Daudziem šķiet, ka smēķēšana no visām atkarībām ir mazākais ļaunums.
Daudziem šķiet, ka smēķēšana no visām atkarībām ir mazākais ļaunums. Taču tā dara lielu postu pašiem pīpmaņiem un arī apkārtējiem. Gadā no šā netikuma izraisītajām sekām Latvijā mirst ap 5,5 tūkstoši cilvēku. Pēdējie pētījumi liecina, ka cilvēkiem, kas dzīvo kopā ar smēķētāju, par 20 – 30 procentiem palielinās risks saslimt ar vēzi vai kādu sirds kaiti.
Akcijā “Par dzīvi bez tabakas”, kas 20. septembrī norisinājās Jelgavā Raiņa parkā, jaunieši tika aicināti pārbaudīt sava organisma piesārņotību ar tvana gāzi, kas veidojas smēķējot. Priecē, ka lielākajai daļai akcijas dalībnieku CO jeb oglekļa monoksīda daudzums izelpā bija pieļaujamo normu robežās. Taču “Ziņas” novēroja, ka jauniešu vidū bija arī tādi, kas nekautrējas vilkt dūmu ne skolotāju, ne citu pieaugušo, ne arī nesmēķētāju tuvumā. Cilvēkam, kas to nedara, grūti saprast, vai tā ir nekulturālība, “stils” vai nekaunība. Bet puiši, šķiet, demonstrē, ka jūtas lepni un nevainīgi. Piedāvājam ieskatu sarunā ar dažiem akcijas dalībniekiem – pīpmaņiem un nesmēķētājiem –, kā arī mediķu komentārus.
Vispirms dara un tad domā
Jānis, 17 gadu:
Smēķēju divus gadus. Sāku kompānijas pēc, jo iepatikās process. Klasē esam tikai pieci, kas smēķē, – trīs zēni un divas meitenes. Divās dienās izsmēķēju aptuveni paciņu cigarešu vai nedaudz mazāk. Vecāki to zina. Cigaretes pērku par pusdienām paredzēto naudu. Saprotu, ka tas ir neveselīgi, īpaši nepatīk, ka smēķē meitenes, viņas taču kādreiz būs mātes. Kuram bērnam gribas slimu mammu? Arī pats ceru saņemties un atmest smēķēšanu. Pagaidām nesanāk.
Max, 17 gadu:
Smēķēt sāku pirms trim gadiem, kad manā dzīvē notika smags negadījums. Ieslīgu dziļā depresijā, to pārdzīvojot, sāku pīpēt. Pārliecinājos, ka tādās situācijās cigaretes var glābt cilvēku, tās nomierina, un nerodas citas daudz ļaunākas domas. Pozitīvi vērtēju smēķēšanas ierobežojumus sabiedriskās vietās, īpaši telpās, arī man ir patīkamāk sēdēt, ja gaiss ir svaigs. Dienā izpīpēju vidēji 15 – 20 cigarešu (paciņā ir 20). Vecāki zina, ka smēķēju, bet neatbalsta. Esmu prātojis atmest, gribu to izdarīt, bet laikam šo nodomu varētu īstenot tikai meitenes dēļ…
Krista, 12. klases skolniece:
Esmu spiesta būt pasīvā smēķētāja, jo parasti apkārt daudzi pīpē, arī šeit, akcijā, ir daudz smēķētāju. Man riebjas pīpmaņi un tas, ka pret manu gribu esmu spiesta būt pasīvā smēķētāja. Mūsdienās jau tā ir daudz neizbēgamu faktoru, kas bojā veselību, tāpēc labprātīgi tos vēl vairāk pastiprināt neesmu ar mieru. Nekad nebojātu veselību tādu draņķu dēļ. Uzskatu, ka skolās (arī mūsu Spīdolas ģimnāzijā) pārāk maz runā par smēķēšanas kaitīgumu un tās izraisītajām sekām.
Zoja Miščenko, pensionēta skolotāja:
Šādas akcijas jārīko biežāk, lai jaunieši beidzot sāk domāt. Esmu strādājusi par skolotāju un zinu, ka bērni pīpē jau no 4. klases. Protams, skolā par to runājam, bet domāju, ka visvairāk tas atkarīgs no audzināšanas ģimenē. Dzīvoju pretī vakarskolai un redzu, ka tur ļoti daudz meiteņu smēķē. Tas mani satrauc. Atzīstos, ka esmu pamēģinājusi, kā “garšo” cigarete, bet man kļuva slikti, un vairs neatkārtoju. Bija arī bēdīgs gadījums – vienai manai draudzenei – regulārai smēķētājai – piedzima nedzīvs bērniņš.
Jāpaaugstina cenas
Narkologs Jānis Caunītis akcijas dalībniekiem stāstīja par smēķēšanas ietekmi uz cilvēka organismu.
“Smēķēšanas dēļ organisms neražo tik nepieciešamos sarkanos asinsķermenīšus un ir traucēta skābekļa piegāde smadzenēm. Līdz ar to smēķētājs ir kā pastāvīgā smogā. 2002. gadā veiktajā starptautiskajā pētījumā secināts, ka vidēji 38 procenti jauniešu smēķē. Aptuveni tādus pašus rezultātus sniedz citi pētījumi. Pašlaik redzam, ka smēķēšana samazinājusies puišu vidū, diemžēl starp meitenēm ne. Domāju, sava vaina jāuzņemas arī masveida reklāmas kampaņām, ko redzam gan ielās, gan dažādos izdevumos, filmās un tamlīdzīgi. Manuprāt, vienīgais mehānisms, kas “nostrādātu” jauniešu auditorijā, ir paaugstināt cenas tabakas izstrādājumiem. Tādējādi mazinātos pirktspēja un arī smēķēšana jauniešu vidū. Citi pasākumi nebūs efektīvi. Latvijā ir vislētākie tabakas izstrādājumi Eiropas Savienībā. Pat Rumānijā un Bulgārijā, kas vēl nav ES dalībvalstis, tabakas cenas ir daudz augstākas.”
Beidzot smēķēt līdz 30 gadu vecumam, cilvēka veselība vēl var atgriezties pilnīgi normālā līmenī, taču narkologs atgādina, ka ar katru gadu pīpēšanu atmest grūtāk. Skolās veselības mācības stundās par to būtu vairāk jārunā, bet svarīgākais, lai ikvienā izglītības iestādē tiktu izstrādāta sava politika, kā stāstīt bērniem par atkarībām, tostarp smēķēšanu.
Pīpējošo mammu upuri
Jelgavas rajona poliklīnikas ārste rezidente ginekoloģijā Jolanta Pujāte norāda – lai gan par smēķēšanas kaitīgumu zināms arvien vairāk, daudzas sievietes turpina to darīt, un katru dienu kāda jauna meitene pievēršas šim netikumam. Taču kā tiešā, tā arī pasīvā smēķēšana atstāj ļoti negatīvu iespaidu uz cilvēka reproduktīvo veselību. Viskaitīgākais ir oglekļa monoksīds (CO) un nikotīns, taču ir vēl četri tūkstoši citu ķīmisko vielu, ko cilvēks ieelpo, smēķējot vai esot pasīvais smēķētājs.
“Pusaudža vecumā, kad grūtniecību vēl neplāno, smēķēšana liekas nekaitīga nodarbe, taču jau šajā laikā cigarešu sastāvā esošās vielas atstāj kaitīgu ietekmi uz olnīcām. Sievietēm smēķētājām ir palielināts neauglības risks. Palikt stāvoklī ir daudz grūtāk nekā nesmēķētājām. Pierādīts, ka sievietēm, kuras izsmēķē 16 – 20 cigarešu dienā, iespēja palikt stāvoklī gada laikā samazinās līdz 40 procentiem,” norāda ginekoloģe.
Smēķējot grūtniecības laikā, veselības traucējumi var būt kā mātei, tā bērnam. Jo vairāk sieviete smēķē, jo sagaidāmas lielākas veselības problēmas:
– komplikācijas grūtniecības laikā,
– priekšlaicīgas dzemdības,
– jaundzimušais ar mazu svaru,
– bērns piedzimst nedzīvs,
– trīs reizes lielāks jaundzimušā pēkšņas nāves risks (ASV ik gadu iet bojā ap 300 000 jaundzimušo, kam par iemeslu ir mazs svars),
– bērniem, kas dzimuši priekšlaicīgi vai ar mazu svaru, biežāk novēro gan fiziskās, gan garīgās attīstības aizkavēšanos.
“Ja vecāki (radinieki) smēķē jaundzimušā klātbūtnē, bērnam daudz biežāk novēro bronhītu, pneimoniju, vidusauss iekaisumu, astmu. Arī šajā periodā ir palielināts pēkšņas nāves risks (skat. diagrammu).
“Grūtniecēm, kuras smēķē, daudz biežāk novēro nepareizu placentas piestiprināšanos dzemdes dobumā (tā aizsedz dzemdes kakla kanālu), līdz ar to dzemdības nevar notikt pa dabīgiem to ceļiem un situāciju nākas risināt ar operāciju (ķeizargriezienu). Biežāk novēro placentas priekšlaicīgu atslāņošanos, tādējādi iespējamas priekšlaicīgas dzemdības, dzimis nedzīvs bērns vai jaundzimušā nāve. Bieži gadās, ka priekšlaicīgi noplūst augļūdeņi,” skaidro J.Pujāte un norāda, ka nikotīns veicina nabassaites un dzemdes asinsvadu spazmas, līdz ar to bērniņš mātes miesās nesaņem pietiekami daudz skābekļa un barības vielu – rodas augļa attīstības traucējumi. Smēķēšana grūtniecības laikā negatīvi ietekmē arī mazuļa plaušu funkcijas.
Kaitīgās ķīmiskās vielas izdalās arī ar mātes pienu. To ietekmē samazinās piena daudzums un kvalitāte. Smēķējošām sievietēm līdz četrām reizēm lielāks risks iestāties ārpusdzemdes grūtniecībai.
Smēķēšana ir arī viena no kontrindikācijām hormonālo kontraceptīvo līdzekļu lietošanai, jo ievērojami paaugstina sirds un asinsvadu saslimšanas, trombu veidošanās, infarkta un insulta rašanās risku. Sievietēm, kas smēķē, biežāk attīstās dzemdes kakla vēzis. Tas veicina novecošanos, ātrāk iestājas menopauze.
Vīriešiem smēķētājiem daudz biežāk novēro neauglības problēmas un spermas kvalitātes samazināšanos. Nikotīns un citas ķīmiskās vielas, kas ir cigarešu sastāvā, var radīt arī gēnu mutācijas, tās savukārt ir spontāna aborta vai citu grūtniecību patoloģiju iemesls.
Ļausim mūsu bērniem piedzimt veseliem!
