormoniem). Šo faktoru ietekmē attīstās sekundārās dzimumpazīmes, notiek dzimumorgānu augšana un pilnveidošanās, menstruālā cikla sākums,” skaidro ārste.
Pirmā vizīte pie ginekologa
No Latvijas iedzīvotājiem apmēram ceturtā daļa ir bērni un jaunieši. Laikā, kad pasaulē notiek strauja attīstība, izmainās arī pusaudžu reproduktīvā un seksuālā uzvedība. Pēdējā laikā būtiskas iezīmes pusaudžu vidū ir agrīnas seksuālās attiecības, informācijas trūkums par dzimumizglītību, liels neplānoto grūtniecību un abortu skaits, masveida STS un HIV izplatība, iesaistīšanās seksa industrijā.
Padomju gados meitenēm pēc 9. klases vizīte pie ginekologa bija obligāta. Mūsdienās ir citādi. Nav noslēpums, ka meitenes pirmā reize pie ginekologa bieži ir nepamatotu mītu apvīta un gaidāmā sastapšanās ar ārstu ir ne visai pozitīvu emociju piesātināta.
“Tagad obligāti nav jādara nekas, bet jāseko, kā bērns attīstās. Ja problēmu nav, pusaudža attīstība norit normāli, meitene nav sākusi dzimumdzīvi, pārlieku agri pie ginekologa var arī neiet. Taču, tikko sāk dzimumdzīvi vai vēlas to darīt, ārstu vajadzētu apmeklēt, jo mainās gan maksts vide, gan iespējams inficēties ar HPV vīrusu, kura nēsātāji ir vīrieši, bet cieš no tā sievietes veselība. Tieši ginekologs noteiks pusaudzei piemērotāko kontracepciju, jo ne 15, ne pat 16 gadu vecumā meitenes organisms fizioloģiski nav gatavs dzemdēt bērnu,” uzskata J.Pujāte.
Bieži tiek jautāts, vai pirmajā vizītē pie ginekologa līdzi būtu jādodas meitenes mammai.
“Tas atkarīgs no viņu attiecībām. Un nebūt mammai viss jāzina par meitu. Ja attiecības ir draudzīgas, viņa var aiziet līdzi un pagaidīt pie kabineta durvīm. Ja viss kārtībā, nebūs nepieciešamības runāt ar ārstu, bet sirds būs mierīga. Ja meitas veselībai draud nopietnas problēmas, tās noteikti ārstam jāpārrunā arī ar mammu, kas ir atbildīga par savu bērnu. Vizīte pie ginekologa ir ļoti personiska, un tās laikā aiz kabineta durvīm būtu jāpagaida gan mammai, gan meitenes draugam,” rosina daktere.
***
Ginekologa konsultācija bērnu un pusaudžu vecumā ieteicama šādos gadījumos:
– līdz 15 gadu vecumam nav attīstītas sekundārās dzimumpazīmes un nav sācies menstruālais cikls;
– novēroti menstruālā cikla traucējumi;
– aizdomas par dzimumorgānu attīstības anomālijām;
– sāktas dzimumattiecības;
– neskaidras izcelsmes sāpes vēderā vai mazajā iegurnī;
– vēdera apjoma palielināšanās (aizdomas par grūtniecību);
– ārējo dzimumorgānu iekaisums;
– priekšlaicīga dzimumattīstība;
– dzimumorgānu trauma;
– izmaiņas krūts dziedzeros.
***
Fakti par situāciju
Latvijā 2005. gadā
– Mākslīgie aborti (legāli) vecumā līdz 18 gadiem veikti vairāk nekā 400 meitenēm.
– 20% meiteņu vecumā no 15 līdz 25 gadiem aborts izdarīts atkārtoti.
– 46% HIV inficēto jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem.
– Katra piektā meitene seksuālās attiecības sākusi reibumā.
– Vienotas, visaptverošas reproduktīvās veselības izglītojošu programmu trūkums skolās.
– Nepietiekams jauniešu veselības un izglītības centru skaits.
– Ģimenes ārstu kā primārās veselības aprūpes speciālistu nepietiekama loma meitenes reproduktīvās veselības profilaksē.
– Liels reproduktīvās veselības problēmu skaits meitenēm (12% pirmspubertātes, 46% pubertātes vecumā)
Izmantoti dati no ārstu konferences “Reproduktīvā veselība Eiropā un pasaulē” materiāliem
***
Arī turpmāk daktere Jolanta Pujāte ir gatava atbildēt uz lasītāju jautājumiem un dalīties pieredzē par problēmām, kas saistītas ar sievietes veselību. Jautājumus vai ierosinājumus var sūtīt pa e – pastu: [email protected] vai [email protected].
