Mēs gribam vairāk. Mēs gribam vēl vairāk… Sēžam upes krastā un gaidām. Izlec no ūdens zelta zivtiņa.
Mēs gribam vairāk. Mēs gribam vēl vairāk… Sēžam upes krastā un gaidām. Izlec no ūdens zelta zivtiņa. Pieaugušajiem tā nozīmē Lielo Izdevību.
Lūk, izlec zivtiņa un jautā: “Ko tu gribi – labu slavu vai lielu bagātību?”
“Hm… Paldies par jautājumu. Bet kā tu pati domā – vai ar labu slavu pietiek, lai baudītu šīs zemes gandrīz neierobežotās izklaides iespējas, baudas un citādus guvumus?” “Protams, nē! Ar slavu vien tu pat zeķu pāri nenopirksi,” atbild Lielā Izdevība.
Vecais gudrais Zālamans, piemēram, varēja bārstīt savas domu pērles. Viņam nebija jārūpējas par zeķu pāri. Pārticība spoža, varas netrūkst, smuku sievu ka biezs. Tad jau var teikt: “Laba slava der vairāk nekā bagātība un labvēlīga ļaužu nostāja ir labāka par sudrabu un zeltu.”
Mums, gājēju tautai, arāju tautai, kalpības jūgu nesušajai kopienai, demokrātijas laikā ir cits skatījums. Proti, ir labi, ja izdodas paturēt labu slavu, ļaužu uzticību, bet ne jau par ērtību cenu. Nabags bagāto nesapratīs. Tāpēc, pragmatiski runājot, lai bagātība dzīvo savu dzīvi, bet slava – savu. Jānoliek sakāpinātās emocijas, ko rāda skauģi, nelabvēļi, tiesneši un žurnālisti, jo ar labu slavu ir tāpat kā ar odiem – jūnijā daudz, bet janvārī – neviena.
Slavai tāpat kā odiem nepieciešami attiecīgi klimatiskie apstākļi.
Un tā mēs dzīvojam – no viena sitiena līdz otram. Garlaicīgi nav. Demokrātijas apstākļos domas par to, kas ir laba slava, dalās.
Vērtību sistēma? Liecieties mierā! Vai neesat dzirdējuši, ka, uzlabojot sistēmu, varot uzlabot situāciju.
Tātad, tā spriežot, saprotam, ka svarīgākais vārds nav vērtības, bet sistēma. Jābūt stabilai sistēmai, tā jāpilnveido, bet vērtības jāpārskata. Starp citu, jo vairāk diskusiju par vērtībām, jo neskaidrāki to kritēriji, jo vieglāk iegūt slavu. Kad tā iegūta, atkal var rīkot semināru par vērtībām un diskutēt par tām, veicinot demokratizāciju un uzturot sistēmu. Demokrātiskā sistēmā var (un pat ieteicams) diskutēt par to, vai slava ir neslava un vai neslava nav slava. Vecais Zālamans ir miris. Diez vai viņš saprastu, kā dzīvot demokrātijā. Pasaule attīstās.
Kamēr eiropeiski demokrātiskā manierē mācāmies demokrātiju, vienam nāk Lielā Izdevība. Zelta zivtiņa jautā tam vienam: “Ko tu gribi? Varu? Naudu?” Un tas viens atbild: “Nē, es gribu, lai viņi visi savā starpā runā par vērtību sistēmu, demokrātiski un nedemokrātiski dalot mantu un neslavu. Pa to laiku es sagrābšu varu un uzvaru. Jo tu, zelta zivtiņ, esi pasaku tēls. Man pietiks ar Lielo Izdevību.
