Sociālais darbinieks ir salīdzinoši jauna profesija, Latvijā tā ir aptuveni desmit gadu. Taču risināmo problēmu kopums ir laikietilpīgs un prasa gan pakalpojuma sniedzēja, gan saņēmēja ciešu sadarbību.
Sociālais darbinieks ir salīdzinoši jauna profesija, Latvijā tā ir aptuveni desmit gadu. Taču risināmo problēmu kopums ir laikietilpīgs un prasa gan pakalpojuma sniedzēja, gan saņēmēja ciešu sadarbību. Jelgavā ap 1000 ģimeņu var uzskatīt par nelabvēlīgām, bet sociālo darbinieku skaits ir nepietiekams.
“Vairāk uzmanības jāpievērš tādiem riskiem kā finanšu trūkums, alkoholisms, vecāku šķiršanās vai došanās darbā uz ārzemēm. Tiem iestājoties, ģimeni varētu uzskatīt par nelabvēlīgu,” teic Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Rita Stūrāne.
Jelgavā pārvaldes sociālie darbinieki strādā ar 1003 nelabvēlīgām ģimenēm. Tās uzraudzībā cilvēki lielākoties nonāk labprātīgi, vēršoties pēc pabalstiem, taču bieži atklājas, ka ģimenei vajadzīga lielāka sociālā palīdzība. Par ģimenēm arī ziņo citas personas.
R.Stūrāne atzīst, nav vienotas sistēmas, kā sociālos darbiniekus uzskaitīt, un tā ir Eiropas valstu problēma. Sociālā darba veicēji ir skolās, slimnīcās, aprūpes centros, probācijas dienestos. Tie pakļauti valsts un pašvaldības institūcijām. Tomēr sociālo darbinieku trūkst un viņi ir pārslogoti, jo problēmas ir ilgstošas un kompleksas. “Bieži tāpēc, ka klientam trūkst vēlmes iziet no situācijas,” bilst pārvaldes vadītāja. “Cilvēks pierod pie vieglas dzīves, kad visu iedod tāpat. Sociālo darbinieku sāk uzskatīt par traucēkli, kas tikai uzmācas ar liekiem ieteikumiem un norādījumiem.”
Saskaņā ar likumiem izstrādāta metodika, kas nosaka – sociālajam darbiniekam ģimene jānovēro, jādefinē problēma un jāizstrādā individuāls rehabilitācijas plāns. Ar klientu tiek slēgts sadarbības līgums un visa rīcība dokumentēta. “Tādējādi tiek aizsargāts sociālais darbinieks,” bilst R.Stūrāne, “lai viņš var teikt – esmu izpildījis visu, kas manos spēkos, bet līdzdalības trūkuma dēļ nevarēju izdarīt brīnumu.” Tikšanās laikā ar klientu jāvienojas, kā un cik ilgā laikā situācija tiks atrisināta, tas jāpārbauda. Attīstība notiek pa spirāli uz augšu, līdz klientam palīdzība vairs nav nepieciešama. “Bieži gan notiek kritieni atpakaļ, kad viss jāsāk no jauna,” secina R.Stūrāne. Viņasprāt, ar dažiem vajadzēs strādāt visu dzīvi.
Pārvaldes vadītāja spriež, ka no sociālā darbinieka tiek prasīts ļoti daudz. Viņam jābūt fiziski un morāli noturīgam un ar lielu zināšanu bagāžu. Sociālā darbinieka darbu pārrauga Sociālo pakalpojumu pārvalde, veicot auditus. Pārkāpumu gadījumos tai ir tiesības administratīvi sodīt. Taču līdz tam kontrolē darba devējs, arī speciālists gada beigās analizē paveikto. Lai novērstu “profesionālu sadegšanu”, sociālie darbinieki regulāri tiekas un pārrunā ar darbu saistītus gadījumus.
Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes sektora darbam ar ģimeni un bērniem vadītāja Gunda Balode, kas ikdienā strādā ar nelabvēlīgajām ģimenēm, skaidro, ka klienti pārvaldē var vērsties jebkurā laikā, kaut divas reizes nedēļā noteikta oficiāla pieņemšana. “Cilvēki palīdzību izmanto, viņi var saņemt atbalstu un informāciju, palīdzam arī sagatavot dokumentus iesniegšanai citās institūcijās,” teic G.Balode.
Patlaban pārvaldē ar nelabvēlīgām ģimenēm, kurās ir bērni, strādā četri sociālie darbinieki un divi psihologi. Divas reizes mēnesī notiek darba plānošanas sanāksmes ar Bāriņtiesas, Pašvaldības policijas un Izglītības pārvaldes bērnu tiesību aizsardzības speciālistiem. Kopā viņi reizi nedēļā dodas vakara reidos pie paaugstināta riska ģimenēm.
Ir gandarījums, ja var palīdzēt un sociālās lietas pabeigtas, kaut sākumā šķitis, – ar klientu būs ilgi jāstrādā. Grūtāk klājas ar tiem, kas atkarīgi no alkohola un narkotikām. Sociālā darbiniece uzskata, ka svarīgi katru gadījumu izvērtēt racionāli, ne tik daudz emocionāli, lai “nepārdegtu”. Palīdz, ja var izrunāties un gūt kolēģu atbalstu.
Bieži vien nelabvēlīgās ģimenes, kas ne vienmēr ir maznodrošinātas, nonāk Pašvaldības policijas redzeslokā. Jelgavas Pašvaldības policijas Bērnu un jaunatnes lietu nodaļas priekšniece Oksana Ignatova stāsta, ka gan sociālie dienesti, gan sociālie pedagogi, gan sabiedrība vairāk pievērš uzmanību likuma pārkāpumiem un iesaista policiju. Nelabvēlīgās ģimenes bieži “klūp”, pārkāpjot administratīvā pārkāpumu kodeksa pantus, kas saistīti ar bērna atstāšanu bez uzraudzības, viņa aprūpes pienākumu nepildīšanu, fizisku un emocionālu vardarbību. Daudz pārkāpumu ir ģimeņu, kaimiņu konfliktu, huligānisma un pārmērīgas alkohola lietošanas dēļ.
Pašvaldības policijai un sociālajiem dienestiem būtu vairāk jāsadarbojas, uzskata O.Ignatova. “Pārkāpums ir pārkāpums, par to draud administratīvs sods, īpaši, ja tiek pārkāptas bērnu tiesības.” Sociālie darbinieki bieži vien nelabvēlīgajai ģimenei uzticas līdz pēdējam, taču svarīgi laikus iejaukties. Nepieciešama ne tikai sociālā palīdzība, bet arī sociālās korekcijas programma, teic O.Ignatova. Viņa pārliecināta, ka piespriests sods palīdz pieņemt un pildīt sociālu palīdzību.
***
Situācija Jelgavā
– Aptuveni 70 tūkstoši iedzīvotāju.
– Pašvaldībā uz katriem 1000 iedzīvotājiem jābūt vienam sociālā darba veicējam.
– Jelgavas Sociālo lietu pārvaldē strādā 20 sociālo darbinieku.
– Pārvaldes pārziņā esošajā Bērnu sociālās aprūpes centrā strādā 20 sociālā darba veicēju, viens pilsētas Nakts patversmē.
– Pilsētā strādā arī valsts institūcijām pakļauti sociālā darba veicēji.
– Par nelabvēlīgām Jelgavā atzītas 1003 ģimenes.
– Ar Bāriņtiesas lēmumu 30 bērnu šogad no ģimenēm izņemti. Desmit ievietoti audžuģimenēs, 14 Jelgavas sociālās aprūpes centrā un seši bērnu aprūpes centrā “Rīga”.
– Jelgavas Pašvaldības policijā no gada sākuma līdz 1. oktobrim reģistrēti 1042 ģimenes un kaimiņu konflikti, no tiem 331 par pārmērīgu alkoholisma lietošanu, 47 par huligānismu, četri par emocionālo vardarbību. Par emocionālu un fizisku vardarbību reģistrēti 18 pārkāpumu, viens par bērna atstāšanu bez uzraudzības.
