Politpols ir tāda spēle… Cinisks vērtējums, kuram nav lielas jēgas.
Politpols ir tāda spēle…
Cinisks vērtējums, kuram nav lielas jēgas. Cinisms nav radošs, tas nav ne motivējošs, ne konstruktīvs. Ko ar cinismu var panākt? Cinisms darbojas kā dzēšgumija. Tas nodzēš pozitīvo. Atstāj tukšu vietu jaunai iespējai. Bet jaunā iespēja būs tikai pēc četriem gadiem.
Cinisms nav cīnītājs. Tas ir kritizētājs. Ja mēs bērnībā vai tīņa gados būtu tikai kritizēti, tad augtu emocionāli un garīgi kropli. Valsts ir cilvēku kopums, ne tikai mežu un kailciršu teritorija. Fakta konstatācija vien vēl nav risinājums.
Septembris – dzejas laiks. Varbūt jāceļ godā mūsu Blaumanis un viņa patriotiski celsmīgais dzejolis. Vai “Tālavas taurētāju” nosargāsim vai gulēsim?
Gulēsim vaideloši, sargi, zīmju gudrie tulki, gulēsim visi, jo galu galā – tumsa apklāj zemi un visādi jodi un murgi jāj gan dienu, gan nakti. Vai pie tā, ka tumsa apklāj zemi, vainīgi tikai citi, citi, citi? Ko darīt, ja mums katram tikai viena balss? Gribētos vairāk, bet nav. Protams, politpols ir tāda spēle, kur bieži, iespējams, Blaumaņa vārdiem runājot, saka tā:
“Šurp tauri! Kāp zemē! Ciet klusu!
Tu glābsi sev dzīvību;
Mēs algosim tevi ar zeltu,
Ar godu un brīvību!”
Jā, politpols ir tāda spēle, kur ne vienmēr dzird un darbos redz šādu attieksmi:
“Mans zelts ir mana tauta,
Mans gods ir viņas gods!
Kas postīdams viņu šausta,
Uz pekli lai rauj to jods!”
… Tomēr šī ir mūsu zeme tīņa vecumā. Praktiski tā ir. Un mums jāizvēlas teikt: “Glāze ir puspilna vai glāze ir pustukša.” Pavisam tukša tā tiešām nav. Es negribētu, lai šīs vēlēšanas beigtos ar rezultātu, kas ietērpts šādos vārdos:
“Bet uzvaras gaviļu svētkos
Meitenes vaiņagus pin,
Un varoni sirmā māte
Sniegbaltos autos tin.”
Varbūt mums netīk neviena partija, bet, ja nevaram atrast kādu personu no simtiem iespējamo, lai atdotu savu balsi, tad tie jodi un murgi ir apsēduši mūs – vēlētājus. Paldies Dievam, visas partijas pazīstamas un arī cilvēki – kandidāti jau zināmi un prognozējami. Tāpēc šoreiz izvēlēties ir pat vieglāk.
Mēs vairs neatdosim savu balsi kaut kam cēlam – nezināmam. Vai tas nav lieliski?
