Ja visu grib izdarīt pats, tad ir grūti. Nelielās saimniecības vienas, šķiet, Latvijā nav dzīvotspējīgas, īpaši reģionos, kur augsne ir sliktāka, tādēļ jāmāk kooperēties.
“Ja visu grib izdarīt pats, tad ir grūti. Nelielās saimniecības vienas, šķiet, Latvijā nav dzīvotspējīgas, īpaši reģionos, kur augsne ir sliktāka, tādēļ jāmāk kooperēties. Ja cilvēki zinoši savā jomā, ja prot remontēt tehniku un sadarboties, tad ar lauksaimniecību nopelnīt var,” pārliecināts Sidrabenes pagasta zemnieku saimniecības “Liepziedi” īpašnieks Gundars Liepa.
Gundars nu jau vairākus gadus sadarbojas ar brāļiem Andi un Lauri, kuriem netālu no “Liepziediem” ir savas zemnieku saimniecības. Visās trijās tiek audzētas līdzīgas kultūras, tādēļ tehnikas bāze ir kopīga. Tādējādi to vienkāršāk uzturēt un darbi sokas raitāk. “Vienalga, vai tā būtu sēja, kartupeļu vai cukurbiešu vākšana, darbi ir cits pēc cita, tādēļ nepieciešami vismaz trīs četri traktori, lai nesanāk bakstīšanās. Tehnoloģija ir būtiska,” saka Gundars.
No lopkopības uz laukkopību
Zemnieku saimniecība “Liepziedi” dibināta 1991. gadā, kad G.Liepa par pajām privatizēja fermu ar apmēram 50 govīm. Tolaik par katru lopu tika iedalīta noteikta zemes platība, un saimniecībai pienācās 110 hektāru. Ar katru gadu tā iespēju robežās tiek palielināta, un pašlaik “Liepziedu” īpašnieks apsaimnieko mazliet vairāk nekā 400 hektāru, savukārt agrākā ferma un tai piegulošās ēkas tiek izmantotas kā noliktavas. Piemēram, skābbarības tranšejas pārveidotas par šķūņiem, kur novietot tehniku un nokultos graudus, bet citās telpās šķiro kartupeļus.
“Ar lopkopību nodarbojos kādus pirmos sešus gadus. Tad pienam bija ļoti zema cena, taču prasības auga. Šķita aplami vecajās fermas telpās iebūvēt jaunu slaukšanas iekārtu, tādēļ lopus pārdevu un izšķīros par labu laukkopībai,” G.Liepa stāsta, ka tolaik alternatīva lopkopībai bija cukurbiešu audzēšana. Iegādāta attiecīga tehnika, un agrākās ganības pielāgotas laukkopībai.
Lauksaimniecībā vienu gadu kāda kultūra nes peļņu, citu – zaudējumus. Ar to jārēķinās, tādēļ “Liepziedos” lielākās platības aizņem cukurbietes, graudi un rapsis, bet pāris hektāros katru gadu tiek stādīti kartupeļi. G.Liepa neslēpj – piemēram, šajā gadā sausuma dēļ nepadevās vasaras rapsis. “Balandai sausā vasara netraucēja, savukārt herbicīds neiedarbojās. Rapsis arī krietni izbira zemē, turklāt augustā, tieši kulšanas laikā, bija mitrs. Līdz ar to ieskaites svarā man iedeva tikai 700 kilogramu no hektāra. Vasaras rapsis bija iesēts 60 hektāros,” “Liepziedu” īpašnieks zaudējumus no šīs kultūras savā saimniecībā šogad lēš septiņu astoņu tūkstošu apmērā.
Ekonomiski (ne)izdevīgās cukurbietes
Cukurbietes G.Liepas saimniecībā aizņem 145 hektārus. Paredzēts nodot 1200 tonnu. Par laimi, pavasarī iesēts ar rezervi, tādēļ paredzēto kvotu varēs izpildīt. Saimnieks stāsta, ka cukurbietes pāris hektāros, īpaši, kur smilšaināka augsne, karstuma dēļ nomelnēja un neizauga, taču lielākoties padevušās labas, un tās sāks vākt jau šonedēļ. Dienā uz cukurfabriku plānots aizvest ap 100 tonnu saldo sakņu. Gan biešu vākšanas tehnika, gan transports ir pašu, turklāt šogad iegādāta jauna lielāka piekabe. Cukurbietes audzē arī Gundara brāļu saimniecībās, un “Liepziedu” saimnieks atkal uzteic kooperēšanās priekšrocības. “Katram atsevišķi iegādāties un uzturēt speciālos agregātus, ja cukurbietes tiek audzētas pāris hektāros, nerentējas, tādēļ izmantojam kopīgo tehnikas bāzi, ko visi arī uzturam,” G.Liepa atklāj, ka ar biešu vākšanu, pārtīrīšanu un transportēšanu brāļi tiek galā, algojot tikai vienu strādnieku. Viņš atzīst – laukos grūti atrast sezonas darbiniekus. Daudzi degradējušies alkohola dēļ, un tehnika ir pārāk dārga, lai to uzticētu cilvēkiem, uz kuriem nevar paļauties.
“Liepziedu” īpašnieks spriež, ka līdz šim audzēt cukurbietes bija ekonomiski izdevīgi. Kā būs turpmāk – grūti pateikt, taču skaidrs, ka pašreizējā cena ir nepieņemama. “Pirms četriem gadiem par tonnu cukurbiešu ar visām piemaksām saņēmām apmēram 22 latus plus PVN, tagad atkal atgriežamies pie šīs pašas cenas, taču nesamērīgi augušas izejvielu izmaksas – piemēram, agrāk degviela maksāja ap 30 santīmu, tagad uz pusi vairāk, agrāk slāpekli iegādājāmies par 65 latiem, tagad tas jāpērk par 150. Un var rasties situācija, ka audzēt ziemas rapsi kļūst izdevīgāk,” šaubas par cukura nozares izdevīgumu pamato G.Liepa. Tas arī ir galvenais iemesls, kādēļ netiek iegādāta jauna biešu vākšanas tehnika. “Ar tehniku stāvam uz vietas un remontējam savu veco “zelta būri”, jo nezinām, vai būs, kur to izmantot. Protams, vajadzētu jaunāku, bet vai ir vērts?” saimnieks neslēpj neziņu.
Taču G.Liepa pārliecināts – izdevīguma ziņā alternatīva cukurbietēm varētu būt ziemas rapsis.
Laika apstākļu ietekme ir jūtama
Parasti zemnieki laukus steidza apsēt ap 15. augustu, taču laika apstākļu tendences diktē citus noteikumus. “Šogad ziemas rapsi iesējām ap 20. augustu, nevis, kā ierasts, agrāk. Izskatās, ka tas pārziemos labi, jo nav pārāk strauji saaudzis,” apmierināts ir G.Liepa.
Sausā vasara vidēji par tonnu no hektāra šogad saimniecībā samazināja graudu ražu. “Izdevīgāk, protams, nokult sausus graudus, nevis novākt mitrus un pēc tam tos žāvēt, tādēļ šogad iegādājāmies vēl vienu kombainu,” “Liepziedu” īpašnieks ir gandarīts, ka graudus nokult paguvis saulainajās dienās. Taču citāda situācija izvērsusies ar kartupeļu vākšanu.
“Augusts bija mitrs, un, baidoties no lietus, šogad kartupeļus sākām vākt agrāk, taču sākās ļoti silts laiks, līdz ar to apcirkņos sabērtie ātrāk bojājas, un nevar paspēt tos pārlasīt un realizēt,” G.Liepa teic – lai gan novākts par vidēji 10 tonnām mazāk, kopumā raža ir normāla. Smilšainākā augsnē gan pārsvarā izauguši mazie un vidējie kartupeļi, bet melnzemē stādītie augustā saņēmās. Turklāt pašlaik kartupeļu cena ir kāpusi, un vairumā tos iespējams nodot par 15 santīmiem.
“Liepziedu” saimnieks atklāj, ka oktobrī gaidāms grūtākais darbs – šķirošana. Tas, lai saglabātu kartupeļu kvalitāti, tiek darīts ar rokām, un tupeņus tirgo pakāpeniski visu ziemu.
G.Liepa atklāj, ka vienu gadu izmantojis apdrošināšanas iespēju, taču tam nav redzējis jēgu. “Kā var precīzi izvērtēt, piemēram, sausuma vai krusas radītos ražas zudumus?! Es nevaru pateikt – man zudumi ir tik un tik, jo vajadzēja izaugt tik un tik. Apdrošinātāji zudumus nosaka citādi,” pieredzē dalās zemnieks.
Taču lauksaimniecībai nelabvēlīgie laika apstākļi zaudējumus šogad nesuši ne vienai vien saimniecībai, un daudzām gandrīz vienīgā cerība “savilkt galus” ir iespējamās kompensācijas. “Manuprāt, to sadalījums ir mazliet nepārdomāts. Būtu godīgi, ja sausuma kompensācijas izmaksātu tikai par vasaras kultūrām, taču ir ļoti grūti izveidot precīzu sistēmu, lai apmierināti būtu visi. Varbūt tās vajadzēja piešķirt saimniekiem, kam graudi “aizgāja” lopkopībai, lai gan to, protams, ir grūti izšķirt,” “Liepziedu” īpašnieks arī pieļauj, ka par zudumiem dārzeņu platībām paredzēts piešķirt vairāk, nekā vajadzētu. Taču būs labi, ja kompensācijas vispār izmaksās.
Runājot par gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, G.Liepa vien piebilst – gribētos, lai jaunā valdība būtu saprātīga un stabila, vairāk pievērstos ražojošajam sektoram, jo galu galā arī lauksaimniecība būtiski papildina valsts budžetu.
Dēliem audzina atbildību
“Liepziedu” īpašnieks savulaik bijis agronoms paju sabiedrībā “Salgale”, un pieredze viņam krietni palīdzējusi tagad vadīt savu saimniecību. Arī dēliem viņš māca atbildību. Jaunākajam Matīsam ir četri gadi, bet vecākais Ermīns mācās “Turībā” un brīvajās dienās palīdz saimniecībā. “Tas, vai dēls paliks “Liepziedos”, atkarīgs no viņa, taču Ermīns zina – ja nodošu saimniecību, tas būs par noteiktu summu, lai viņš uz saviem pleciem izjustu smagumu, ko ir uzņēmies. Varu tikai mazliet palīdzēt, jo nedrīkst uzdāvināt par daudz. Tas var kaitēt,” G.Liepa pārliecināts – lai izveidotos par cilvēku, kas spēj un prot vadīt, jāiziet cauri visiem posmiem un jāsāk ar melnajiem darbiem, lai vienkāršāk būtu izprast, ko prasīt no padotajiem. Gundara sieva Ina strādā algotu darbu un pašlaik arī studē, bet saimniecībā viņas pārziņā ir paveikt lietas, kas atvieglo grāmatvedes Dainas darbu.
“Nevienu mirkli neesmu nožēlojis savu izvēli kļūt par zemnieku. Lauksaimniecība, protams, veselību pabojājusi, taču nākotnē raugos optimistiski,” saka G.Liepa. Šo gadu laikā “Liepziedos” realizēti divi projekti, un par ES struktūrfondu līdzekļiem iegādāts pāris tehnikas vienību. Saimnieks iedrošina – mutē nevienam neieliks, tādēļ pašam jāizmanto visas piedāvātās iespējas.
