Pēc 9. Saeimas vēlēšanu rezultātiem Jelgavā ar nelielu pārsvaru priekšgalā ir Tautas partija – 18,03 procenti.
Pēc 9. Saeimas vēlēšanu rezultātiem Jelgavā ar nelielu pārsvaru priekšgalā ir Tautas partija (TP) – 18,03 procenti. No viņiem nedaudz atpaliek Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) – 17,81 procents. Savukārt partiju “Jaunais laiks” (JL) atbalstījuši 15,9 procenti vēlētāju. Tām seko “Saskaņas centrs” (SC) – 9,48 procenti, PCTVL – 9,32 procenti, LPP/LC – 8,41 procents un TB/LNNK ar 7,14 procentiem. Savukārt Jelgavas rajonā iedzīvotājiem simpātiskāka šķitusi ZZS – 25,35 procenti, TP – 21,4 procenti, JL – 17,95 procenti, LPP/LC – 8,18 procenti un TB/LNNK ar 5,76 procentiem. “Saskaņieši” un “bites” pat netika pāri liktenīgajai piecu procentu barjerai.
Ja palūkojamies, kādas bijušas balsotāju simpātijas partijām dažādos vēlēšanu iecirkņos, paveras aina, kas apstiprina vispārējo tendenci Latvijā – vēlētāji par partijām balsoja pēc nacionālā principa. Tas ir, vēlēšanu iecirkņos, kas atrodas cittautiešu kompaktas dzīvošanas centrā – RAF dzīvojamā masīvā un bijušajā “Žukovkā” –, vairums vēlētāju balsoja par “Saskaņas centru” un PCTVL.
Saistībā ar nesenajiem notikumiem Loka maģistrālē, kad iedzīvotāju neapmierinātību ar paredzēto iekšpagalmu apbūvi aktīvi atbalstīja tā dēvēto kreiso partiju pārstāvji, bija prognozējams, ka tās tur gūs atbalstu. Netālajā vēlēšanu iecirknī 6. vidusskolā priekšgalā pārliecinoši ir SC – 20,41 procents balsu – un PCTVL – 16,37 procenti. Tikai trešie ir TP – 15,38 procenti, bet ZZS ieguvusi 11,9 procentus balsu. “Jaunlaicēniem” – 9,64 procenti. “Mācītāji” kopā ar LC saņēma 7,91 procentu. Jurija Žuravļova “Dzimtene” – 7,01 procentu. Kā jau tas bija gaidāms, TB/LNNK tikai 3,76 procenti.
Līdzīga aina pēc vēlētāju simpātijām ir iecirknī, kas atrodas netālu no “Žukovkas”, Aspazijas ielā. SC ieguvusi 24,72 procentus balsu, PCTVL – 21,16 procentu. TP – 10,01 procents, JL – 8,88 procenti, ZZS – 8,59 procenti.
Kā jau minēts, Jelgavas rajonā diezgan pārliecinošus panākumus guvušas tieši par labējām dēvētās partijas – ZZS, TP un JL. Izņēmums, kas apstiprina jau iepriekš teikto, ir Kalnciems. Arī tur, kur lielākā iedzīvotāju daļa ir cittautieši, pārliecinoši līderos izvirzījās SC – 23,69 procenti – un PCTVL – 16,49 procenti. Savukārt TP – 11,61 procents, JL – 9,87, ZZS – 8,83 procenti.
Kā jau iepriekš minēts, rajonā visai pārliecinoši lielākās vēlētāju simpātijas ieguvuši “zaļie zemnieki”. Par to gan īpaši nebūtu jābrīnās, jo ZZS pozīcijas vislielākās vienmēr bijušas lauku cilvēku vidū.
Atgriežoties pie tā saucamajām kreisajām partijām, – Jelgavā un rajonā vēlētāji balsojuši tāpat kā citviet Latvijā. Simpātijas ir SC pusē, bet “bites” ievērojami atpaliek. Ticamākais, vēlētājiem apnicis būt nepārtraukti uz barikādēm un pret kaut ko cīnīties.
Atsevišķas analīzes vērts ir Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) liktenis iepriekšējās un šāgada Saeimas vēlēšanās. Jelgavā viņi šogad saņēma 3,37 procentus vēlētāju balsu, bet rajonā vēl mazāk – tikai 2,8 procentus. Līdzīga aina ir visā Latvijā. Acīmredzot šīs partijas vadītājiem būtu nopietni jāpārdomā sava līdzšinējā darbošanās. Partijas biedriem jālemj, vai arī turpmāk viņi tikai no malas mierīgi vēros, kā LSDSP spicē noris cīņa par varu un ietekmi (visai droši var teikt, ka sociāldemokrātus iegāza viņu pašu runasvīru cīkstēšanās un grūstīšanās). Ja nākamajā četrgadē viss paliks pa vecam, būs vien jāsecina, Latvijas sociāldemokrātijas “tēva” Bruno Kalniņa idejas apglabātas līdz ar viņu. Tas nozīmē, ka normālas sociāldemokrātiskas ievirzes partijas darbība mūsu valstī ir utopija.
