Pirms 9. Saeimas vēlēšanām lūdzām partijas sniegt atbildes uz 13 jautājumiem, kas interesē vēlētājus.
Pirms 9. Saeimas vēlēšanām lūdzām partijas sniegt atbildes uz 13 jautājumiem, kas interesē vēlētājus. Aptaujājām kandidātus no tiem sarakstiem, kuru iekļūšana parlamentā šķiet ticama, tas ir, kuri, pēc socioloģisko pētījumu pēdējo mēnešu datiem, sasniedz un pārsniedz piecu procentu barjeru.
Tātad – uz jautājumiem atbild: “Jaunais laiks” (JL), Zaļo un Zemnieku savienība (Latvijas Zaļā partija un Latvijas Zemnieku savienība), apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK (TB/LNNK), Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas ceļš” apvienība (LPP/LC), Tautas partija (TP), “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL) un Saskaņas centrs (SC).
Kādu novadu un reģionālās reformas modeli īstenosiet?
JL
500 vietējās pašvaldības mūsu valstī ir krietni par daudz. ATR likums pieņemts 2005. gada septembrī, un tas jāievieš dzīvē. Ja pašvaldība nevēlas apvienoties, ir noteikts pārejas periods, kurā tā var turpināt darbu līdz 2009. gadā jaunievēlētās novada domes pirmajai sēdei.
JL Saeimas frakcija jau 2004. gadā, strādājot pie ATR likuma, ierosināja palielināt valsts budžeta likumā līdzekļus atbalsta programmai novadu infrastruktūras attīstībai, attiecinot tos pret iekšzemes kopproduktu. Šis priekšlikums neguva Saeimas atbalstu. Tomēr arī kompromisa variantā panāktais finanšu līdzekļu piešķīrums – Ls 100 000 uz katru pašvaldību, kas apvienojas, – ir lielākais ATR likuma darbības laikā.
ZZS
ZZS gan visā 8. Saeimas sasaukuma laikā, gan arī savā 9. Saeimas priekšvēlēšanu programmā pauž stingru nostāju – reģionālo reformu nevar un nedrīkst veikt piespiedu kārtā, respektīvi, nosakot “no augšas” prasības pagasta padomēm, lai vardarbīgi tās apvienotu. Pašvaldībām pašām jāpieņem lēmums par apvienošanos vai, tieši otrādi, neapvienošanos novados. Līdz ar to ZZS atbalstīs tādu pašvaldību vai reģionālo reformu, kura būs balstīta uz vietējo pašpārvalžu ieteikumiem.
TB/LNNK
Atbalstām 165 novadu modeli, taču, to īstenojot, jāpārdomā, vai jaunajos novados ir izveidota nepieciešamā infrastruktūra. Proti, vai pagastus savieno normāli izbraucami ceļi, vai novada centrā ir pietiekami liela vidusskola, bet bijušajos pagastu centros – pamatskolas utt. Līdz ar to uzzīmētās novadu robežas, iespējams, ir jāpārskata. Latvijas reģionu pārvaldei jābūt tieši vēlētai.
LPP/LC
Latvijas Pirmās partijas, “Latvijas ceļa” un Reģionālo partiju apvienība atbalsta tādu reģionālās reformas modeli, kas nepasliktinātu pagastu iedzīvotāju pašreizējo stāvokli – novadu izveidošanas rezultātā jābūt pietiekamam iedzīvotāju skaitam, lai nodrošinātu novada konkurētspēju, tajā pašā laikā nedrīkst samazināties visiem iedzīvotājiem nepieciešamo pakalpojumu – izglītības, veselības aprūpes – kvalitāte un pieejamība. Latvijā vēsturiski nostiprinājušies vairāki reģionālie centri katrā novadā, piemēram, Liepāja un Ventspils Kurzemē, Daugavpils un Rēzekne Latgalē, tāpēc par maz iespējamu uzskatām piecu lielu reģionu izveidošanu, kurā kāda no šīm pilsētām zaudētu centra statusu.
TP
Mūsu uzdevums ir izveidot spēcīgas pašvaldības, kuras spēj izstrādāt teritorijas kvalitatīvas attīstības stratēģijas un tās īstenot, kurām ir pietiekama finansiālā un administratīvā kapacitāte, lai rūpētos par iedzīvotājiem.
Tādēļ vadīsimies pēc valdībā apstiprinātā administratīvi teritoriālā iedalījuma projekta, kas līdz gala versijas apstiprināšanai vēl var tikt precizēts, uzklausot ekspertu secinājumus un argumentus.
Reģionālā līmeņa uzdevums ir valsts pārvaldes un pašvaldību darbības stratēģiju saskaņošana valsts un konkrētā reģiona attīstības interesēs. Nepieciešama spēcīga reģionālā institūcija. Nostiprinot plānošanas reģionus, tiem jākļūst par pilntiesīgām reģionālajām pašvaldībām.
PCTVL
Reģionālā reforma jāīsteno uz brīvprātīga pamata, saglabājot iespējas saņemt svarīgākos municipālos pakalpojumus maksimālā tuvumā no dzīvesvietas. PCTVL ir par valsts un reģionālā līmenī koordinētām, daļēji no budžeta finansētām pašvaldību sasāpējušo problēmu risināšanas programmām, pirmām kārtām, mājokļa jautājuma risināšanai. Pašvaldībām ir patstāvīgi jārīkojas ar lielāko daļu finansiālo līdzekļu no Eiropas struktūrfondiem, saņemot valsts metodisko palīdzību. Investīciju sadalei pa reģioniem jāsekmē galvenokārt nabadzīgāko reģionu problēmu risināšana.
SC
Svarīgākais, lai pašvaldību apvienošanās notiek tikai uz brīvprātīgiem pamatiem. Pašvaldībām jādod tiesības pašām pieņemt lēmumus atbilstoši Eiropas Pašvaldību hartas principiem. Ja valdība uzskata, ka apvienošanās ir izdevīga, tai jāpārliecina pašvaldības, jāskaidro sava nostāja, jāmeklē stimuli, bet valdībai nav tiesību lemt iedzīvotāju vietā.
Nākamajā numurā – “Nosauciet trīs soļus, kā attīstīt Latvijas reģionus”.
