Samazināt noziedzības līmeni un uzlabot sabiedrības drošību bija iecerējuši visi trīs ministri, kas pēc 2002. gada Saeimas vēlēšanām turējuši iekšlietu sistēmas vadības grožus – gan M. Gulbis, gan Ē. Jēkabsons un D. Jaundžeikars.
Samazināt noziedzības līmeni un uzlabot sabiedrības drošību bija iecerējuši visi trīs ministri, kas pēc 2002. gada Saeimas vēlēšanām turējuši iekšlietu sistēmas vadības grožus – gan Māris Gulbis no “Jaunā laika”, gan Latvijas Pirmās partijas pārstāvji Ēriks Jēkabsons un Dzintars Jaundžeikars. Uzlabojums panākts atsevišķās jomās, piemēram, satiksmes drošībā, taču noziegumu skaits aug un vairāk nekā pusi neizdodas atklāt. Valstī trūkst policistu, jo solītā 400 latu alga ierindas darbiniekiem skan nevis makā, bet joprojām tikai no politiķu mutēm.
No “točkas” līdz slepkavībai
Maiju Ļitvikovu sastopu policijā gaidām iecirkņa inspektoru. Viņas kaimiņu dzīvoklī tirgo nelegālo alkoholu. “Jau vairākas reizes biju policijā, inspektors mēģina kaut ko darīt, kādu brīdi ir miers, un tad atkal viss sākas no gala,” stāsta sirmā dāma.
Šī nav tikai viņas problēma. Pēc policijas datiem, valstī varētu darboties apmēram 1500 “točku”, un pērn policijas darbinieki veikuši 15 574 reidus nelegālā alkohola tirdzniecības vietās. Nelegālais alkohols velk līdzi citu noziegumu lavīnu, tai skaitā sadzīviskus skandālus un pat slepkavības.
Lai gan visas valdības runājušas par nepieciešamību apkarot nelegālā alkohola tirdzniecību, jūtamu rezultātu nav. 2004. gadā pieņemtais aizliegums naktīs tirgot grādīgos dzērienus par labu nācis “točku” saimniekiem un alkohola kontrabandistiem. Alkoholisma apkarošanas programma no 2005. līdz 2008. gadam nedarbojas, atzinusi arī Veselības ministrija – vienas slēgtas “točkas” vietā parādās divas jaunas.
Policija uzskata, ka sodu sistēmas darbu traucē tiesu izpildītāji, kas nepiedzen piespriestos sodus. “Pērn par nelegālā alkohola tirdzniecību sastādījām 50 administratīvo pārkāpumu protokolu. Nevienā soda naudas piedziņa nav veikta,” apgalvo Jelgavas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes priekšnieks Haralds Dauginovičs. Sistēmu vajadzētu mainīt, naudas sodu aizstājot ar piespiedu darbu vai ieslodzījumu, turklāt stingrāk kontrolēt nelegālā alkohola kontrabandas ceļus.
Noziedzības līmenis aug, policisti iet mazumā
No 2002. gada likumpārkāpumu skaits ik gadu palielinājies, nedaudz sarūkot pērnā gada pirmajos deviņos mēnešos. Grūti objektīvi secināt, vai pašlaik tas mazinās, jo pagājušā gada 1. oktobrī spēkā stājās jaunais Kriminālprocesa likums un mainījās noziegumu uzskaite, lietu ierosināšanas kārtība.
“Es nejūtos droši, it sevišķi vakaros. Man nolaupīja somiņu, māsai apzaga dzīvokli. Bērnus apdraud narkotikas. Kā stāsta dēls, tās tagad varot nopirkt vai jebkurā diskotēkā,” nobažījusies Elizabete Kārkliņa. Viņai taisnība – ar narkotikām saistīto noziegumu skaits kopš 2002. gada valstī gandrīz trīskāršojies – no 476 līdz 1141, un to ievešanas un realizācijas tīkls kļuvis starptautisks. Kundze uzskata, ka situāciju uzlabotu intensīvākas policijas patruļas nakts stundās, bet tām trūkst darbinieku.
Nesakārtotā likumdošana un zemās algas rosinājušas lielu kadru mainību un labāko darbinieku aiziešanu no iekšlietu sistēmas – Valsts policijā vien brīvas ir 1057 štata vienības, kas ir gandrīz 11 procentu no visa personālsastāva. Tikai pēc ilgas vilcināšanās valsts tagad atdod parādu iekšlietu darbiniekiem – izmaksā iekavētos atvaļinājumu un bērnu piedzimšanas pabalstus. Darba algas četru gadu laikā palielinātas apmēram par simts latiem, un nākamgad iekšlietu darbinieku maciņam klāt nāks vēl 60 latu, tomēr ministra Māra Gulbja solītā 400 latu alga ierindas darbiniekiem nav sasniegta. Trūkst tehniskā nodrošinājuma gan birojos, gan uz ielām. Tajā skaitā arī jaunu formas tērpu, tos šogad ir cerība saņemt vienīgi ugunsdzēsējiem.
“Par amata prestižu nevaram runāt, jo strādājam ar arhaiskiem datoriem, trūkst formas tērpu, bet pēc tiem vismaz vizuāli vērtē likuma sargu,” atzīst Dobeles pilsētas un rajona Policijas pārvaldes priekšniece Zenta Tretjaka.
Uz ceļiem drošāk
Toties priecāties var autobraucēji – satiksmes drošība uzlabojusies un samazinājusies iespēja uz ceļa sastapt dzērušu šoferi. Reģistrēto vieglo transportlīdzekļu skaits kopš 2002. gada palielinājies par 300 000 jeb divas reizes, bet transportlīdzekļu vadītāju skaits – pusotru reizi līdz gandrīz 700 000, tomēr negadījumu skaits turpina samazināties, atklāj Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktora vietnieks Jānis Kancēvičs. 2005. gadā reģistrētie 442 avārijās bojā gājušie ir vismazākais rādītājs Latvijā kopš 1970. gada.
Pagājušā gada nogalē veikti grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ieviešot ļoti bargus sodus par automašīnas vadīšanu dzērumā, arī reklāmas kampaņas palīdzējušas samazināt dzērumā notikušo avāriju skaitu no 1155 pērnā gada astoņos mēnešos līdz 671 tajā pašā laika periodā šogad. Arī reibumā braukušie šoferi aizturēti apmēram par 20 procentiem mazāk.
Ugunsdzēsēji – ātrāki un saudzīgāki
Kaut gan ekipējums ir slikts, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekiem (VUGD) ar profilaktiskiem pasākumiem izdevies samazināt ugunsgrēku skaitu. 2002. gadā vajadzēja izbraukt uz 11 620 ugunsgrēkiem, bet pērn to noticis gandrīz par trīs tūkstošiem mazāk. Tiesa, tie bijuši postošāki – pērn ugunsnelaimēs dzīvību zaudējuši par 40 cilvēkiem vairāk nekā gadu pirms tam. VUGD pārstāvji skaidro, ka vairāk to noticis dziļos laukos, kur grūti piekļūt, nav ūdens ņemšanas vietu un sakaru līdzekļu – kaimiņi nelaimi pamana, kad liesmu kūlis paceļas jau virs mājas, palīgu ierašanās prasa laiku, un bojā var aiziet vairāk negadījumā nonākušo.
Mācībām ar katru gadu piešķirts aizvien mazāk līdzekļu, tomēr glābēji centušies rast pašvaldību atbalstu, lai attīstītu savas iemaņas. Tas attaisnojies. VUGD darbiniekiem vidējo ugunsgrēku likvidācijas laiku no 73 minūtēm 2002. gadā izdevies samazināt līdz 59 minūtēm pērn.
“Biju pārsteigts. Ugunsgrēku nodzēsa, nesabojājot mēbeles un nenopludinot apakšējos kaimiņus,” pēc nelaimes atklāj Kārlis Vaidelots. Dzēsēji šajā gadījumā izmantoja putas, kas ir viens no pēdējo gadu uzlabojumiem VUGD tehniskajā nodrošinājumā un palīdzējis samazināt ugunsgrēku materiālo izdevumu apmēru.
Ko sola partijas
Tāpat kā šajā, arī nākamajā Saeimā neviena lielākā politiskā partija kā prioritāti nav izvirzījusi iekšlietas un visai mazu uzmanību savās priekšvēlēšanu programmās pievērš sabiedrības drošībai.
Tautas partija kā vienu no galvenajiem uzdevumiem definējusi ievērot policistu algu palielināšanas plānu.
“Jaunais laiks” sola apkarot kontrabandu un atjaunot sabiedrības ticību likumībai, taisnīgumam un tiesai, kā arī nodrošināt sabiedrību ar pieejamiem, profesionāliem un cienīgi atalgotiem policistiem.
Zaļo un Zemnieku savienība cīnīsies “pret valsts iestāžu politizāciju un to resursu izmantošanu partiju politisko mērķu sasniegšanai un konkurences mazināšanai”, īpaši nepieļaujot to prokuratūras, KNAB, SAB, policijas un tiesu darbā.
Apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” uzskata, ka svarīgi veicināt valsts un sabiedrības sadarbību, izskaužot ielu noziedzību, narkomāniju un tirdzniecību ar cilvēkiem. Jānovērš arī “starptautiskās noziedzības iekļūšana valstī”.
“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK programmā 9. Saeimas vēlēšanām nav atrodama neviena norāde, kas specifiski skartu sabiedrības drošību.
***
Plānotais vidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas
2007. gadā
Valsts policija 343 lati
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests 295 lati
Ieslodzījuma vietu pārvalde 345 lati
Avots: Iekšlietu ministrijas Koncepcija par darba samaksu
