Dīvaini, bet neviena no partijām un to apvienībām pirms Saeimas vēlēšanām nav izmantojušas kādu sen novecojušu lietu. Runa ir par «pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza» satura atsvaidzināšanu.
Dīvaini, bet neviena no partijām un to apvienībām pirms Saeimas vēlēšanām nav izmantojušas kādu sen novecojušu lietu. Runa ir par “pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza” satura atsvaidzināšanu. Ja atceramies, šis groziņš tika piepildīts jau tālajā 1991. gadā. Doma nebija slikta – noteikt preču un pakalpojumu apjomu, kam būtu jānodrošina sabiedrībā pieņemtais minimālais iztikas līmenis, un tā vērtību faktiskajās cenās katru mēnesi aprēķinātu Centrālā statistikas pārvalde. Viss jau būtu labi, ja vien ar groza saturu cilvēks varētu iztikt. Kā par brīnumu, priekšvēlēšanu solītāji nav pacentušies to piepildīt ar reāli nepieciešamām lietām, piesaistot kvalificētus speciālistus. Pašlaik iztikas minimuma grozs notaksēts 117,64 latu vērtībā. Piekritīsiet, ka diezin ko reāli neizklausās. Par šo summu vidējam Latvijas iedzīvotājam būtu jāiztiek veselu mēnesi. Turklāt ne tikai jāpaēd, bet arī jānodrošina jumts virs galvas, kaut minimāla iedzīve, nevar arī staigāt gluži pliks un gulēt uz cisu maisa. Tos pāris “lašus”, kas šajā grozā atvēlēti veselībai, kauns pat pieminēt.
Tiktāl par valsts aprēķināto minimālo iztikšanu. Ja aplūkojam minimālo noteikto algu (90 latu), tā stabili “nevilka” līdz izdzīvošanas minimumam. Šonedēļ šajā jomā bija manāma pamatīga sarosīšanās. Nacionālā trīspusējā sadarbības padome, kurā līdztekus valdības pārstāvjiem rosās arī darba devēji un arodbiedrības, lielā vienprātībā atbalstīja ieceri nākamgad paaugstināt minimālo algu līdz 120 latiem. Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš gan informēja, ka pašvaldību budžeta ieņēmumi līdz ar šo paaugstinājumu samazināsies par 45 miljoniem latu. (Tāda summa, starp citu, ir teju divi šāgada Jelgavas pašvaldības budžeti.) Tas gan nekas, ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs mierināja, – paaugstinot minimālo algu, lielākas būs sociālās iemaksas un radīsies iespēja straujāk palielināt pensijas. Tas arī novērsīšot negodīgu konkurenci un nelegālo nodarbinātību. Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis pauž, ka pašvaldības esot ļoti priecīgas par paaugstinājumu. Tas motivēšot cilvēkus strādāt, un mazāk līdzekļu būs jātērē sociālajai palīdzībai. Atliek vien priecāties līdz ar kungiem, ka laimes zeme būs sasniegta.
Tikai nezin kāpēc nav vēlēšanās kopā ar visiem sist plaukstas. Pirmkārt, minimālās algas palielināšana nākamo otrdien jāapstiprina valdībā. Par to, ka tā notiks, ticamākais, var nešaubīties. Nākamās Saeimas vēlēšanas strauji tuvojas, un kas gan var būt labāks kā vēlētājiem deguna priekšā nolikts kārdinošs burkāns. Galu galā minimālo darba algu saņem aptuveni 90 tūkstoši cilvēku, no kuriem 85 procenti strādā privātajā sektorā. Otrkārt, jau tagad skaidrs, ka jaunā minimālā alga, kaut arī būs tāda pati kā iztikas minimuma grozs, būs mazāka par reālo iztikas grozu. Kāds tas ir, kā jau minēts, neviens nav pacenties pietiekami autoritatīvi izrēķināt un publiski paziņot. Treškārt, māc dziļas aizdomas, ka daudzi nav ieinteresēti noteikt reālo groza cenu. Valdības koalīcijas partijām rokās tagad būs trumpis, ka minimālā alga ir tāda, lai oficiāli varētu izdzīvot. Arodbiedrības varēs lepni izgriezt krūtis un sacīt, ka tas panākts grūtā un ilgā cīņā. Savukārt darba devēji – ka nākuši soli pretī “darbaļaužu prasībām”. Obligātā nodeva uz priekšvēlēšanu altāra būs nolikta.
