Kad līdz vēlēšanām palikušas skaitītas dienas, arvien vairāk cilvēku uzdod sev jautājumu, par ko balsot. Līdz šim publiskajā telpā dzirdētas tikai divas alternatīvas – iet un izvēlēties «mazāko ļaunumu» vai arī neiet vēlēt.
Kad līdz vēlēšanām palikušas skaitītas dienas, arvien vairāk cilvēku uzdod sev jautājumu, par ko balsot. Līdz šim publiskajā telpā dzirdētas tikai divas alternatīvas – iet un izvēlēties “mazāko ļaunumu” vai arī neiet vēlēt. Taču demokrātija ir demokrātija, arī tāpēc, ka nereti ir vairāk par divām alternatīvām.
Partiju pārstāvji televīzijas ekrānos, laikrakstu lapās un radio ēterā aicina balsot par viņiem, jo tieši viņi izdarījuši visvairāk, vislabāk, vispareizāk. Tajā pašā laikā plašsaziņas līdzekļi un ekspertīzi monopolizējušas sabiedriskās organizācijas aktīvi kritizē un vētī partijas, programmas un kandidātus, norādīdami uz trūkumiem, populismu, politiķu nedarbiem un tā tālāk. Tad nu vēlētājs apjūk. Kam ticēt un kam – nē? Labie darbi tomēr nav tik labi – ekonomikas izaugsme ir, bet arī inflācija jūtama, skolotājiem algas paaugstina, bet kāpēc tās nepalielina, piemēram, Meža dienesta darbiniekiem – tur sievietēm gados vasaras peklē jādodas dzēst meža ugunsgrēkus! Kā arī daudzas citas neizskaidrojamas (vai vismaz nesaprotamas) lietas, kas izvēli 7. oktobrī neatvieglo. Uz vēlēšanām jāiet, jo tas ir efektīvākais veids, kā kontrolēt politiķus. Tāpēc viedokli, ka tajās labāk nepiedalīties, neatbalstu. Nekomentēšu arī gadījumus, kad cilvēks dodas uz vēlēšanu iecirkni ar skaidri formulētu un pamatotu ideju, par ko balsot. Tas ir tikai apsveicami.
Taču bieži dzirdams, ka iet uz vēlēšanām ir bezjēdzīgi, nekas nemainīsies, nav par ko vēlēt, visas partijas ir sasmērējušās un nav vēlētāju uzticības cienīgas. Daži teic, ka labprāt no vairākiem sarakstiem izveidotu vienu ideālmodeli vai vismaz atlasītu sev tīkamākos kandidātus. Šāda iespēja pastāv, lai arī nav noteikta normatīvajos aktos. Tomēr tāds variants nav mazāk demokrātisks par savas balss atdošanu sev tīkamai politiskajai partijai vai nepiedalīšanos vēlēšanās. Demokrātiskā sistēma piedāvā alternatīvas.
Ja šķiet, ka visi politiķi ir nelieši, zagļi un krāpnieki, vēlētājs urnā var iemest tukšu biļetenu. Piekrītu, tāds nav derīgs, taču vai tāpēc mazāk ietekmīgs, īpaši, ja aploksne atstāta tukša ar nodomu? Šādu izvēli varētu saukt par protesta balsojumu – līdzšinējā politiķu darbība nav apmierinoša, netiek piedāvāts pietiekams problēmu risinājums vai arī, kas, manuprāt, tuvāk atbilst Latvijas situācijai, izpildītāju sastāvs ir tālu no vēlamā. Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā atrodama instrukcija, kurā teikts, ka tukšās vēlēšanu aploksnes uzskaita atsevišķi. Tādēļ aplami būtu domāt, ka balss ies zudumā, jo neviens neņems vērā tukšu aploksni. Daudz kas atkarīgs arī no interpretācijas. Kad to aplokšņu skaits sasniegs “kritisko masu”, neviens neapgalvos, ka tā bijusi tikai vēlētāja neveiklība vai prāta trūkums. Šī ir trešā alternatīva, un tai varētu būt ļoti liela nozīme.
Tiem, kas nav tik pesimistiski attiecībā uz politiķiem, pastāv iespēja vēlēšanu aploksnē ielikt vairākus sarakstus. Atkal būs taisnība tiem, kas teiks, ka šāds biļetens nav derīgs. Taču līdzīgi, kā tas ir ar tukšajām aploksnēm, arī šīs tiek uzskaitītas atsevišķi. Un, sasniedzot nozīmīgu daļu no visām vēlētāju iemestajām aploksnēm, dotu diezgan skaidru mājienu, ka ir pēdējais laiks ideoloģiski līdzīgām partijām sākt strādāt kopā, nevis skaldīt matus un ar bērnudārza metodēm sabotēt vienai otras darbu. Šī ir ceturtā alternatīva iet uz vēlēšanu iecirkni, kas dotu saprotamu mājienu politiķiem, ka laiks kļūt pieaugušākiem. Lai īstenotu pēdējās divas alternatīvas, nav nepieciešams liels skaits nederīgu aplokšņu, jo tās necīnās par iekļūšanu Saeimā. Cik daudz to vajadzīgs, nezinu. Droši vien tik, lai politiķi saprastu, ka vēlētāji nav muļķi, tie vēro, analizē un interpretē notiekošo.
Ja savu balsi var izmantot dažādos veidos, varbūt tomēr ir vērts aiziet uz vēlēšanām? Atliek tikai tāds “sīkums” kā izvēlēties – vēlēt par vislabāko, vēlēšanās nepiedalīties, vēlēt pret visiem vai par vairākiem sarakstiem.
Saīsināti no delfi.lv
