Pērn Jelgavas narkoloģiskajā slimnīcā nebija problēmu uzņemt visus pacientus, bet šogad rindā uz ārstēšanos spiesti gaidīt gan alkoholiķi, gan narkomāni.
Pērn Jelgavas narkoloģiskajā slimnīcā nebija problēmu uzņemt visus pacientus, bet šogad rindā uz ārstēšanos spiesti gaidīt gan alkoholiķi, gan narkomāni. To, ka šo iespēju nodrošinājums ir svarīgs ikvienam atkarīgajam un sabiedrībai, liecina fakti: Jelgavā narkotiskās vielas lieto un no tām ir atkarīgi vairāk nekā 2000 cilvēku, kuru vidējais vecums ir ap 20 gadu.
Ļoti bieži vecāki interesējas, kā pamanīt, ka bērns sācis lietot narkotikas. Tad jājautā: ko jūs esat darījuši, lai viņam nebūtu vajadzības pēc tām? Ja bērns sācis lietot narkotikas, nav viens vainīgais, atbildība jāuzņemas visiem, pārliecināta Jelgavas Narkoloģiskā dienesta vadītāja Lilita Caune.
Pāriet no vājākā uz stiprāko
Apmēram pirms četriem gadiem statistika liecināja, ka stacionāros samazinās atkarības slimnieku skaits. Taču šogad Jelgavas Narkoloģiskajā dienestā trūkst vietu. Vienlaikus ir tendence palielināties gan alkohola, gan narkotisko vielu lietotāju skaitam.
2005. gadā Jelgavā uzskaitē bijuši 207 narkomānijas slimnieki. Lai situāciju raksturotu objektīvi, speciālisti iesaka statistikas skaitļus reizināt ar 10 – 12, un pēc šādiem aprēķiniem mūsu pilsētā to skaits varētu pārsniegt divus tūkstošus. Pagājušajā gadā no uzskaites noņemti trīs cilvēki, kas miruši. Pērn slimnīcā ārstējušies 22 narkomāni, gadu iepriekš – 24, bet šā gada deviņos mēnešos slimnieku skaits jau pārsniedzis 20,” situāciju raksturo slimnīcas “Ģintermuiža” L.Caune. Vispirms cieš narkomāni, viņu ģimenes locekļi un apkārtējā sabiedrība.
“Atceros, vēl pavisam nesen jauniešu vidū bija aktuāla tā saucamo stimulatoru un amfetamīna popularizēšana, jo šķita, ka tas “nav nekas nopietns”. Tieši šā iemesla dēļ heroīna iegāde Latvijā kļuva stingri ierobežota un to bija grūti iegādāties, atkarīgie turpināja lietot amfetamīnu, un daudzi tieši ar šiem stimulatoriem sāka ceļu uz elli. Tas bija tikai laika jautājums. Cilvēkiem ar amfetamīna atkarību strauji palielinās polinarkomānija jeb nepieciešamība pēc vairāku vielu lietošanas. Pienāk brīdis, kad amfetamīna maksimālā deva nesniedz gaidīto efektu – atkarīgais spiests lietot vēl kaut ko,” secina L.Caune.
To, ka narkomāniem būtu vairāk apziņas ārstēties, pagaidām narkologi vēl nevarot novērot, taču saslimstība ar narkomāniju palielinās, jo stacionārā nonāk vairāk pacientu.
“Pagājušajā gadā mums nebija problēmu uzņemt narkomānijas slimnieku, pašlaik cilvēku skaits, kuriem nepieciešama neatliekamā narkoloģiskā palīdzība, ļoti strauji aug. Pārsvarā gan uz alkohola rēķina, un arvien vairāk no parastiem lietotājiem kļūst par atkarīgajiem,” norāda L.Caune.
Par to liecina fiziski un psihiski pašsajūtas traucējumi. Narkomānijas gadījumā to sauc par abstinenci. Katrai narkotikai ir specifiskas abstinences izpausmes, piemēram, heroīnam tā ir acu asarošana, puņķošanās, sāpes muskuļos. Amfetamīna abstinence izpaužas kā neapmierinātība, nervozitāte, satraukums, ādas bālums. Katram narkomānam pienāk brīdis, kad tieksme ir tik liela, ka viņš iet meklēt jaunu devu. Šāds cilvēks kļūst sabiedrībai bīstams, jo nespēj kontrolēt savu rīcību un uzvedību, var lata dēļ uzbrukt un otru nosist.
Roku rokā ar alkoholu
Alkohola reibumā, kad izmainās cilvēka domāšana un rodas vieglprātība, parasti arī pirmo reizi tiek pamēģinātas narkotikas. Ja cilvēks stacionārā iestājas alkohola reibumā un viņam konstatē, ka lietojis arī narkotiskās vielas, pacients tiek reģistrēts kā narkotiku lietotājs, kas jau ir smagāka diagnoze.
“Stacionārā katrai grupai nav sadalītas vietas, bet neatliekamajai narkoloģiskajai palīdzībai 30 gultu gan narkomāniem, gan alkoholiķiem. Pirmkārt, cilvēkam tiek sniegta neatliekamā palīdzība, un tikai tad, ja nodaļā ir brīvas vietas, slimnieks var turpināt ārstēties, ja nē – jāgaida rindā, jo narkomānu abstinence jau skaitās plānveida ārstēšana. Pašlaik izveidojusies rinda, jo pieprasījums pārsniedz piedāvājumu,” piebilst L.Caune.
Šā gada deviņos mēnešos Narkoloģiskajā stacionārā palīdzība sniegta 991 cilvēkam (tajā skaitā arī narkotiku lietotājiem). Apmēram 70 procenti pacientu ir jelgavnieki.
Ar bērniem strādā atsevišķi
Pirmoreiz narkoloģiskajā stacionārā parasti nokļūst vidēji 18 – 20 gadu veci pacienti. Taču pēdējā laikā aug arī to skaits, kas sākuši salīdzinoši vēlu lietot narkotikas – 25 – 26 gadu vecumā. Tas liek aizdomāties, kāpēc viņi to dara. Jāatceras, ka narkotiskās un citas apreibinošās vielas, arī alkohols un datorspēles, pilda “glābēja” funkciju. Protams, pirmo reizi var pamēģināt ziņkāres dēļ, bet, ja cilvēkam šāds “glābiņš” nav bijis vajadzīgs, tad arī efekts nebūs tik paliekošs un lietošana var neturpināties. Speciāliste stāsta, ka atkarības sākotnējie iemesli katram ir ļoti individuāli, bet visbiežāk sākums ir brīžos, kad cilvēks jūtas slikti mājās, ģimenē, skolā, ja viņa vajadzības netiek kaut kādā mērā apmierinātas.
“Piemēram, uz konsultāciju atnāk narkomānu pāris. Abi jaunieši mācās skolā. Viņi uzzinājuši, ka ir HIV inficētie, un man jautā: “Ko darīt?” Meitene nav vēl pilngadīga, un es vēlos uzzināt, vai par notikušo zina viņas mamma. Atbilde ir noraidoša – mammai nav laika, viņa tikai strādājot un vispār meitu nesapratīšot, jo māti neinteresējot, kas ar meiteni notiek… Ko ar šādu attieksmi ceram sagaidīt no bērniem? Zviedri bērnu un jauniešu narkomāniju traktē kā ģimenes problēmu ārēju izpausmi. Kas novedis jaunieti līdz situācijai, kad viņam nepieciešams “glābējs”. Vai tā ir vientulība, neuzticēšanās, uzmanības trūkums, vai viss kopā?” jautā narkoloģe.
Nepilngadīgajiem Narkoloģiskais dienests piedāvā motivācijas programmu, lai noskaidrotu, cik smagas ir izmaiņas un kā palīdzēt bērnam. Latvijā tā darbojas divās vietās – Jaunpiebalgā un pusaudžu komūnā “Saulrīti” pie Straupes slimnīcas.
“Jāsaprot, ka ārstēšanās ir ļoti ilgstoša, daudzi psiholoģiski nespēj pieņemt domu, ka ārstniecības iestādē būs jāpavada gads un pēc tam jāārstējas pašiem,” norāda L.Caune. Būtisks signāls, ka bērns var sākt meklēt “glābiņu”, ir mācīšanās problēmas. “Mācīšanās process ļoti labi rāda, kā jūtas personība. Tas ir kā spogulis gan ģimenei, gan skolai, gan vecākiem,” teic narkoloģe.
Revidē zāļu skapīti
Nepilngadīgo vidū izplatīta dažādu medikamentu lietošana lielos daudzumos. L.Caune norāda, ka tieši vecmāmiņas zāļu skapītī var atrast lielākos krājumus.
“Joprojām daudz tiek lietots tramadols, kas ir pretsāpju līdzeklis, ļoti ātri izraisa pieradumu un dod spēcīgu atkarību. Ir arī subuteksa tabletes jeb heroīna aizvietotājs, kas īpašos gadījumos ārstēšanās nolūkā iegādājams aptiekā. Narkomāni subuteksu cenšas iegūt dažādos ceļos, lai to pārdotu tālāk, šķīdinātu un injicētu kā narkotiku. Tieši tā tiek vervēti arvien jauni atkarības upuri,” stāsta L.Caune, akcentējot, ka uzmanība jāpievērš jebkurai tabletei, kuru pamanām mūsu bērna tuvumā.
***
Jelgavas dati par 2005. gadu
– Jelgavā narkotiskās vielas lieto vairāk nekā 2000 cilvēku.
– Narkoloģiskā dienesta uzskaitē ir 207 narkomāni:
29 sievietes;
178 vīrieši;
4 bērni.
– No narkotikām miruši trīs cilvēki.
– No narkotiku atkarības stacionārā ārstējušies 22 cilvēki:
2 sievietes;
20 vīriešu.
– Narkomānu vidējais vecums – no 18 līdz 20 gadiem.
