Atceroties etnogrāfi un pedagoģi, audēju un rokdarbnieci Ilgu Madri apaļā gadskārtā, viņas bijušie kolēģi Jelgavas muzejnieki sagatavojuši izstādi, kas kopš šīs nedēļas apskatāma Ģ.Eliasa muzejā.
Atceroties etnogrāfi un pedagoģi, audēju un rokdarbnieci Ilgu Madri apaļā gadskārtā, viņas bijušie kolēģi Jelgavas muzejnieki sagatavojuši izstādi, kas kopš šīs nedēļas apskatāma Ģ.Eliasa muzejā. Jubilāres dzīves un darba lappuses viņai veltītā vēstulē pāršķirsta muzeja Krājuma nodaļas vadītāja Laila Galeniece.
Labdien, Madrīt!
24. septembris ir Jūsu dzimšanas diena, un Jums šogad būtu 85. Lai gan jau četrus gadus esam nodzīvojuši bez Jūsu mundruma un optimisma piestrāvotā “Labrīt, meitenes! Jāsāk atlasīt darbus izstādei…” (Rīgā, Jelgavā, Šveicē, Amerikā un vēl, un vēl, kur nu kuru reizi), šī diena nav skumja, jo atmiņas ir bezgala siltas un gaišas.
Jūs atstājāt tik bagātu radošo mantojumu, ka pa šiem četriem gadiem vēl īsti neesam to apguvuši. Latvija Jūs iepazina kā talantīgu rokdarbnieci un labu skolotāju, lietpratēji Jūs atceras kā filigrānu izšuvumu, adījumu un rokdarbu grāmatu autori. Cik diplomdarbu vadījāt, cik recenzējāt, to diez vai varējāt saskaitīt arī pati.
Kurzemes krāsu palete un Zemgales zemesbrūnā
Mēs, muzejnieki, Jūs novērtējām kā studijas “Atspole” vadītāju – gudru, talantīgu, darbīgu cilvēku un lielu optimisti, varbūt lielāko, ko jelkad esmu pazinusi. 20. gadsimta sešdesmito un septiņdesmito gadu izstādes parādīja, ka Jelgavā strādā personība ar savu īpašu daiļamatnieces rokrakstu, kura turklāt prot apvienot kopīgam darbam talantīgas un strādātgribošas sievas un iemācīt viņām papildus vecmāmiņu gudrībām arī grāmatu zinības. Jums piemita reta spēja harmoniski apvienot dzimtajā Lībagu pagastā (Talsu apriņķī) no mātes un krustmātes mantoto skaistuma izjūtu un Kurzemes košo krāsu paleti ar akadēmisko izglītību un Zemgales novada krāsu gammu. Bērnībā ieaudzinātā darba mīlestība, kas nākusi no tēva – stiprā Kurzemes lauku vīra –, ļāva veidot izstādi pēc izstādes, allaž pulcējot pilnas zāles. Acis un sirds, Madrīt, varēja veldzēties Jūsu iemīļoto krāsu un toņu salikumos Ziemeļkurzemes un Zemgales segās, spilvenos, cimdos, lakatos, grīdsegās. Gadu gaitā Kurzemes krāsu paleti aizvien biežāk aizstāja Zemgales brūnie zemes toņi.
Jūs veicinājāt tautas lietišķo mākslu visā Latvijā, konsultējot un mācot interesentus gan Jelgavas, gan Talsu, gan Rīgas rajonā, visur, kur Jūs gaidīja mācīties griboši rokdarbnieki.
Grūti – noadīt otru cimdu
Atceroties Jūs, muzejā esam izveidojuši izstādi, lai kaut pavisam nedaudz ielūkotos Jūsu veikumā. Tas nav daudz, ko mēs rādām, jubilejas reizē vajadzētu atvērt apskatei tekstiliju krājuma etnogrāfisko kolekciju, kas ir Jūsu izlolota, izpētīta un popularizēta. Tā guvusi plašu interesi un atsaucību Latvijas skolu audzēkņu un studentu vidū, tas ir plašs un mākslinieciski augstvērtīgs mācību avots ornamentālajā un priekšmetu kompozīcijā, krāsu mācībā un dažādās lietišķās mākslas tehnikās.
Katrs plaukts muzeja tekstiliju krājumā glabā Jūsu roku pieskārienus – vienmēr priecājamies par cimdu rakstiem un smaidot atceramies, cik grūti Jums nācās noadīt otru cimdu, jo raksts bija zināms, un tas vairs nebija radošs process. Gan cimdu, gan segu rakstos cēlāt godā sen aizmirstus un vien pūralādēs atrodamus ornamentus. Arī dzijas krāsojāt pati un noteikti ar augu krāsvielām – sīpolu un alkšņu mizām un daudziem citiem Latvijas mežos un pļavās atrodamiem augiem.
Madrīt, jau gadiem ilgi mēs visiem muzeja viesiem rādām un lepojamies ar Jūsu darināto Latvijas novadu karti, kuru rotā 24 lellītes – tautu meitas. Tā savulaik tapa, lai ilustrētu lekciju “Latviešu tautas tērpa darināšana” Šveices starptautiskā folkloras festivāla dalībniekiem. Mūsu krājuma bagātība ir arī visas Jūsu sarakstītās grāmatas: “Krāsošana ar augu krāsvielām” (1990), “Izšūšana” (1993), “Aušana” (1993), “Izšuvumi” (1993 – 1994), “Cimdi” (1994), “Taupība nav skopums” (1998).
Jūsu darbi ir ne tikai mūsu muzejā, tie glabājas arī citu Latvijas muzeju krātuvēs, bijušās Padomju Savienības lielākajās pilsētās, tie priecējuši cilvēkus gan Amerikā, gan Ķīnā, gan citur plašajā pasaulē.
Jūs izzinājāt mākslas vērtības un likāt lietā savu radošo fantāziju, kad strādājāt Latvijas Vēstures muzejā, pie mums, Zinātņu akadēmijā, piedalījāties tās rīkotajās ekspedīcijās.
Jūsu dzīve, tāpat kā dzimtā Latvija, izgāja pilnu 20. gadsimta veiksmju un ciešanu ceļu, Jūs paguvāt piedzīvot Latvijas neatkarības atgūšanu un to laiku, kad atkal varēja justies brīvi un celt godā pirmās brīvvalsts laika kultūras bagātības, lai gan Jūsu aktīvais darba laiks tomēr bija padomju okupācijas gadi. Jūs sagaidījāt arī to brīdi, kad Jūsu darbu novērtēja ar augstāko valsts apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeņa Goda zīmi.
Atmaiga pat muzeja skarbie vīrieši
Madrīt! Mēs – Gita, Marija, Maija, Andris, Janīna un Laila – nekad Jūs nesaucām ne par Ilgu, ne par biedreni Madri, ne Madres kundzi. Mums Jūs bijāt un palikāt Madrīte. Un, šķiet, ka mūsu tuvinieki ilgi domāja, ka Jūs tā arī sauc. Mēs bijām Jūsu bērni – vienmēr saglabājot cieņas pilno attieksmi, mēs mīlējām Jūsu vienkāršību, sirsnību, smalkjūtību, dzīves gudrību, gara stiprumu, cienījām Jūsu erudīciju, mācījāmies no Jums dzīvesprieku, labestību un iecietību. Jūs nepratāt dusmoties un turēt uz kādu ļaunu prātu, bet tas nebūt nav viegli.
Jūsu prasme censties mums iemācīt mīlēt un godāt tautas mākslu bija apbrīnojama, jo pat muzeja skarbie vīrieši, kuri skeptiski lūkojās uz tekstilijām, dažbrīd veltot tām ne visai labus vārdus (piemēram, “lupatas”), pamazām sāka uz tām raudzīties nopietni. Jūsu darbadiena bija ļoti saspringta – darbs muzejā, studijā, adīšana un rakstu zīmēšana vēlos vakaros, laiku prasīja arī mājas solis. Un tomēr nākamajā rītā, Jūs, Madrīt, mīļa, laipna, smaidīga mūs cienājāt ar pīrādziņiem, kuri bija tik garšīgi… Kā un kad to visu paspējāt…
Dzimšanas dienā Jums parasti dāvinājām ziedus violetā (lillā) krāsā, jo zinājām, ka tā ir Jūsu krāsa, jo Jūsu dzimšanas dienā zied virši. Tie zied arī šogad, tie ziedēs arī citugad. Par godu Jums.
***
Ilga Madre
• Etnogrāfe un pedagoģe, audēja un rokdarbniece, grāmatu autore.
• Mācījusies Talsu ģimnāzijā, Latvijas Mājturības institūtā (Kaucmindē) un Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā. Ieguvusi etnogrāfes – skolotājas un agronomes – mājtures kvalifikāciju.
• Strādājusi Latvijas Vēstures muzejā, Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā, vadījusi tautas lietišķās mākslas studiju (TLMS) “Atspole”.
• Sastādījusi deviņas grāmatas par rokdarbu un aušanas tehnikām, augu krāsvielu tehnoloģiju, latviešu tautas tērpu darināšanu. Sadarbojusies ar Latvijas Zinātņu akadēmijas etnogrāfiem. Vairāk nekā 500 tautas mākslas darinājumu un tradīciju apraksti žurnālos un laikrakstos. Savākusi cimdu rakstu kolekciju, kurā ir 8347 paraugi, audumu, adījumu un izšuvumu kolekciju ar 800 paraugiem.
• Lasījusi lekcijas par latviešu tautas tērpu, tradicionālo mākslu, saulgriežu un citām senajām sadzīves un ģimenes godu tradīcijām – starptautiskajos folkloras festivālos un konferencēs Baltijas valstīs, Polijā, Čehijā, Slovākijā, Šveicē, Vācijā, Zviedrijā, ASV.
• Radošie darbi (audumi un rokdarbi) rādīti apmēram 1500 izstādēs kopā ar TLMS “Atspole” un piecās personālizstādēs.
Dati no virtuālās enciklopēdijas “Latvijas ļaudis uz 21. gadsimta sliekšņa”
