Lielākoties graudaugi jau nokulti, pašlaik tiek rīkotas kartupeļu talkas un pēdējo pļāvumu gaida zālājs.
Lielākoties graudaugi jau nokulti, pašlaik tiek rīkotas kartupeļu talkas un pēdējo pļāvumu gaida zālājs. Nu jau diezgan precīzi var aplēst zaudējumus, kas radušies ilgstošā sausuma dēļ. Visticamāk, daļu lauksaimnieki varēs atgūt kompensācijās, un šim nolūkam plānots pieprasīt 20,5 miljonus latu.
Biedrības “Zemnieku saeima” biroja vadītāja Rita Sīle “Ziņām” norāda, ka iepriekš runāt par kompensāciju prasīšanu bija pāragri, taču tagad situācija lielā mērā ir apzināta, un tā ir bēdīga – ilgstošais sausums lauksaimniekiem radījis ievērojamus zaudējumus visos Latvijas reģionos. Tādēļ biedrība aicina valdību, veicot grozījumus šā gada valsts budžetā, paredzēt finansējumu daļējai zaudējumu kompensēšanai. Tam nepieciešams vismaz 20,5 miljoni latu. 8,5 miljonus biedrība aicina paredzēt augkopībai, bet 12 miljonus latu – lopkopībai.
Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece “Ziņām” atklāj, ka pašlaik norit intensīvs darbs – tiek analizētas lauksaimnieku iesniegtās anketas, apzināti sausuma dēļ visvairāk cietušie reģioni, izstrādāti priekšlikumi, kā kompensācijas izmaksāt. Precīzi skaitļi par sausuma dēļ cietušajām platībām būs zināmi šīs nedēļas nogalē.
Zaudējumi ir iespaidīgi
“Zemnieku saeimas” sabiedrisko attiecību speciāliste Lāsma Zuzāne norāda, ka ilgstošā sausuma dēļ graudaugu raža Latvijā samazinājusies vidēji par 1 – 1,5 tonnu no hektāra. Lai gan šogad cēlusies graudu cena, zaudējumus tā nekompensē. Sausuma dēļ lauku saimniecībās negūtie ienākumi graudkopības sektorā ir vidēji 80,3 latu par hektāru, taču biedrība aicina kompensēt tikai 15 procentu no neiegūtajiem ienākumiem, paredzot atbalstu 12 latu par hektāru.
Ievērojami lielāki zaudējumi ir saimniecībām, kas specializējušās kartupeļu, augļu un dārzeņu ražošanā. Piemēram, saimniecībās, kurās gājuši bojā ilggadīgie stādījumi, zaudējumi pārsniedz 2000 latu uz hektāra, un kompensāciju veidā paredzēts atgūt 100 latu par hektāru kartupeļu, 200 latu par lauka dārzeņiem un 250 latu par hektāru augļudārza un ogulājiem.
Lopkopībā, izvērtējot saimniecību nodrošinājumu ar lopbarību, “Zemnieku saeima” aicina paredzēt atbalstu – 30 latu par liellopu – saimniecībām, lai nodrošinātu finansējumu sausuma dēļ neiegūtās lopbarības sagādei.
L.Zuzāne atgādina, ka joprojām faktiski nav iespējams apdrošināt lauksaimniecisko darbību. Gadījumos, kad to var izdarīt, prasītās apdrošināšanas prēmijas ir pārāk augstas, turklāt galvenos lauksaimniecības riskus apdrošināt nav iespējams.
Gads bijis neordinārs
Zemnieku saimniecības “Mežacīruļi” īpašnieks Juris Cīrulis no Zaļenieku pagasta kopējos zaudējumus savā īpašumā lēš apmēram trīsdesmit procentu apjomā no vidējā guvuma citos gados. Gan graudkopībā, gan lopkopībā situācija izvērtusies dramatiska – zālāja apjoms, tāpat kā graudaugu raža, sausuma dēļ sarucis gandrīz uz pusi.
“Saimniecībā esam ieguldījuši milzīgus līdzekļus, kas normālos apstākļos būtu attaisnojušies, taču raža bija pat uz pusi mazāka, nekā cerēts,” J.Cīrulis ir apmierināts par to, ka nokult paspējuši bez lietus, tādēļ vismaz nezaudēja graudu kvalitāti.
“Mežacīruļos” nodarbojas arī ar lopkopību, un šajā jomā situācija ir tikpat dramatiska. “Pašlaik atliek cerēt uz rudens pēdējo atālu, lai gan kontroles pļāvums apliecinājis, ka tas tikai izskatās sakuplojis,” saimnieks lēš, ka arī zālāja platībās iegūts par 50 procentiem mazāk lopbarības nekā citus gadus.
“Lauksaimniekiem šis bijis neordinārs gads, tādēļ palīdzība kompensāciju, lai arī cik apjomīgu, veidā ir vajadzīga. Patīkami, ka valdība to saprot un krīzes momentā lauksaimniekus atbalsta,” piebilst Cīruļa kungs.
Kartupeļi vēl briest
Jaunsvirlaukas pagasta zemnieku saimniecībā “Zūmaņi” 40 hektāros plešas tupeņu stādījumi. Salīdzinot ar citiem gadiem, krietni mazāk nolasīti agrie kartupeļi – laksti “nokrita” agri, un iegūts apmēram desmit tonnu no hektāra, taču kopumā īpašniece Digna Skrodere ir optimistiski noskaņota – vēlo šķirņu kartupeļiem laksti vēl zaļi. Tas nozīmē, ka bumbuļi briest un raža varētu būt laba. Vēlākās kartupeļu šķirnes “Zūmaņos” lasīt sāks jau šonedēļ, un tad arī precīzi varēs apzināt zaudējumus.
D.Skrodere atklāj, ka sīpoli nolasīti. Raža šogad sarukusi vidēji par 30 procentiem. “Lai gan sīpolus vēl papildus mēslojām, raža sanākusi gaužām maza,” viņa piebilst, ka tie ilgstošā karstuma dēļ nepiebrieda, tādēļ ir sīki un nekvalitatīvi.
“Zūmaņu” saimniece pieteikusies arī kompensācijai. Viņasprāt, solītie 100 lati par hektāru kartupeļu ir pietiekama summa un būs vismaz daļējs atspaids saimniekošanai.
