Jau mācoties vidusskolā, zināju, ka turpināšu studijas kādā mūsu valsts augstskolā, tikai vēl īsti nebiju izlēmusi Rīgā vai Jelgavā.
“Jau mācoties vidusskolā, zināju, ka turpināšu studijas kādā mūsu valsts augstskolā, tikai vēl īsti nebiju izlēmusi Rīgā vai Jelgavā. Tā kā man interesē dārzkopība, nolēmu šo lauksaimniecības jomu izzināt Jelgavā,” par studiju izvēli stāsta lauksaimniecības zinātņu bakalaure maģistrante un profesionāla dārzu ierīkotāja Iveta Karāne.
Tieši pirms pieciem gadiem Iveta pārcēlās uz mūsu pilsētu no Madonas rajona Cesvaines. Vidzemniece pamazām iepazina Zemgales līdzenumu. “Sākot studijas, Jelgavā ne īpaši patika, biežāk gribējās aizbraukt uz mājām,” teic jaunā speciāliste. Gadu gaitā Zemgales sirdi aizvien vairāk iemīļojusi, patīk, ka te nav tik lielas cilvēku burzmas kā Rīgā. Tā tomēr ir tik tuvu un pamatoti tiek dēvēta par studentu pilsētu.
No ainavistiem uz dārzkopjiem
Iveta stāsta, ka sākumā domājusi studēt ainavu arhitektūru. Tomēr lielā konkursa dēļ dokumentus iesniegusi Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Lauksaimniecības fakultātē dārzkopības studijām. Tā izrādījusies labākā izvēle.
Runājot par mācību lietderību, Iveta stāsta, ka studiju laikā bija jāapgūst daudz vispārīgo priekšmetu. “Manuprāt, nepieciešams vairāk specializētu studiju konkrētās dārzkopības jomās. Uzskatu sevi par “plaša profila speciālisti”, jo guvu ieskatu gan agronomijā un lopkopībā, gan dārzkopībai pakārtotās jomās: augļkopībā, puķkopībā, biškopībā un vēl citās.”
Lauksaimniecības zinātņu bakalaure atklāj, ka lielākā daļa pasniedzēju bijuši atsaucīgi, tādēļ par studiju laiku ir vislabākās atmiņas. Pozitīvus iespaidus sniedzis arī prakšu laiks. “Tās bija interesantas. Mācību praksē Pūres Dārzkopības izmēģinājumu stacijā nācās arī pašiem mazliet pastrādāt un varēja nopelnīt kādu latiņu,” vērtē Iveta. Savukārt “Dāviddzirnavās” Vaives pagastā, Cēsu rajonā, kur sešas dienas studenti izzināja daudzveidīgos augsnes slāņus, sadzīves apstākļi nebija no labākajiem, toties burvīgā, ļaužu nepārveidotā daba un pazemes avoti priecējuši jauniešu acis. “Lauksaimniecības studiju prakses ir vajadzīgas, jo daudzi studenti iepriekš pat nav bijuši saistīti ar lauksaimniecību, un šī viņiem ir laba iespēja iegūt kaut nelielas praktiskās iemaņas.”
Ar darbu priecē citus
Pirms studijām Iveta strādāja siltumnīcās, kur audzē vairāku veidu dārzeņus un vasaras puķes. Pēc bakalaura grāda iegūšanas iesaistījās Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektā, kura mērķis bija sekmēt cilvēkresursu konkurētspēju un attīstību, kā arī veicināt situācijas uzlabošanos darba tirgū. Zinot, ka turpinās studijas maģistrantūrā, ilgtermiņa plānus, kas saistīti ar darbavietu, speciāliste sāka īstenot, gūstot praktiskas iemaņas Jelgavas apzaļumošanas firmā “Aleja D”. “Jo ilgāk strādāju šajā jomā, jo vairāk sāk iepatikties. Vienīgais mīnuss – tas ir sezonas darbs,” saka Iveta, atklājot gandarījuma izjūtas, kas rodas, ja ar savu darbu izdodas iepriecināt citus.
Par nākotnes plāniem runājot, viņa vēl īsti nav izlēmusi, ko darīs. Pagaidām turpina lauksaimniecības studijas, jo vēlas iegūt pēc iespējas labāku izglītību šajā jomā. Bakalaura darbā viņa pētīja apkārtējās vides faktoru ietekmi uz augu attīstību, bet maģistra darba tēma ir “Gaismas spektrālā sastāva ietekme uz augu augšanu”.
Brīvajā laikā Iveta atpūšas kopā ar draugiem, vasarā bieži dodas pie dabas – makšķerēt, vizināties ar laivām, peldēties. Tīkamas arī grāmatas, un, kā lielākā daļa studentu, viņa izklaidējas Jelgavas naktsklubos.
***
Pieci jautājumi Ivetai Karānei
Vai uzskati, ka studijas pietiekami sagatavo jauno speciālistu, lai darba devējs ar viņu būtu apmierināts?
Manuprāt, patlaban lauksaimniecības studijas ir pietiekamas tikai teorētiskā ziņā. Nepieciešams vairāk praktisko iemaņu, un tās var gūt, vairākus mēnešus starpstudiju laikā strādājot praksē kādā firmā. Katrā nozarē, uzņēmumā gan ir sava specifika, bet to apgūst jau pastāvīgā darbā.
Vai lauksaimniecībā var daudz nopelnīt?
Pelnīt var, bet jāatrod sava vieta.
Kura dārzkopības joma patlaban ir rentabla?
Tas ļoti atkarīgs no metereoloģiskajiem apstākļiem. Šajā gadā daudziem lauksaimniekiem problēmas sagādā kvalitatīvas ražas ieguve. Konkurētspējīgu to var iegūt, ja veikti ieguldījumi uzņēmuma attīstībā un darīts viss, lai produkcijas veidošana būtu atkarīga no paša, nevis laikapstākļiem. Nepieciešamas laistīšanas sistēmas, pareiza mēslošana, arī segtās platības. Jāizvēlas pieprasīta kultūra, kuras audzēšanai nevajag lielus līdzekļus.
Vai valsts pietiekami atbalsta lauksaimniecību?
Esmu pārliecināta, ka lauksaimniecības konkurētspējas veicināšanai pieejams gana liels gan nacionālais, gan ES atbalsts.
Ko dārzkopji dara ziemā?
Arī ziemā dārzkopjiem cītīgi jāstrādā, jārealizē iegūtā produkcija. Daudzi lauksaimnieki izstrādā projektus, lai iegūtu līdzekļus sava uzņēmuma modernizācijai. Bet sezonalitāte tomēr daļēji traucē nozares attīstību.
