Ņemot vērā šajā pavasarī akcionāru pieņemto lēmumu, abas Latvijas cukurfabrikas gatavas 2006./2007. tirdzniecības gadā turpināt cukura ražošanu, par ko liecina noslēgtie nozaru, kā arī cukurbiešu piegādes līgumi.
Ņemot vērā šajā pavasarī akcionāru pieņemto lēmumu, abas Latvijas cukurfabrikas gatavas 2006./2007. tirdzniecības gadā turpināt cukura ražošanu, par ko liecina noslēgtie nozaru, kā arī cukurbiešu piegādes līgumi. Ja akciju sabiedrība “Jelgavas Cukurfabrika” izpildīs vides aizsardzības prasības, kuras tā apņēmusies, rūpnīcas darbs dabai postījumus neradīšot. Par to pārliecināti vides un zemkopības ministri, pagājušajā trešdienā uzsverot, ka līdz 21. septembrim, kad fabrika vēlāk nekā citus gadus plāno atsākt darbu, notekūdeņu priekšattīrīšanai jābūt pilnīgā kārtībā, proti, pieregulētai. Ministru sarunās ar Jelgavas Cukurfabrikas vadību gan nemanīja diskusijas par vairākiem sodiem un kompensācijām, kas rūpnīcai tika pieprasītas par pērnajā rudenī nodarīto postījumu Lielupes ūdensdzīvniekiem un augiem.
Iepazīstoties ar situāciju cukurfabrikā, Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes speciālisti secinājuši, ka rūpnīca labi sagatavojusies sezonai. Kaut gan vērojamas pozitīvas pārmaiņas, tomēr pirms darba sākuma nevis Jelgavas vides inspektori, bet gan Valsts vides dienesta (VVD) centrālā aparāta eksperti vēlreiz pārbaudīs uzņēmuma gatavību un attīrīšanas ietaišu atbilstību vides prasībām.
Ieguldījums vairākiem gadiem
Kā “Ziņām” skaidro vides speciālisti, cukurfabrika ar VVD saskaņojusi notekūdeņu apjomus, kas biešu pārstrādes sezonā tiks aizvadīti uz Jelgavas pilsētas attīrīšanas iekārtām. Lielupē no rūpnīcas nevajadzētu ieplūst nekam, jo tiešais ievads no fabrikas upē likvidēts. “Vides dienesti līdz ar ražotnes darba sākumu pastiprināti kontrolēs, kā jaunā notekūdeņu attīrīšanas sistēma darbojas,” VVD ģenerāldirektora Viļa Avotiņa viedokli “Ziņām” pauž viņa padomniece Iveta Grigule.
Savukārt zemkopības ministrs Mārtiņš Roze pēc Jelgavas Cukurfabrikas apmeklējuma uzsvēra: “Pārliecinājos, ka rūpnīca atrisinājusi notekūdeņu attīrīšanas problēmu, kas nav ieguldījums vienai dienai, un līdz ar to ir gatava ne tikai jaunajai biešu pārstrādes sezonai, bet arī turpmākajiem darbības gadiem.” Ministrijas speciālisti pārliecināti, ka nozare Latvijā pastāvēs un arī zemnieki joprojām varēs audzēt bietes. “Ministrija dara visu iespējamo, lai likumdošana garantētu nozares tālāku drošu pastāvēšanu,” tā M.Roze.
Fabrikai vairākas tiesvedības
VVD speciālisti šā gada sākumā Jelgavas Cukurfabrikai pieprasīja segt zaudējumus (par to liecina VVD pētījumi), ko radījuši ražotnes notekūdeņi, pagājušajā rudenī piesārņojot Lielupi.
Aprēķinātie zaudējumi un pieprasītās kompensācijas:
– Lielupes zivju resursiem – 9181,28 latu apmērā;
– VVD Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldei par monitoringu upē – 624,40 latu;
– Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras laboratorijai par ūdens analīzēm – 204,02 lati;
– Pārtikas un veterinārā dienesta laboratorijai par bojāgājušo zivju analīzēm – 1119,67 lati;
– Jelgavas pašvaldībai par ūdens aerāciju (skābekļa pievadīšana) upē – 1019,52 lati;
– Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) par svaiga ūdens ievadi upē – 442,58 lati.
Visus šos zaudējumus Jelgavas Cukurfabrika apstrīdēja Vides pārraudzības valsts birojā, un tas daļu atcēla. Spēkā atstātas tikai prasības kompensēt Jelgavas pašvaldības un VUGD izdevumus. Taču arī šo Vides pārraudzības valsts biroja lēmumu cukurfabrika apstrīdēja tiesā. Tiesvedība turpinās.
Jelgavas Cukurfabrika iesniegusi arī prasību pret VVD par uzņēmuma darbības apturēšanas likumību.
Jāpiebilst, ka VVD mūsu cukura ražotnei piemēroja administratīvo sodu 500 latu apmērā par piesārņojošām darbībām un emisiju Lielupē, kas pārsniedz pieļaujamos limitus. Arī šo VVD lēmumu fabrika pārsūdzēja.
Tādējādi patlaban Jelgavas Cukurfabrika uztur trīs paralēlas tiesvedības par pagājušā gada notikumu sekām, un līdz ar to neviens no piemērotajiem sodiem, kā arī zaudējuma piedziņa, nav samaksāti. “Kā zināms, tiesvedība mūsu valstī var ilgt neterminētu laika posmu, tā ka grūti ko prognozēt un komentēt par sagaidāmajiem rezultātiem,” secina I.Grigule.
Jāpiebilst, ka par 2005. gadu cukurfabrikai aprēķināts 45 843,02 latu dabas resursu nodoklis.
Cukura un biešu cenas samazinās
Ar 1. jūliju spēkā stājās reformētā cukura kopējā tirgus organizācija. Tā paredz cukura un cukurbiešu cenu samazinājumu, intervences jeb valsts noteikto cenu un mehānismu aizstājot ar atsauces cenu. Pēc tās savukārt noteiks privātās cukura uzglabāšanas kontrolslieksni, turklāt tā vienkāršos kvotu mehānismu. Pārmaiņas sagaida arī iespējas realizēt saražoto virskvotas cukuru, citāds būs kvotu administrēšanas mehānisms, kā arī turpmāk tiks ieviesta cenu izziņošana.
“Ņemot vērā, ka cukura nozarei jādarbojas saskaņā ar vispārējiem ES kopējās lauksaimniecības politikas principiem, kas pamatā tiek vērsti uz konkurētspējas palielināšanu ES, kā arī to, ka Eiropas Komisija zaudējusi tiesā pret Pasaules Tirdzniecības organizāciju, ES jāsamazina cukura eksports pasaules tirgū,” “Ziņām” skaidro ZM Lauksaimniecības departamenta Augkopības nodaļas vadītāja vietniece Dace Arāja. Tas nozīmē, ka jāsamazina subsidētā cukura ražošana. Speciāliste uzsver, ka patlaban situācija cukura tirgū joprojām saglabājas samērā nestabila, ko izraisījusi pāreja uz jauno cukura kopējo tirgus organizāciju un vairāku dalībvalstu pievienošanās ES. Par to liecina ievērojami liekā cukura uzkrājumi ES tirgū (intervences krājumi). Šā gada maijā tie ES tirgū bija septiņi miljoni tonnu, kas ir tikai par 0,6 procentiem mazāk nekā iepriekšējā gadā šajā periodā.
***
Cukura nozares reforma
Skaidro ZM Lauksaimniecības departamenta Augkopības nodaļas vadītāja vietniece Dace Arāja: Cukura sektora reformas mērķis ir samazināt cukura cenas ES, kas pašlaik ir divas reizes augstākas nekā pasaules tirgū. Šādu samazinājumu paredz arī jaunās cukura kopējā tirgus organizācijas nosacījumi. Vai tā cenas ES tirgū kritīsies, grūti prognozēt. Jāņem vērā, ka patlaban cukura cenām pasaules tirgū ir tendence paaugstināties. ES saistības Pasaules Tirdzniecības organizācijā un līgumi ar mazattīstības valstīm paredz pakāpeniski atvērt tirgu īpaši mazattīstīto valstu ražotājiem. Cukura ražošanas kvota Latvijai netiek samazināta, bet, ņemot vērā ES cukura ražošanas, patēriņa, importa un eksporta bilanci, Eiropas Komisijai ir tiesības samazināt tā ražošanas apjomus ES (tajā skaitā arī Latvijā) noteiktam tirdzniecības gadam. ES pastāv brīvā preču kustība starp dalībvalstīm, tas nozīmē, ka arī pašlaik Latvijas tirgū ienāk cukurs no citām ES valstīm. Ņemot vērā statistikas datus, vidējais tā patēriņš Latvijā ir ap 80 – 90 tūkstoši tonnu, toties ražošanas kvota mums ir tikai 66 505 tonnu. Tas liecina, ka arī pašlaik mūsu ražotāji nespēj pilnībā nodrošināt Latvijas cukura pieprasījumu. Pēc pieejamās informācijas, restrukturizācijai pieteikušās tikai vecās ES dalībvalstis. Ņemot vērā to, ka cukura ražošana Latvijā ir privātās rokās, valstij ir grūti ietekmēt lēmumus, kas tiek pieņemti biznesa interesēs.
***
Cukurbiešu iepirkuma cena
– 2006./2007. t. g. – 32,86 EUR/t;
– 2007./2008. t. g. – 29,78 EUR/t;
– 2008./2009. t. g. – 27,83 EUR/t;
– 2009./2010. t. g. – 26,29 EUR/t.
***
Cukura cenas samazinājums
– 2006./2007. un 2007./2008. tirdzniecības gadam – 631,9 EUR/t;
– 2008./2009. t. g. – 541,5 EUR/t;
– 2009./2010. t. g.404,4 EUR/t.
