Līvbērzes pagastā regulāri norit tādi kā raganu sabati. Tur salido trīspadsmit raganīgas būtnes, lai apgūtu ne tikai latviešiem raksturīgo, bet arī trakulīgi izdejotu temperamentīgās spāņu un citu tautu dejas.
Līvbērzes pagastā regulāri norit tādi kā raganu sabati. Tur salido trīspadsmit raganīgas būtnes, lai apgūtu ne tikai latviešiem raksturīgo, bet arī trakulīgi izdejotu temperamentīgās spāņu un citu tautu dejas. Jau četrus gadus viņas ir deju kolektīva “Spīgana” dalībnieces.
Spīganas nemaz nav tik viegli savaldīt, tādēļ uz Līvbērzi parasti dodas divas pasniedzējas – Sanita Rakstiņa un Anita Jaunsubrēna. Jau sākumā uz mazliet vairāk nekā divdesmit dāmām bijis tikai viens puisis, un pasniedzējas atskārtušas, ka “Spīganas” repertuārā var iekļaut mazliet neierastās tautiskās meiteņu dejas un apgūt mūsu mentalitātei neierastākus soļus. “”Spīgana” no pirmsākumiem ir tautiskais deju kolektīvs, un latviešu tradīcijas “ieskanas” arī citādajās dejās,” Anita atklāj, ka pērn kolektīvam pašvaldība sarūpējusi īstus Zemgales novada tautastērpus.
Nu izveidojies stabils kolektīvs – trīspadsmit raganīgu tautumeitu un viens bāleliņš Raivis –, kas izdejo galvenokārt Anitas un Sanitas galvā tapušo horeogrāfiju. Anitas pārziņā ir spīganas aizraut ar tautiskajām dejām, Sanitas – ar mūsdienīgākām, un pārsteigtas par rezultātu ir ne tikai kolektīva dalībnieces un pasniedzējas, bet arī visi, kas redzējuši atraktīvos priekšnesumus.
“Pagaidām esam klusas un galvenokārt dejojam tikai līvbērznieku priekam, taču mēs gribam izlauzties uz āru,” meiteņu vēlēšanos raganīgās dejas parādīt arī plašākai publikai pauž Anita. Pirms kāda laika “Spīgana” uzstājusies Nākotnē, tagad paredzēts stiprināt draudzību ar vidējās paaudzes deju kolektīvu “Liepa”, un spīganas ir uzticīgas arī sapnim kādreiz piedalīties Dziesmu un deju svētkos. “Līdz tam vēl garš ceļš ejams, jo mums ir tikai viens puisis,” saka Anita, atklājot, ka mēģinājumos šad tad parādoties pa kādam iznesīgam jauneklim, taču tālāk par vērošanu neviens vismaz pagaidām nav ticis.
Anita stāsta, ka dejošana ir viņas sirdslieta, tādēļ, lai aizrautu arī līvbērznieces, nekas netiek taupīts. Piemēram, ja kāda deja nu nekādi nav pievārējama bez vēl viena stiprā dzimuma pārstāvja, talkā nāk viņas vīrs Andris, turklāt “Spīganai” dejot mācīts pat tad, kad Anita gaidījusi mazo, un tagad abu pasniedzēju bērni ir neaizvietojami “Spīganas” atbalstītāji.
Par savām raganiņām pasniedzējas ir sajūsmā – mazliet trakas, apburošas, ļoti centīgas un radošas.
