«Kad tad vēl, ja ne tagad?!» retoriski vaicā Vircavas pagasta senioru deju kopas «Vakarvējš» dāmas.
“Kad tad vēl, ja ne tagad?!” retoriski vaicā Vircavas pagasta senioru deju kopas “Vakarvējš” dāmas.
Viņas atzīst – dejojot jau gandrīz divus gadus, agrāk pastīvais ķermenis kļuvis jauneklīgāks – gaita vieglāka, stāja staltāka, manieres izkoptākas… Tas nekas, ka vienai otrai kundzītei uz vecumu “pieklibo” veselība, viņas tāpat ir gana spraunas un graciozi izdejo,
piemēram, Vīnes maršu.
Dāmas atzīst, ka sezona bijusi gara, bet skaista. Viņas zina, ka dzīve ir pārāk īsa, un no tās ņem visu, ko tā sniedz. Varbūt tieši tādēļ kundzes ir “čadīgas” uz braukšanu. “Koncertējam varbūt pat par daudz,” mazliet kautrīgi piebilst “Vakarvēja” dalībnieces un atklāj, ka šosezon dejojot apceļota teju visa Latvija. Būts gan Salaspilī, gan Ogrē, gan Sabilē, gan Liepnā, kad ceļā vien uz vienu pusi vajadzējis pavadīt sešarpus stundu, un citviet. Priekšnesumi sniegti arī tuvākā apkārtnē – kaimiņpagastos un, protams, Vircavā, vietējiem sarūpējot ne mazums pozitīvu emociju. Kundzes pačukst, ka īpašas izjūtas pārņemot, kad skatītāju vidū pamana savus dzīvesbiedrus. Viņu acīs var samanīt tādu kā apbrīnu, pat lepnumu.
Iespējams, vircavnieces nedejotu, ja pensionāru klubiņa “Atvasara” kurbulītis Veronika Kudiņa nesāktu rosīties. Viņa bija tā, kas kundzes iedrošināja, un jau pēc īsa laika sprīža pedagogs Ilgvars Pauniņš sāka izkopt “savu meiteņu” manieres. “Viņas neprasīja, vai gribu, viņas mani nohipnotizēja un paņēma,” jokojot bilst I.Pauniņš, uzteicot dāmu apķērību un apņēmību apgūt to, par ko agrāk nebijis ne jausmas, un prasmi ieklausīties mūzikā. Dozodo, vija, sānsoļi, staigāšana un daudz kas cits padevies gaužām neveikli, taču nu pedagogs atzīst, ka sākumā biklās kundzītes kļuvušas par īstām dāmām, kas viegli prot izdejot jau teju četrus desmitus kā vienkāršāku, tā krietni sarežģītāku danču. Turklāt ar pareizo attieksmi.
Lai gan mūsu valsts senioru deju kopām repertuārs pārsvarā patapināts no Vācijas, Vircavas dāmām ir arī divas jaunrades dejas – “Vakarvējš” un “Ances romance”, kas tapusi, pieminot aktrisi Elzu Radziņu, un, viņuprāt, ir himna sievietei. I.Pauniņš norāda, ka tās izdejos 1. Jaunrades deju skatē, un, ja tiks atzītas par labām, tiks iekļautas pašmāju repertuārā, un tās dejos visas senioru deju kopas Latvijā.
“Vakarvēja” dalībnieces priecājas par pašvaldības atbalstu un ir gandarītas par laiku, ko pavada kopā. Viņas sapratušas, ka mūzika un deja ir sava veida terapija, kas sniedz atpūtu pēc lauku darbiem, liek aizmirst ikdienas rūpes, asina prātu un neļauj iesūnot ķermenim. Viņas ir elegantas, atraktīvas un, plandot sārtajiem brunčiem, jokojot piebilst – tas nekas, ka seniori ierakstīti Sarkanajā grāmatā, tāpēc jādejo bez viņiem…
