Oktobra sākumā pasaulē un arī Latvijā tiek atzīmētas artrīta dienas. To mērķis – paaugstināt iedzīvotāju informētību par reimatiskajām slimībām un ārstēšanas iespējām.
Oktobra sākumā pasaulē un arī Latvijā tiek atzīmētas artrīta dienas. To mērķis – paaugstināt iedzīvotāju informētību par reimatiskajām slimībām un ārstēšanas iespējām.
Šīm slimībām ir vairāk nekā 200 paveidu, un no tām cieš visu vecumu cilvēki. Galvenie traucējumi saistīti ar ilgstošām hroniskām sāpēm muskuļos, locītavās un kustību ierobežojumiem. Biežāk sastopamās diagnozes ir osteoartrīts, reimatisms, Behtereva slimība, juvenilais artrīts, spondialartrīts u.c.
Pacienti, kas sirgst ar reimatiskajām slimībām, ārstējas pie dažādu specialitāšu ārstiem – galvenokārt pie ģimenes, neirologiem, ķirurgiem, ortopēdiem, algologiem un citiem, jo sertificētu reimatologu Latvijā ir maz, apmēram 30. Šīm slimībām parasti ir hronisks raksturs, un pēc akūto parādību samazināšanās ir remisijas periods, kurā liela loma ir cilvēka attieksmei pret veselību un motivētai rīcībai, lai nepieļautu kaites atkārtotus uzliesmojumus. Galvenokārt šo attieksmi veido pareizs dzīvesveids, kas ietver daudzus komponentus, piemēram, sabalansētu darba un atpūtas režīmu, veselīgas ēšanas paradumus, zobu sanāciju, imūnsistēmas stiprināšanu ar dabiskiem vitamīniem, minerālvielām, mikroelementiem, regulāras fiziskās aktivitātes, periodiskus rehabilitācijas kursus ārstniecības iestādēs, sezonai atbilstošus apavus, apģērbu u.c.
Sāpes, kustību ierobežojumi atsevišķās ķermeņa daļās un locītavās izmaina cilvēka stāju un gaitu. Ķermeņa smaguma centrs novirzās no savas atrašanās vietas vai nu uz labo, vai kreiso pusi frontālā plaknē, kā arī uz priekšu un aizmuguri sagitālajā plaknē. Tādējādi asimetriski tiek pārslogots mugurkauls, lielās locītavas, arī pēdas. Ilgākā periodā parādās sāpes un funkciju traucējumi, kas nav saistīti ar pamatslimību, bet to mehānisms ir statiska un dinamiska pārslodze.
Nereti reimatiskie pacienti sūdzas par sāpēm pēdu locītavu, saišu vai mīksto audu apvidū, locītavu deformāciju, muskuļu vājumu, traucētu kustību kontroli. Tas viss norāda, ka pēdas vairs nepilda savas funkcijas: vertikālās pozas saglabāšanu un līdzsvara reakcijas stāvot, trieciena mīkstināšanu jeb atsperīgumu, kā arī atgrūdiena funkciju ejot, piešķirot kustībai paātrinājumu.
Podometrija ir izmeklēšanas metode, kas ļauj novērtēt pēdas laukuma, kontūras, spiediena absolūto un relatīvo lielumu, ķermeņa smaguma centra atrašanās vietu. Šos lielumus iespējams noteikt stāvot un arī ejot. Podogrammas analīze ļauj
spriest arī par pēdas garenvelves un šķērsvelves stāvokli. Šādi novērtēt pēdas funkcionālo stāvokli iespējams arī Jelgavas poliklīnikā. Pēdas loma un nozīme jāaplūko kompleksi – kā biomehāniska sistēma, kurā pēda darbojas vienotā organismā un ietekmē tā funkcijas, kā arī sistēmā pēda – apavs, kurā tā darbojas saistībā ar pārējo vidi.
Dati liecina, ka 60 – 80 procentu artrožu, osteoartrožu, mugurkaula disku trūču gadījumu var būt saistīti ar to, ka pēdas zaudējušas atsperes funkciju. Šajā aspektā liela loma ir ortopēdiskajām zolītēm, polsteriem, supinatoriem, pirkstu starplikām un citiem ortopēdiskajiem elementiem. Ar tiem iespējams mazināt sāpju sindromus ne tikai pēdās, bet arī locītavās un mugurkaulā, uzlabot pēdas amortizējošās spējas un līdzsvaru. Tādējādi daudzos gadījumos iespējams mazināt reimatisko pacientu diskomfortu, sāpju intensitāti un celt dzīves kvalitāti.
