No 8. līdz 10. septembrim Latvijā notiek Eiropas kultūras mantojuma dienas. Šogad tās veltītas vēsturisko interjeru saglabāšanai un restaurācijai.
No 8. līdz 10. septembrim Latvijā notiek Eiropas kultūras mantojuma dienas. Šogad tās veltītas vēsturisko interjeru saglabāšanai un restaurācijai. Starp 100 valsts objektiem Jelgavas pilsētā un rajonā izraudzīti pieci. Tie ir Bezvainīgās jaunavas Marijas katedrāle, “Academia Petrina” ēka, kur atrodas Ģ.Eliasa muzejs, Jelgavas pasta ēka, Zaļenieku un Balnkenfeldes muižas. Jāņa Skultes fotogrāfiju izstāde, kas stāsta par ēku vēsturiskā interjera vērtībām, no šodienas apskatāma Jelgavas kultūras nama foajē.
“Mēs parasti esam pieraduši vērtīgas ēkas aplūkot no ārpuses, tomēr pat aiz šķietami vienkāršām fasādēm dažkārt paslēpti ļoti skaisti interjeri. Mūsdienās tieši interjeri pakļauti vislielākajām pārmaiņām, kas atkarīgas no ēkas īpašnieka gaumes izjūtas un praktiskās vajadzības. Taču šeit ir arī svarīga vēsturiskā mantojuma saglabāšana,” raksta valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis. Inspekcijas pārstāve Jelgavā Gunta Skulte “Ziņām” pastāstīja, ka objektus, kā parasti, izraudzīja lietpratēju komisija.
Katoļu katedrāles interjers ir ļoti grezns. Tā dekoratīvā apdare ietver gotikas stilam raksturīgas smailloka arkas. Gaišais sienu krāsojums kontrastē ar telpas griestu beicētā koka pārsegumu. Interjeru papildina skulptūras un reljefā darinātas figurālas kompozīcijas no Kristus ciešanu ceļa. Simt gadu vecā katedrāle tika bojāta 1944. gadā un pēc kara atjaunota. 2005. gadā modernizēta ieeja dievnamā.
Karos cietusi arī Kurzemes hercoga Pētera Bīrona dibinātās “Academia Petrina” ēka, kas būvēta vēlīnā baroka stilā ar agrīna klasicisma iezīmēm no 1773. līdz 1775. gadam. Tagad ēkas pirmajā stāvā atsegts vēsturiskā mūra sienas fragments un eksponēta daļa pamatu. No pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem saglabājušās kāpnes no pirmā uz otro stāvu. Tās ir ar čuguna margām un dokiem lielgabala formā. Dažās telpās griestus rotā grezni griestu plafoni. Daļa interjera darināta astoņdesmitajos gados. Sienu virs kāpnēm rotā monumentālās glezniecības panno, kas veltīts Krišjāņa Barona jubilejai (autori Kaspars un Vija Zariņi).
Jelgavas pasta ēka celta 1938. gadā un ir funkcionālisma arhitektūras paraugs. Centrālās zāles interjers darināts nacionālā romantisma stilā. Jau vēlāku gadu veidojums – telpas kreisajā pusē redzamās logu vitrāžas, kurās izmantoti padomju laikā iecienīti motīvi – miera balodis, kosmosa raķete un citi.
Zaļenieku muižas pils celta pēc arhitekta Rastrelli meta 1764. gadā. Arī šajā vēsturiskajā mantojumā ir interesanti griesti kamīni, kāpnes, par ko rūpējas tur izvietotā arodvidusskola. Arī Blankefleldes muižā restaurētas kāpnes, viena zāle. Nesen to īpašumā ieguvis Rīgas uzņēmējs Guntis Belēvičs.
Saskaņā ar kultūras mantojuma dienu ideju visiem izraudzītajiem objektiem šajā nedēļas nogalē jābūt pieejamiem publiskai apskatei. Izņēmums ir pasts, kam stingri noteikts darba laiks. Eiropas kultūras mantojuma dienas Latvijā rīko pēc Eiropas Padomes iniciatīvas, un tās pie mums notiek jau sešpadsmito gadu. Līdzīgi kultūras pasākumi risinās vēl 48 Eiropas valstīs.
