Neilgi pirms jaunās Saeimas ievēlēšanas apstiprināts Latvijas Nacionālās attīstības plāns nākamajiem septiņiem gadiem. Vakar ar to Lauksaimniecības universitātē tika iepazīstināti studenti, mācībspēki un citi interesenti.
Neilgi pirms jaunās Saeimas ievēlēšanas apstiprināts Latvijas Nacionālās attīstības plāns (NAP) nākamajiem septiņiem gadiem. Vakar ar to Lauksaimniecības universitātē tika iepazīstināti studenti, mācībspēki un citi interesenti.
NAP no 2007. līdz 2013. gadam tapis Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā divos pēdējos gados. Tā autori uzsver, ka plāns iezīmē pagriezienu valsts attieksmē, plānošanā un sabiedrības līdzdalībā. Tā pamatā ir Saeimā apstiprinātais zinātnieku izstrādātais modelis “Cilvēks pirmajā vietā”, kas paredz valsts izaugsmi balstīt uz cilvēka zināšanām, prasmēm un spēju efektīvi izmantot tā rīcībā esošo kapitālu, zināšanas un tehnoloģijas.
Martā ar plašu diskusiju Jelgavā sākās plāna apspriešana visos Latvijas reģionos. Tagad līdz ar tajā veiktajiem labojumiem NAP atgriezies mūsu pilsētā, kur noslēguma konferencē tika prezentēts jūlija sākumā Ministru kabineta apstiprinātais nobeiguma variants. LLU Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Ābele “Ziņām” atklāj, ka visai skeptiski uzņēmis NAP sākotnējo variantu. “Savā mūžā esmu redzējis daudz visdažādāko plānu, kurus īstenojot mēs jau dzīvotu paradīzē.” Tomēr viņš uzsver, ka atšķirībā no sākotnējā varianta pašreiz NAP papildināts ar vairāk konkretizētiem uzdevumiem. Profesoram piekrīt Latvijas Studentu pašpārvaldes vadītājs Uldis Luckāns, piebilstot, ka pašlaik NAP ir tikai kompass, kurš, “gadās, mežā var arī rādīt nepareizi”. Savukārt Jelgavas pašvaldības vadītājs Andris Rāviņš norāda, ka būtiski saprast – Rīgas ministrijas un iestādes bez nopietnas reģionu piesaistes nekad nevarēs izpildīt NAP izvirzītos mērķus un uzdevumus.
