Pilnā sparā rit rudens sējas sezona, tāpēc Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā galvenokārt tiek risināti jautājumi, kas saistīti ar veiksmīgu tās norisi.
Pilnā sparā rit rudens sējas sezona, tāpēc Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā galvenokārt tiek risināti jautājumi, kas saistīti ar veiksmīgu tās norisi. Šonedēļ zemnieku saimniecībām gatavoju mēslošanas plānus, lai paredzētu nitrātu direktīvas ievērošanu un izvēlētos pēc iespējas ekonomiskāku mēslošanu – zemnieki vēlas zināt, cik daudz minerālmēslu iegādāties. Šajās dienās arī veidoju vizītes lapas, ar tām lauku konsultanti vērsīsies pie zemniekiem, lai norādītu nepilnības, par kurām kontrolējošie dienesti varētu sodīt. Paralēli tam konsultēju augkopībā. Svarīgi, lai zemnieki būtu apmierināti ar mūsu pakalpojumiem. Jāatzīst, ka lauksaimnieki kļūst arvien zinošāki, taču ir lietas, ko laika trūkuma vai citu iemeslu dēļ viņi nepamana vai izdara nepareizi. Galvenokārt tie ir sīkumi, taču būtiski var ietekmēt ražas daudzumu un kvalitāti.
Ceturtdien kopā ar kolēģiem devos uz trijām zemnieku saimniecībām mūsu rajonā apskatīt sējumus. Bijām Nākotnē, Glūdā un Jaunbērzē. Daudzi saimnieki Latvijā jau sākuši ziemas kviešu un rudzu sēju, daži to pat pabeiguši. Apskatot sējumus, konstatējām, ka ir saimnieki, kas ziemas rapsi šogad iesējuši pārāk agri un tagad raizējas, vai līdz ziemošanai tas nepāraugs. Vieni ņēmuši vērā iepriekšējo gadu pieredzi, baidoties – ja vēlāk iesēs, rapsis nosals, citi – saspringto darba periodu un sēju sākuši agrāk, lai visu paspētu izdarīt. Taču būtiski atcerēties, ka ar katru gadu rudens kļūst garāks un siltāks, līdz ar to augsne nav pietiekami gatava ziemošanai. Plānojot sēju, jāņem vērā gan pašreizējie laika apstākļi, gan sinoptiķu prognozes.
Turpinās arī darbs, lai ieviestu projektu “Lauku saimniecību konsultatīvās sistēmas izveide”. Manā pārziņā ir rajona speciālistu mācības, to plānošana un citi organizatoriski pienākumi. Paredzēts, ka projektam jāsāk darboties nākamā gada 1. janvārī, un tad zemniekiem būs iespēja savas saimniecības sakārtot atbilstoši ES prasībām. Šonedēļ gatavoju ikmēneša atskaites par šo projektu, kopā ar tajā iesaistīto iestāžu, piemēram, Valsts augu aizsardzības dienesta, Valsts vides dienesta, pārstāvjiem analizējām situāciju, atklājot, ko vēl projektā vajadzētu iekļaut, kas attiecas uz zemniekiem, kas ne, veidojām darba grupas, lai ieviestu prasības projekta izveidei. Tam jāvelta ne mazums pūļu un laika, un dažkārt darbadiena ievelkas.
Vakarus, kā ierasts, pavadīju mēģinājumos jauniešu deju kolektīvā “Skalbe” un korī “Mītava”, bet ceturtdien kopā ar grupu “G.A.T.E.R.” uzstājos klubā “Jelgavas baltie krekli”. Patīkami, ka bija apmēram 400 apmeklētāju, turklāt mūsu dziesmām tauta dzied līdzi.
