Esam saņēmuši atsauksmes par pagājušajā «Novadiņā» publicēto rakstu «Ko Lielupē redzēja britu jahta pirms 82 gadiem?», kurā stāstīts par britu žurnālista Artura Rensoma ceļojuma piezīmēm, kas apkopotas nule izdotajā grāmatā «Kad Jelgavā bija buras».
Esam saņēmuši atsauksmes par pagājušajā “Novadiņā” publicēto rakstu “Ko Lielupē redzēja britu jahta pirms 82 gadiem?”, kurā stāstīts par britu žurnālista Artura Rensoma ceļojuma piezīmēm, kas apkopotas nule izdotajā grāmatā “Kad Jelgavā bija buras”. Kur tad Pirmā pasaules kara gados bijuši tilti pār Lielupi? Latvijas Kara muzeja Ziemassvētku kauju filiāles vadītājs Dagnis Dedumietis izteica domu, ka kara vajadzībām pār Lielupi posmā starp Jelgavu un Jūrmalu tika izbūvēti divi tilti. Tik tiešām, kā redzams LLU Lauku inženieru fakultātes prodekāna Kārļa Siļķes arhīvā atrodamajā 1916. gada vācu kartē, viens tilts bija pie agrākās Kalnciema muižas, apmēram tajā pašā vietā, kur 1960. gadā tapa tagadējais Rīgas – Liepājas šosejas dzelzs tilts, ko tautā sauc par Kalnciema tiltu. Otrs ir apmēram pusotru kilometru augšpus Svētes ietekas, pretī Pļerru krogam, par kuru liecināja Valgundes pagasta Mierlauku saimnieks un arī rosīgs vēstures pētnieks Kārlis Degainis. Nav vienīgi īsti skaidrs, kā ir ar vietvārdu Pļerras. 1916. gada kartē ap divsimt metru no tilta atrodas apdzīvota vieta, kas vāciski nosaukta “Plaane”. LLU vācu valodas pasniedzēja Anna Veidemane uzskata, ka latviski šis vietvārds būtu izrunājams kā Plāņi un varētu apzīmēt līdzenu vietu, kāda tiešām tur ir. Zināmā mērā tas sakrīt ar grāmatas “Kad Jelgavā bija buras” tekstu. Britu ceļotājs A.Rensoms 1924. gadā esot redzējis Lielupes tilta atliekas pie Lāņiem. Diemžēl mūsdienās, kā aplūkojams arī 2001./2002. gadā izdotajā Jelgavas rajona kartē, šajā “pussalā” starp Svētes labo krastu (kilometru no ietekas Lielupē) un Lielupi nav nevienu māju, nemaz nerunājot par lielāku apdzīvoto vietu. Kreisajā krastā vietā, kur bija Pļerru krogs, saglabājušās vienīgi veca pagraba atliekas, pie kurām neviens ceļš vairs nepieved.
Nesen Degaiņu ģimenes vīriem bijusi iespēja Lielupes gultni pie Pļerrām pārlūkot no jahtas, kas aprīkota ar eholotu. Upes dziļums tur nav liels – apmēram pieci metri. Tomēr ierīces raidītie infrasarkanie stari nekādas tilta atliekas neatklāja. Taču sešdesmitajos gados, kad tur ielūza un nogrima kolhoza traktors, tas, ārā velkot, aiz kaut kā esot aizķēries, kas, iespējams, varēja būt kāda Pirmā pasaules kara laikā būvētā tilta pāļa pamatne.
