Aizvadītās nedēļas nogale traģiska izrādījusies kādai astoņus mēnešus jaunai Jaunsvirlaukas pagasta iedzīvotājai.
Aizvadītās nedēļas nogale traģiska izrādījusies kādai astoņus mēnešus jaunai Jaunsvirlaukas pagasta iedzīvotājai. Pašlaik viņa ievietota slimnīcā ar rokas un kājas otrās pakāpes apdegumiem. Tos meitenīte guvusi, no tējkannas uzgāžot sev virsū verdošu ūdeni. Cik var noprast no dažādu tiesībsargu sacītā, negadījums noticis brīdī, kad mazā bijusi atstāta viena vēlu vakarā virtuvē. Kur tolaik atradās viņas vecāki, mēģina noskaidrot policija, jo ir sākts kriminālprocess par noziedzīgiem nodarījumiem pret personas veselību. Vien skaidri zināms, ka no dzīvokļa atskurbtuvē nogādāts cietušā bērna faktiskais tēvs un mātes civilvīrs aptuveni trīs promiļu alkohola reibumā. Lai vai kā, meitenītei no tā, ka tiks noskaidroti fakti, kurš kurā minūtē ko teica, darīja un kur atradās, vieglāk nekļūs.
Vieglāk nebūs arī tiem daudzajiem bērniem, kas jau līdz šim cietuši vecāku, citu radinieku un auklīšu nevērības dēļ. Tieši tāpēc 2004. gadā 8. Saeima pieņēma grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Tie paredzēja, ka “par bērna, kas nav sasniedzis septiņu gadu vecumu, atstāšanu bez uzraudzības, ja to izdarījuši vecāki vai personas, kuras viņus aizstāj (…), izsaka brīdinājumu vai soda līdz divdesmit pieciem latiem. Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda (…), uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz piecdesmit latiem”. Deputāti šos grozījumus pieņēma vienbalsīgi. Vai ja atbilstoši likumam tiks sodītas vainīgās personas, iespējams, kāds no vecākiem, tas kaut kā mazinās cietušā bērna sāpes? Cik noprotams, minētā ģimene, kaut arī ne pārāk turīga, tomēr līdz šim nav bijusi sociālo dienestu uzmanības lokā kā nelabvēlīga. Situācija mainījusies pamazām un ne vienmēr ārpusē redzamā veidā. Ja sods vainīgajam būs mērāms latos, tas ģimenes stāvokli nekādi neuzlabos, ja ne pretēji – pasliktinās.
Pagājušajā nedēļā applaucējusies astoņus mēnešus jauna meitenīte, šogad RAF dzīvojamā masīvā auklītes neuzmanības dēļ pa logu izkritis četrgadīgs puika, minētajā laikā līdz pusotra gada vecumam slimnīcā no Jelgavas un rajona nonākuši trīspadsmit bērnu. Gandrīz tikpat, cik visā pagājušajā gadā. Statistikai piekrīt arī organizācijas “Glābiet bērnus!” speciāliste Anita Rektiņa, sakot, ka Latvijā pēdējo gadu laikā palielinās bērnu traumatisms un bojā gājušo skaits. Arvien vairāk ir vecāku, kas aizņemti darbā un atstāj mājās bez uzraudzības mazus bērnus. Turklāt nav noslēpums, ka trūkst vietu pirmsskolas izglītības iestādēs. Vecāku ienākumi nav tik lieli, lai varētu algot auklītes, kas arī ne vienmēr spēj pasargāt mazuļus no traumām.
Problēmu ir bezgala daudz, un visas vēl nav nosauktas. Tikai, tās nosaucot, nekas nemainīsies. Kā redzams, pērnā gada janvārī Valsts prezidentes apstiprinātie stingrākie sodi nav nopietni mazinājuši bērnu sadzīves traumatismu. Kaut gan jaunu likumu un stingrāku sodu pieņemšanai būtu jāpanāk pretējs rezultāts. Acīmredzot ar sodu noteikšanu, ja vienlaikus netiek gādāts par vietu nodrošināšanu pirmsskolas iestādēs, kā arī nopietni palielināta sociālās palīdzības dienesta kapacitāte, nekas nemainīsies. Pēc minēto grozījumu pieņemšanas bija cerība, ka tiks palielināts finansējums gan no valsts, gan pašvaldību budžetiem. Teju otrais gads būs apkārt, bet vezums kā stāvēja, tā arī stāv uz vietas. Vecāki vienīgie palikuši kā atbildīgie likuma priekšā. Turklāt daudziem jau tā šķietami nelielais sods – pārdesmit latu – ir nenomaksājams. Šķiet, pienācis pēdējais laiks sākt rīkoties.
