Ar zinātnisku konferenci «Militāro muzeju loma vēstures izpētē un saglabāšanā» noslēdzās Latvijas Kara muzeja 90 gadu jubilejas sarīkojumi.
Ar zinātnisku konferenci “Militāro muzeju loma vēstures izpētē un saglabāšanā” noslēdzās Latvijas Kara muzeja (LKM) 90 gadu jubilejas sarīkojumi, kurus pirms mēneša ievadīja rekonstruētā Pirmā pasaules kara vācu nocietinājumu fragmenta atklāšana LKM filiālē Valgundes pagastā.
Konferencē piedalījās vēsturnieki no Igaunijas, Lietuvas, Somijas. Tika runāts par Somijas militāro historiogrāfiju pēc Otrā pasaules kara, militāro izpēti Lietuvā pirmās republikas gados un vairākiem citiem muzejniekus interesējošiem jautājumiem. Igaunis Indreks Tarands, Ģenerāļa Laidonera Valsts kara muzeja direktors, savu ziņojumu pieteica ar jautājumu: “Kāpēc Igaunijas Kara muzejs ir 85 gadus jaunāks par Latvijas Kara muzeju?” Tik tiešām latvieši ir unikāli ar to, ka savu izveidoja vēl pirms valsts dibināšanas, un tur paskaidrojošie atslēgas vārdi ir “latviešu strēlnieki”.
No 1919. gada Pulvertornī
LKM pirmsākumi saistās ar Pirmā pasaules kara notikumiem. Proti, latviešu strēlnieku bataljonu veidošanos cariskās Krievijas armijas sastāvā 1915. gadā. 1916. gada septembrī muzejs sāka darbību kā latviešu strēlnieku vēstures glabātājs.
Pirmās brīvvalsts laikā LKM bija nodots Kara ministrijas pārziņā. No 1919. līdz 1940. gadam tā mājvieta bija Pulvertornis, kas ir seno Rīgas nocietinājumu daļa. Galvenais LKM darbības uzdevums bija atspoguļot latviešu tautas cīņas par brīvību un neatkarību, celt nacionālo pašapziņu. Tapa izveidotas ekspozīcijas arī par viduslaiku un jauno laiku militārās vēstures tēmām.
1937. gadā sākās respektablas Pulvertorņa piebūves celtniecība, ko pabeidza 1940. gadā. Padomju okupācijas priekšvakarā LKM jaunajās telpās darbību izvērst nepaspēja. To slēdzot, daļa kolekciju pazuda, bet daļa tika nodota citiem muzejiem un arhīviem. No 1957. gada Pulvertornī un tā piebūvē atradās LPSR Revolūcijas muzejs, kas vēsturi interpretēja no padomju varas ideoloģijas viedokļa. Tomēr arī tas bija savācis vērtīgas, padomju iekārtu raksturojošas kolekcijas. Sākoties valsts atjaunošanai 1990. gadā, tika atjaunots arī LKM. Tā mērķis ir atklāt sarežģīto Latvijas militāri politisko vēsturi, īpaši akcentējot 20. gadsimtu, kurā latvieši divas reizes izcīnīja valstisko neatkarību. Muzeja krājumā ir vairāk nekā 320 tūkstoši vienību.
Tuvojas 100 tūkstošiem
Kā prognozē LKM direktore Aija Fleija, šogad apmeklētāju skaits varētu sasniegt rekordu – 100 tūkstošu. Vienā vien Muzeju naktī, kas 74 Latvijas muzejos tika rīkota 20. maijā, LKM apmeklēja 19 tūkstoši interesentu, pārsvarā skolēni. Tas bija visaugstākais rādītājs. Toreiz, sadarbojoties ar Nacionālo bruņoto spēku štāba bataljonu, muzejnieki sarīkoja senlatviešu vairogu ripināšanu, šaušanu mērķī ar peintbola šautenēm un pat sacensības ielīšanā karavīra guļammaisā. Vislielāko atsaucību Muzeju naktī guva bruņumašīnas “Hummer” vilkšana.
Runājot par LKM filiāli Ziemassvētku kauju muzeju, A.Fleija stāsta, ka nākamajā gadā tur strādās trīs cilvēki. LKM gan esot problēma atrast piemērotu darbinieku, kas vasaras sezonā varētu turpat dzīvot. Pie pagājušā gadsimta divdesmitajos gados atjaunotajām Mangaļu mājām, kas atrodas blakus vācu vaļņa fragmentam un vistuvāk vietai, kur latviešu strēlnieki ar nepieredzētu varonību pārrāva vācu aizsardzības līniju, domāts izveidot Ziemassvētku kauju maketu. Vecās un vidējās paaudzes jelgavnieki, iespējams, atceras Ložmetējkalna apkārtnes maketu, kas tika eksponēts Jelgavas Vēstures muzeja zālē un vēl šobaltdien glabājas LKM krātuvē. Jauno maketu iecerēts veidot brīvdabas apstākļos, un tam būtu jāparāda visa apmēram trīsdesmit kilometru garā frontes līniju no Olaines līdz Babītes ezeram. Nākamgad gan LKM primārais uzdevums ir paplašināt filiāli pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas vietā pie Saldus Airītēs, kur iecerēts veidot kara tehnikas ekspozīciju.
