Piekrītot strādāt bez rakstveida darba līguma, zaudējums var izrādīties lielāks par paredzamo ieguvumu. Visbiežāk šādos gadījumos vienīgā iespēja, kā piedzīt darba algu un panākt nodokļu nomaksu, ir celt prasību tiesā.
Piekrītot strādāt bez rakstveida darba līguma, zaudējums var izrādīties lielāks par paredzamo ieguvumu. Visbiežāk šādos gadījumos vienīgā iespēja, kā piedzīt darba algu un panākt nodokļu nomaksu, ir celt prasību tiesā.
To apliecina divu Jelgavas jauniešu gūtā mācība. Septiņpadsmit gadu veci puiši šovasar nolēmuši nopelnīt līdzekļus, strādājot celtniecībā kā palīgstrādnieki. Viņi SIA “Tams” nodarbināti dzīvojamās mājas būvniecībā. Strādājuši no pulksten astoņiem rītā līdz septiņiem vakarā un arī ilgāk. Dienā solīts maksāt desmit latu, kā arī papildus par padarīto. Taču rakstveida darba līgumi netika noslēgti, līdz ar to nav maksāti arī nodokļi,– iesniegumā Valsts ieņēmumu dienesta Zemgales reģionālajai iestādei un Zemgales Reģionālajai valsts darba inspekcijai, policijai un “Zemgales Ziņām” raksta puiši, lūdzot palīdzēt atgūt nesamaksāto darba algu. Vienam – 250, otram – 150 latu.
Jaunieši arī pauž, ka viņi nebija vienīgie, ko celtniecības firma nodarbinājusi bez darba līgumiem. Viņu vidū bijuši arī citi nepilngadīgie. Pēc puišu rīcībā esošās informācijas, uzņēmumā strādājot vairākas brigādes, katrā trīs četri cilvēki, bet tikai ar vienu noslēgti rakstveida darba līgumi un maksāti nodokļi. Strādniekiem mācīts, ka pārbaudes gadījumā jāteic, ka viņi nav vis strādnieki, bet gan radinieki, kas tikai ieradušies palīdzēt mājas būvē.
Vēršoties valsts institūcijās, puiši vēlas ne vien atgūt nesaņemto algu, bet arī panākt, lai par viņiem samaksātu nodokļus, kā arī atbilstoši likumdošanai sauktu pie atbildības darba devēju.
Pārkāpumus nekonstatē
VID reģionālās iestādes Jelgavas nodaļas Tematisko pārbaužu daļa, pamatojoties uz jauniešu sūdzību par celtniecības SIA “Tams”, kurā strādnieki nodarbināti bez līgumiem, veikusi uzņēmumā tematisko pārbaudi. Pārkāpumi nav konstatēti. Firmā nodarbināti 15 darbinieku, ar visiem noslēgti darba līgumi. Saņemts arī valdes locekļa paskaidrojums par uzņēmuma saimniecisko darbību. Sūdzībā minētās ziņas nav apstiprinājušās.
“Ja arī sūdzībā minētie fakti ir patiesi un jaunieši nav saņēmuši solīto atlīdzību par darbu, šis ir viens no daudzajiem pamācošajiem gadījumiem, kā var izrīkoties ar darbiniekiem, kas jau pašā sākumā piekrīt strādāt bez rakstiskiem līgumiem ar savu darba devēju,” raksta VID reģionālās iestādes birojs.
Kārtējā mācība
Kontroles pasākumus uzņēmumā “Tams” veikusi arī Valsts darba inspekcija (VDI). Zemgales reģionālās VDI vadītāja pienākumu izpildītāja Daina Vereščagina atzīst, ka šis gadījums uzskatāms par kārtējo mācību tiem, kas piekrīt strādāt bez darba līguma. Bet bez rakstiska dokumenta nevienam nevajadzētu strādāt nevienu dienu,– uzsver reģionālās VDI galvenais inspektors Alberts Suveizda.
Darba inspekcijai nav izdevies dokumentāli pierādīt, ka puiši pieņemti uzņēmumā kā darbinieki. Ir vārds pret vārdu, un katrs pastāv pie sava. Jaunieši strādājuši, abām pusēm mutiski vienojoties. Pēc likuma, ja darbinieks un darba devējs vai vismaz viena no pusēm sākusi veikt nolīgtos pienākumus, rakstveida formai neatbilstošam darba līgumam ir tādas pašas tiesiskās sekas kā rakstveidā izteiktam līgumam. Taču prakse rāda, ja pastāvējusi tikai mutiska vienošanās, strīdus gadījumā darbiniekam ir ļoti grūti pierādīt, piemēram, to, ka darba devējs solījis par padarīto maksāt 200 latu, nevis tikai, piemēram, minimālo algu. Grūti pierādīt arī vienošanos par darba stundu ilgumu.
Visbiežāk šādos gadījumos par strādājošā vienīgo iespēju pierādīt juridisko faktu par darba attiecību pastāvēšanu, piedzīt savu darba algu un panākt nodokļu nomaksu kļūst prasības celšana tiesā. Darba attiecību pastāvēšanas fakts un atalgojuma apmērs pierādāms ar lieciniekiem,– norāda Zemgales reģionālās VDI pārstāvji.
Tiesāšanās ir laikietilpīgs process, kas prasa juridisku palīdzību. Daudzas lietas līdz tiesai nenonāk jau minēto iemeslu dēļ. Taču ir gadījumi, kad darba devējs apzinās, ar ko neizmaksātās algas konflikts var beigties, ka viņam būs jāizmaksā ne vien alga, bet arī jāsedz tiesas izdevumi.
Labāk neriskēt
Darba inspekcija norāda, ka strīdu gadījumā liela nozīme ir tam, lai darba ņēmējs ar līguma problēmām iestādē vērstos, kad viņš uzņēmumā vēl strādā. Taču visbiežāk tas notiek pēc tam, kad radies konflikts un cilvēks objektā vairs nav nodarbināts. Inspektori uzsver, ka, sākot darbu, ikvienam strādājošajam ir tiesības pieprasīt no darba devēja rakstveida līgumu, kā to paredz Darba likums. Protams, ikdienā bieži sastopamas situācijas, kad darba devējs sola to rakstveidā noformēt vēlāk, kad cilvēks kādu laiku jau būs pastrādājis. Ir darba devēji, kas cenšas pierunāt neslēgt līgumu, argumentējot, ka tā saņems vairāk naudas, ja no algas neieturēs nodokļus. Piekrītot šādiem piedāvājumiem un sākot strādāt bez rakstveida līguma, zaudējums var izrādīties lielāks par iespējamo ieguvumu. Cilvēks riskē zaudēt aizsardzību pret darba devēja patvaļu, strādājošo var ekspluatēt bez samaksas un jebkurā brīdī atlaist bez jebkāda pamatojuma, nemaz nerunājot par sociālajām garantijām.
Traucē “caurumi” likumos
Gan D.Vereščagina, gan A.Suveizda atzīst, ka arī darba likumdošanā ir robi, kas VDI traucē efektīvi strādāt un pierādīt nelegālas nodarbinātības faktus. A.Suveizdas vārdiem runājot, sanāk “bakstīšanās, nevis darbs. Kur tas laiks, kopš likumdevējiem ierosināts veikt grozījumus ar nodarbinātību saistītajos likumos. Izteikts priekšlikums, ka darba līguma kopijai vajadzētu atrasties katra strādājošā darba vietā. Savukārt VID ierosinājis, ka darbinieks būtu jāreģistrē VID tajā pašā dienā, kad tas tiek pieņemts darbā. Priekšlikumi īpaši nevairotu birokrātiju darba devējiem. Ja šie grozījumi tiktu pieņemti, pusotra gada laikā mēs sasniegtu līmeni, ka visi iedzīvotāji strādā uz darba līguma pamata,– stājoties VDI vadībā šogad, apliecinājusi jaunā VDI direktore Rita Elce.
Pagaidām grozījumu nav un “bakstīšanās” turpinās, jo VDI “rokas ir par īsām”. Darba devējs darbiniekus VID var nereģistrēt līdz nākamā mēneša piektajam datumam. Darba līgumu atrašanās vieta nav noteikta. Parasti pēc pārbaudēm darba devējs, sevišķi būvniecības pārstāvji, līgumus atnes uz inspekciju dažas dienas vēlāk. Ir gadījumi, ka tieši pārbaudes dienā darbā pieņemti vairāki strādājošie. “Saprotam, kā šie līgumi ir “uzcepti”, bet neko nevaram iesākt…” “Caurumi” likumos ļauj to darīt.
