15 gados kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas izglītības un zinātnes vadības grožus savās rokās turējuši 13 ministru, no tiem četri 8. Saeimas laikā.
15 gados kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas izglītības un zinātnes vadības grožus savās rokās turējuši 13 ministru, no tiem četri 8. Saeimas laikā. Kaut gan pēdējā gadā sāka iezīmēties pozitīvas pārmaiņas, tomēr izglītības sistēmu izvilkt no krīzes pagaidām nevienam nav izdevies.
Ieilgušās krīzes iemesli ir vairāki. Deviņdesmitajos gados nepārdomāti sāktā skolu reforma – vecāko klašu skolēniem mācību priekšmetus atļāva apgūt pēc izvēles principa, atcelta mutisko atbilžu vērtēšana ar atzīmi un iedibināta pāreja uz ieskaišu sistēmu, turklāt pēc vienota standarta izstrādāto mācību grāmatu vietā ieviesti dažnedažādi eksperimentālie mācību līdzekļi, kas bērnu uztverei ir pārāk sarežģīti.
Diemžēl Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vārds aizvadītajos četros gados nereti locīts saistībā ar skandāliem – aizdomīgiem nekustamā īpašuma darījumiem, tikko arī korupcijas gadījumu, jo aizdomās par 80 000 latu kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs aizturējis IZM valsts sekretāra pienākumu izpildītāju Andreju Cini (JL) un Rīgas Valsts tehnikuma direktoru un Saeimas deputāta kandidātu Daini Marku (TP). Neilgi pēc tam, kad ziņas par amatpersonu aizturēšanu nāca atklātībā, JL valde izslēdza Cini no partijas, viņš arī atstādināts no amata. A.Cinis ir augstākā izpildvaras amatpersona, kas Latvijā jebkad turēta aizdomās par kukuļņemšanu. Savukārt no amata atstādinātā IZM valsts sekretāre Kristīne Jarinovska iesniegusi civilprasību tiesā, pieprasot izglītības ministrei Baibai Rivžai (ZZS) publiski atsaukt nepatiesās godu un cieņu aizskarošās ziņas par viņu, kā arī piedzīt finansiālo kompensāciju lata apmērā. Visi šie notikumi liek sabiedrībai aizdomāties, ka ministrija ir vairāk aizņemta ar citām lietām, nevis izglītības kvalitātes celšanu.
Saldais solījumu sīrups
Kādus gan uzlabojumus izglītībā pirms 8. Saeimas vēlēšanām solīja partijas, kas bijušas pie varas pēdējos četrus gadus? Tautas partija, kuras pārstāvis Aigars Kalvītis vada pašreizējo valdību, plānoja turpināt skolu ēku siltināšanas un remontu projektu un četru gadu laikā palielināt pedagogu algas par 50 procentiem. Premjers Indulis Emsis un pašreizējā izglītības ministre B.Rivža ir tie, no kuriem prasīt atbildību par Zaļo un Zemnieku savienības solījumiem cīnīties par lauku skolu saglabāšanu un modernizēšanu, kā arī par pedagogu un augstskolu pasniedzēju algu sistemātisku paaugstināšanu. “Jaunais laiks”, kura pārstāvji Kārlis Šadurskis un Ina Druviete vadīja izglītības jomu vairāk nekā divarpus gadu, savulaik vēlētājiem apsolīja, ka viņu bērni iegūs labu izglītību neatkarīgi no vecāku ienākumiem, ka atrisinās skolu neapmeklējošo bērnu problēmu un pedagogu saimi papildinās jauni profesionāli speciālisti. Savukārt Latvijas Pirmajai partijai ministra Jura Radzeviča personā bija iespēja nepilnu gadu veicināt tādas izglītības sistēmas attīstību, kas spētu sagatavot vietējam un starptautiskajam darba tirgum atbilstošus kadrus un veltīt īpašu uzmanību profesionālās izglītības kvalitātes celšanai, kā teikts partijas pirmsvēlēšanu programmā.
Daudzi solījumi apkopoti valdības deklarācijas izglītības sadaļā: nodrošināt mūsdienīgu, kvalitatīvu izglītību, kas atbilst Latvijas un starptautiskā darba tirgus prasībām; uzlabot izglītības saturu; vidējo izglītību noteikt kā obligātu; īstenot visu valsts un pašvaldību izglītības iestāžu informatizāciju; nodrošināt pedagogu tālākizglītību; izstrādāt pedagogu algu palielināšanas sistēmu; turpināt skolu ēku energoefektivitātes uzlabošanas atbalstu.
Skolotāji saņem algas pielikumu
Saskaņā ar ieplānoto izstrādāts 20 pamatizglītības standartu, un, sākot ar 2005. gada 1. septembri, tie sākti īstenot. Ieviesti centralizētie eksāmeni vidusskolu absolventiem 15 mācību priekšmetos, apstiprināta ES līdzfinansēta programma vidējās izglītības kvalitātes uzlabošanai dabaszinātnēs, matemātikā un tehnoloģiju zinātnēs. Vērtējot padarīto, izglītības ministre B.Rivža uzsver, ka izdevies pieņemt lēmumu par pedagogu algu palielināšanu, izstrādāt likumprojektu par augstāko izglītību. Izglītības attīstības koncepcija 2007. – 2013. gadam paredz ieviest skolotāja palīga amatu, attīstīt pedagogu tālākizglītības sistēmu, uzlabot mācību materiālo bāzi, kas arī ļaus paaugstināt izglītības kvalitāti.
Raizes ministrei sagādā tas, ka mācību grāmatu saturs dabaszinībās un eksaktajos priekšmetos kļūst arvien komplicētāks, un jāturpina darbs pie to kvalitātes uzlabošanas.
Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Astrīda Herbaceviča kā pozitīvu soli ministrijas darbībā min sociālo dialogu, tādējādi izdevās panākt būtisku algu palielināšanu izglītības darbiniekiem, līdz ar to novēršot streiku. Par trūkumu viņa uzskata pārlieku stingrās prasības pret pedagogu izglītību un kvalifikāciju, kā dēļ daudzi pieredzējuši speciālisti bija spiesti aiziet no darba, tā radot kadru deficītu. 2005. gadā no izglītības iestādēm aizgāja 1002 pedagogi, bet darbu sāka tikai 170 jauno speciālistu.
Izglītības attīstības centra direktore Irēna Freimane augstu novērtē pamatizglītības satura reformu un izglītības standartu izstrādi, kuru ieviešana uzlabos mācību kvalitāti, ja vien pedagogi tiks apmācīti darbam ar tiem. I.Freimane pozitīvi vērtē arī 2004. gadā sākto mazākumtautību skolu reformu:
“Bilingvālajai izglītībai ir plusi. Izglītības ministrijai vajadzētu to ieviest arī latviešu skolās, kā to savulaik ierosināja Ina Druviete. Vājo valodas zināšanu dēļ patlaban absolventu sagatavotības līmenis neatbilst darba devēju prasībām, tāpēc latviešu jauniešiem rodas grūtības darba tirgū.”
Kā mīnusu ministrijas darbā I.Freimane nosauc birokrātisko sistēmu, kas traucē no ES fondiem saņemt projektu īstenošanai piešķirtos līdzekļus.
Savukārt eksakto zinātņu un ar tām saistītā biznesa pārstāvji ļoti kritiski vērtē eksaktās izglītības kvalitāti. Latvijas Elektronikas un elektrotehnikas rūpniecības asociācijas (LEtERA) valdes loceklis Normunds Bergs norādījis, ka elektronikas inženieru piedāvājums Latvijā sedz tikai 30 procentu no pieprasītā speciālistu skaita un nākamajos gados tas vēl būtiski samazināsies. Viens no iemesliem ir akūtais fizikas skolotāju trūkums, sliktais mācību kabinetu nodrošinājums. Latvijas Fizikas skolotāju asociācijas prezidente Biruta Šķēle ir vēl skarbāka – viņasprāt, astotajā un devītajā klasē veidojas skolēnu analfabētisms fizikā, jo laboratorijās nav ar ko strādāt.
Vispārējā izglītība nav visiem
Joprojām Latvijā nav atrisināts jautājums par bērniem, kas neapmeklē skolu. Pēc ministrijas datiem, 2005. gadā no 370 tūkstošiem bērnu un jauniešu obligātajā izglītības vecumā apmēram 20 tūkstoši jeb 5,6 procenti nemācījās un apmēram 5 procenti jauniešu neturpināja mācības pēc pamatizglītības iegūšanas. Parasti tie ir bērni, kas nāk no nelabvēlīgām ģimenēm vai sociāli izolētām iedzīvotāju grupām. Pēdējo gadu laikā skolu neapmeklējošo “armiju” papildina bez uzraudzības atstātie jeb tā sauktie “Īrijas bērni”. Bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainārs Baštiks uzskata, ka šo problēmu var atrisināt, tikai sadarbojoties visām sociālās jomas ministrijām, taču Izglītības ministrija neesot paudusi ieinteresētību.
Izglītības pieejamību mazina arī skolas gaitu augošās izmaksas. Valsts pasūtījuma ietvaros izdotās mācību grāmatas ar katru gadu kļūst dārgākas. Vēl 2003. gadā viena mācību līdzekļa vidējā cena bija divi trīs lati, pašlaik jau divreiz vairāk. Izglītības ministres padomniece komunikācijas jautājumos Agnese Korbe informē, ka ik gadu palielinās summa, ko skolām piešķir mācību grāmatu iegādei, un šajā mācību gadā tam izlietots pusmiljons latu, kas ir, 3,77 lati gadā uz vienu skolēnu. Diemžēl tas ir daudz par maz. Ja nebūtu pašvaldību palīdzības skolu bibliotēku mācību fonda papildināšanā (piemēram, Jelgavas Dome grāmatu iegādei šogad piešķīrusi
71 000 latu), mācību grāmatu komplekts vecāko klašu skolēna vecākiem izmaksātu 70 – 90 latu.
Šai valdībai nav izdevies izpildīt arī solījumu par obligātu vidējo izglītību. 7. septembrī Saeimas deputāti noraidīja Kārļa Šadurska ierosinājumu šādu prasību ietvert profesionālās izglītības likumā. Deputāti sprieda, ka šim solim vēl nopietni jāsagatavojas.
Kļūdas labosim 9. Saeimā?
Pašreizējās izglītības ministres B.Rivžas pārstāvētā ZZS priekšvēlēšanu programmā sola arī 9. Saeimā īpašu uzmanību veltīt izglītībai – atbalstīt finansējuma paaugstināšanu skolām, būtiski palielināt budžeta vietu skaitu augstskolās atbilstoši darba tirgus pieprasījumam, strādāt, lai bērnudārzos un skolās uzlabotos latviešu valodas un svešvalodu mācīšanās kvalitāte.
Tautas partija kā vienu no saviem galvenajiem uzdevumiem izvirza nodrošināt, lai arī 9. Saeimas laikā valdība īstenotu ar arodbiedrībām saskaņoto skolotāju algu palielināšanas plānu.
Šim nodomam uzticīgs ir arī “Jaunais laiks”, kas sola palielināt pedagogu algas un finansējumu izglītībai. Vidējo izglītību šī partija vairs nevēlas ieviest kā obligātu, bet padarīt par normu (“vidējo izglītību – astoņiem no desmit jauniešiem!”), vienlaikus atjaunojot arī arodskolu programmas un nodrošinot tajās mūsdienīgu mācību vidi.
LPP sola īpaši atbalstīt profesionālo izglītību reģionos.
Konkrētāki ir TB/LNNK politiķi – viņi savā programmā sola pāriet uz mācībām tikai latviešu valodā mazākumtautību skolās, neapliekamos izdevumus par izglītību palielināt tā, lai studiju maksa Latvijas augstskolā netiktu aplikta ar nodokli, un izveidot valsts fondētu finansējumu ar vecāku līdzmaksājumiem bērnu mācību sākšanai vispārizglītojošā mācību iestādē un augstskolā.
PCTVL gan iestājas par obligātu vidējo izglītību, turklāt krievu valodu prasa lietot līdzās latviešu valodai visu līmeņu izglītības sistēmā un katras mācību iestādes pašpārvaldei ļaut izvēlēties mācību modeļus un valodu. Turklāt PCTVL izdevumus izglītībai vēlas ne mazākus par trīs procentiem no IKP un no 2015. gada – bezmaksas augstāko izglītību.
***
Iepriecina
– Apstiprināts pedagogu algu palielināšanas plāns, ar šā gada 1. septembri pielikums ir 50 latu mēnesī un nākamgad tikpat
– Turpinās skolu energoefektivitātes paaugstināšanas projekti – kopš 2003. gada atbalstīti 298 projekti par kopējo summu 29,8 miljoni latu
– Ministrija izveidojusi izglītības satura un kvalitātes vērtēšanas komisijas
Uztrauc
– Kopš 2002. gada Latvijā likvidēta 41 skola
– Katastrofāli trūkst fizikas, ķīmijas, svešvalodu un pirmsskolas pedagogu
– Mācību grāmatas ir dārgas un nekvalitatīvas – ar kļūdām un sarežģītu satura izklāstu.
