Ingūna Šķiliņa ir viena no 33 darba tirgū iesaistītajiem invalīdiem. Sākot strādāt, ne tikai augusi viņas pašapziņa, bet arī uzlabojies veselības stāvoklis.
Ingūna Šķiliņa ir viena no 33 darba tirgū iesaistītajiem invalīdiem. Sākot strādāt, ne tikai augusi viņas pašapziņa, bet arī uzlabojies veselības stāvoklis.
43 gadus vecā I.Šķiliņa 2001. gadā salauza labo kāju. Pēc traumas viņai sākās nopietnas veselības problēmas un kaula iekaisums. Kāja praktiski nefunkcionēja, un sieviete varēja pārvietoties tikai ar kruķiem. Ingūna kļuva par 2. grupas invalīdi. Ar NVA projekta palīdzību pirms gada viņa atrada darbu Cenu pagastā zemnieku saimniecībā “Līcīši”, kur sieviete sāka strādāt siera ražotnē par šķirotāju.
“Šeit jūtos kā līdzīga starp līdzīgiem, visi esam draudzīgi, darba devēji pretimnākoši. Vadītāja atsaucīga un izpalīdzīga. Kustoties un strādājot jūtu, ka uzlabojusies arī veselība. Sākumā mediķi teica, ka kāja vairs nav ārstējama, bet tagad staigāju bez kruķiem,” stāsta Ingūna.
Diendienā viņa no Jelgavas ar sabiedrisko transportu brauc uz darbu “Līcīšos” un kājām mēro lielo ceļa gabalu no pieturas līdz saimniecībai. Strādātprieks nav mazinājies, un Ingūna cer, ka arī pēc tam, kad projekts būs beidzies, viņai darba vieta saglabāsies.
***
Darba devēja viedoklis
Zemnieku saimniecības “Līcīši” īpašniece Māra Liepiņa:
“Esmu ļoti apmierināta gan ar Ingūnas attieksmi pret darbu, gan centību un kārtību. Redzu, ka cēlusies arī viņas pašapziņa. Man ar Ingūnu paveicies, jo tādi darbinieki negadās bieži. Ja viņa vēlēsies darba attiecības turpināt, mēs noteikti piekritīsim.”
Saimnieces dēls Jānis piebilst, ka “Līcīšos” strādā arī citi bezdarbnieki, kas nav invalīdi, bet daži atļaujas nenākt uz darbu.
